nākamais
iepriekšējais
temati

Press Release

Tauriņi vai bizness – Eiropā var pastāvēt abi!

Mainīt valodu
Press Release Publicēts 18.11.2010 Pēdējās izmaiņas 16.12.2016
Eiropas Vides aģentūra (EVA) šodien laidusi klajā savu ceturto vides stāvokļa un perspektīvu ziņojumu SOER 2010 — visaptverošu vērtējumu par to, kā un kāpēc mainās Eiropas vide un ko mēs šajā sakarā darām. SOER 2010 secina, ka pilnībā integrēta pieeja, pārveidojot Eiropu par resursus efektīvi izmantojošu zaļu ekonomiku, rezultātā dotu ne tikai veselīgu vidi, bet arī labklājības un sociālās kohēzijas pieaugumu.

Nav ātru risinājumu, taču regulatoriem, uzņēmumiem un pilsoņiem ir jāstrādā kopā un jāmeklē novatoriski veidi, kā resursus izmantot efektīvāk. Iedīgļi nākotnes darbībām jau pastāv: nākamais uzdevums ir palīdzēt tiem iesakņoties, plaukt un zelt.

Profesore Jacqueline McGlade, EVA izpilddirektore

EVA jaunajā vērtējumā parādīts, ka globālais pieprasījums pēc dabas resursiem, lai nodrošinātu cilvēkiem pārtiku, apģērbu, pajumti un transportu, pieaug arvien straujāk. Šīs augošās prasības pret dabas kapitālu rada arvien lielāku spiedienu uz ekosistēmām, ekonomikām un sociālo kohēziju gan Eiropā, gan citviet. Tomēr SOER 2010 apstiprina, ka labi veidotas vides politikas turpina uzlabot Eiropas vidi, nekaitējot Eiropas izaugsmes potenciālam.

„Mēs patērējam vairāk dabas resursu nekā tas būtu ekoloģiskā ziņā stabili. Tas attiecas gan uz Eiropu, gan planētu kopumā. Klimata pārmaiņas ir līdz šim redzamākā nestabilitātes pazīme, bet globālās tendences norāda uz nopietnākiem sistēmiskiem riskiem ekosistēmām nākotnē. Pašreizējās finanšu krīzes raksturs varētu mums kalpot kā atelpas brīdis pārdomām”, norādīja profesore Jacqueline McGlade, EVA izpilddirektore.

Pilnīga pāreja uz  resursus efektīvi izmantojošu zaļo ekonomiku prasa, lai visi vides resursi – bioloģiskā daudzveidība, zeme, ogleklis, upes, jūras un gaiss, ko mēs elpojam, - tiktu pilnībā apzināti, pieņemot ražošanas, patēriņa un globālās tirdzniecības lēmumus.

„Nav ātru risinājumu, taču regulatoriem, uzņēmumiem un pilsoņiem ir jāstrādā kopā un jāmeklē novatoriski veidi, kā resursus izmantot efektīvāk. Iedīgļi nākotnes darbībām jau pastāv: nākamais uzdevums ir palīdzēt tiem iesakņoties, plaukt un zelt”, secina McGlade.

SOER 2010 uzsver arī labāku izpratni par saiknēm starp klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanu un cilvēku veselību — un to, kā telpiskā plānošana, ekoloģiskā nodokļa reforma, piesārņojuma novēršana, piesardzība un resursu uzskaite var veidot pamatu uz kapitālu balstītai pieejai to pārvaldībā. 

 

Galvenie konstatējumi un ieteikumi

  • Klimata pārmaiņas: Eiropas Savienība ir guvusi panākumus, samazinot emisijas un paplašinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu. ES 27 dalībvalstu 2009. gada emisiju līmenis ir par 17% zemāks nekā 1990. gadā, un līdz ar to ir ļoti tuvu šī bloka izvirzītajam mērķim panākt emisiju samazinājumu par 20% līdz 2020. gadam. Tomēr sektoru tendences nepavisam nav pozitīvas. ES 27 dalībvalstu emisijas no transporta nozares  laika posmā no 1990. līdz 2008. gadam pieauga par 24%.
  • Piemērošanās klimata pārmaiņām: pat tādā gadījumā, ja Eiropa sasniegs visus savus emisiju samazināšanas mērķus un pasaules līderi vienosies par drosmīgiem pasākumiem klimata sarunu laikā, kas šobrīd notiek Kankūnā, Meksikā, Eiropai tik un tā būs jāpiemērojas pašreizējai un paredzamajai klimata pārmaiņu ietekmei. Šos izaicinājumus var palīdzēt risināt dabas kapitāla mērķtiecīga pārvaldība.
  • Bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmas un cilvēku veselība: Natura 2000 aizsargāto teritoriju tīkls, kas šobrīd aptver aptuveni 18% no Eiropas Savienības zemes, ir palīdzējis aizsargāt apdraudētās sugas un saglabāt zaļās zonas atpūtai. Gaisa un ūdens kvalitātes tiesību akti ir mazinājuši spiedienu uz bioloģisko daudzveidību un cilvēkiem. No otras puses, zemes izmantošanas intensificēšana, dzīvotņu zudums un pārmērīga nozveja nav ļāvuši ES īstenot savu mērķi - apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu līdz 2010. gadam.
  • Integrēti risinājumi ar globālu perspektīvu: parādot daudzās saiknes starp dažādiem vides un citiem izaicinājumiem, SOER 2010 aicina mūs pastiprināt integrētās darbības dažādās politikas jomās, kas risinātu šos izaicinājumus, lai panāktu uzlabojumus ātrāk un maksimāli palielinātu papildus ieguvumus (piemēram, mazinātu klimata pārmaiņas un vienlaicīgi uzlabotu gaisa kvalitāti).
  • Resursu efektivitāte: pārtikas, enerģijas un ūdens drošība ir galvenie zemes izmantošanas noteicēji, jo bieži pieaug savstarpēji pretrunīgas prasības (piemēram, pieprasījums pēc pārtikas, lopbarības un kurināmā). Uzskaite un cenu noteikšana, kas pilnībā ņemtu vērā resursu izmantošanas ietekmi, ir ļoti svarīgas, lai vadītu uzņēmējdarbību un patērētājus augstākas resursu efektivitātes virzienā.
  • Pilsoņu iesaistīšanās: politika viena pati nevar apturēt vai mainīt vides tendences. Nepieciešams palielināt to pilsoņu skaitu, kas apņēmušies mazināt savu ietekmi uz vidi, iesaistot viņus datu apkopošanā un izmantojot sociālos mēdijus.

 

Piezīmes redaktoram

SOER ir EVA svarīgākais ziņojums, kas tiek publicēts reizi piecos gados un kura mērķis ir sniegt informāciju par Eiropas vides stāvokli, tendencēm un perspektīvām, ieskaitot cēloņus, ietekmi un potenciālās atbildes reakcijas. SOER 2010 veido četri galvenie elementi: (i) tematiskie vērtējumi par galvenajām vides tēmām (klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, gaisa piesārņojums, jūras vide, patēriņš, u.c.), par katru no tiem sniedzot svarīgāko faktu un tendenču izklāstu, (ii) vērtējums par globālajām megatendencēm, kas nozīmīgas Eiropas videi, (iii) valstu vērtējumi un (iv) integrēts sintēzes pārskats.

Visi SOER vērtējumi ir pieejami tiešsaistē www.eea.europa.eu/soer.


Par Eiropas Vides aģentūru (EVA)

EVA atrodas Kopenhāgenā. Aģentūras mērķis ir sasniegt būtisku un mērāmu Eiropas apkārtējās vides uzlabošanos, sniedzot politikas veidotājiem un sabiedrībai aktuālu, mērķtiecīgu, saistošu un uzticamu informāciju.

EVA dalībvalstis: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īslande, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. Sadarbības valstis ir sešas Rietumbalkānu valstis: Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, bijusī Dienvidslāvijas republika Maķedonija, Melnkalne un Serbija. Šīs sadarbības aktivitātes ir iekļautas Eionet un atbalsta Komisijas darbības Rietumbalkānu valstu Stabilizācijas un asociācijas procesam.

 

Kontaktinformācija

Uzziņas mēdiju pārstāvjiem:

 

Gülçin Karadeniz

Preses sekretāre

Tālrunis: +45 3336 7172

Mobilais tālrunis: +45 2368 3653 

gulcin.karadeniz@eea.europa.eu

 

Iben Stanhardt

Preses sekretāre

Tālrunis: +45 3336 7168
Mobilais tālrunis: +45 2336 1381

Iben.stanhardt@eea.europa.eu

Permalinks

Dokumentu darbības