nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Ievadraksts. Kopīgs redzējums par ilgtspējīgu Eiropu

Mainīt valodu
Article Publicēts 22.05.2023 Pēdējās izmaiņas 29.08.2023
4 min read
Sausums, karstuma viļņi un savvaļas ugunsgrēki 2022. gada vasarā skaidri atgādināja, kāpēc klimata pārmaiņu mazināšana ir nozīmīgs 21. gadsimta izaicinājums. ES apņemšanās kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam ir vērienīgākā klimata programma pasaulē. Šī mērķa sasniegšana ir ļoti vajadzīgs paraugs, lai citas valstis un reģioni darītu to pašu.

Lai izvairītos no klimata krīzes vissmagākajām sekām, ir vajadzīga globāla emisiju samazināšana un vēl nepieredzēta pielāgošanās. Zinātnei ir mazāk precīzu skaitļu par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, taču ir vispāratzīts, ka dabas stāvoklis Eiropā un pasaulē ir tikpat satraucošs kā temperatūras paaugstināšanās.

Klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes ir arī dažādos veidos saistītas. Varbūt vissvarīgākais ir tas, ka tās abas galu galā izraisa neilgtspējīgas ražošanas un patēriņa sistēmas, tostarp tas, cik daudz un kā mēs iegūstam un izmantojam enerģiju.

“EVA signāli 2022” plaši aplūko enerģētiku un ilgtspējību Eiropā, kas atgūstas no Covid-19 pandēmijas, saskaras ar karu Ukrainā un ir apņēmusies sasniegt vērienīgus mērķus klimata, dabas un cilvēku veselības aizsardzībā.

Krievijas iebrukums Ukrainā nav mainījis klimata krīzes vai dabas degradācijas noteikto realitāti, taču tas ir pievienojis vēl vienu dimensiju Eiropas centieniem padarīt mūsu enerģētikas sistēmu ilgtspējīgāku.

Mūsu atkarības no fosilā kurināmā samazināšana ir pareizais ceļš, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, un jau tagad ir skaidrs, ka tas ir arī ceļš uz lielāku energoapgādes drošību. Krievija izmanto fosilo kurināmo, jo īpaši gāzi, lai apdraudētu un pārbaudītu Eiropu tā, kā tas nebūtu iespējams enerģētikas sistēmā, kas lielākoties balstās uz spēcīgu Eiropas tīklu, kurā savienoti savstarpēji saistīti iekšzemes atjaunīgās enerģijas avoti.

Ilgtspējīgas enerģētikas sistēmas izveide Eiropā prasa laiku, un lēmumi, kurus mēs pieņemam tagad, noteiks mūsu iespējas turpmākajām desmitgadēm. Tas jo īpaši attiecas uz dārgo enerģētikas infrastruktūru. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, Eiropai ir jāreaģē ne tikai ātri, bet arī pareizajā virzienā, lai nepieļautu bloķējošus risinājumus, kas nav saderīgi ar to, ko mēs vēlamies nodot nākamajām paaudzēm.

Enerģijas taupīšana ir tas, ko mēs visi šobrīd varam darīt. Termostatu noregulēšana uz mazāku jaudu, māju siltināšana, mazāka karstā ūdens daudzuma izmantošana, pāreja uz videi nekaitīgākiem transporta veidiem — daudzas no šīm labi zināmajām darbībām ir vajadzīgas visā Eiropā, un tās dos tūlītējus ieguvumus. Ietaupītā enerģija vienmēr būs tīrākā un lētākā enerģija, un tā palīdzēs mums visiem kopā izturēt gaidāmo ziemu.

Eiropas valstis un iedzīvotāji ir izrādījuši milzīgu solidaritāti ar Ukrainu un pašā Eiropas Savienībā. Šāda solidaritāte un vēl daudz kas cits būs vajadzīgs nākamajos mēnešos, gados un, iespējams, gadu desmitos. Šoziem augstās enerģijas izmaksas kaitē daudzām Eiropas mājsaimniecībām, jo īpaši tām, kurām jau tagad ir grūti apmierināt savas pamatvajadzības. Arī klimata pārmaiņu pasliktināšanos bieži vien visvairāk izjūt tie, kuri jau pašlaik ir neaizsargāti. Šīs nastas ir jāsadala un jāuzņemas solidāri.

Arī globālā mērogā vissmagākā klimata pārmaiņu ietekme lielākoties būs jūtama tajos reģionos, kuri ir vismazāk veicinājuši šīs problēmas rašanos un kuriem ir vismazākie resursi, lai pielāgotos. Un mums ir jābūt taisnīgiem pret nākamajām paaudzēm. Paaudžu taisnīguma jēdziens liek mums rūpēties par to cilvēku iespējām un drošību, kuri nāks pēc mums.

© Esther Castillo, Well with Nature /EEA

Daudzu krīžu laikā ir tik viegli zaudēt cerību. Taču šī gadsimta lielos izaicinājumus rada cilvēki, un tos var arī atrisināt cilvēki. Patiesi, risinājumi jau pastāv, un tie ir jāizmanto tagad. Jaunās tehnoloģijas var paātrināt progresu, taču gaidīt, kad tas atnāks, vairs nav jēgas. Bezdarbība kļūst arvien dārgāka un neētiskāka.

Ir jārīkojas steidzami, taču tas nenozīmē, ka mums ir jāatsakās no lēmumu pieņemšanas un kopīgo mērķu izvirzīšanas pamatprincipiem. Eiropas zaļais kurss ir pierādījums tam, ka vajadzīgo politiku var ieviest arī pilnīgi demokrātiskā procesā.

Ja iedzīvotājiem tiks dota iespēja, viņi atbalstīs tādu politiku, kas būs drosmīga, godīga un piedāvās daudz drošākas nākotnes izredzes visiem. Iedzīvotājiem ir jābūt pilnībā iesaistītiem. Jebkurā gadījumā mūsu problēmu sarežģītība prasa plašāku iesaistīšanos, plašāku dialogu un labāku izpratni par dažādajām realitātēm, kurās cilvēki dzīvo.

Kad es pievienojos EVA, gandrīz pirms desmit gadiem, klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi lielākoties sniedzās līdz 2020. gadam. Pēdējos gados Eiropa ar savu zaļo kursu ir izlēmīgi izvēlējusies ilgtermiņa kursu, lai sasniegtu labāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku nākotni.

Tagad ir jāturas pie šī kursa un jāvirzās uz priekšu ar skaidru apņēmību īstenot minēto programmu, vienlaikus aizsargājot un pat nostiprinot “Eiropas modeli”, kas balstās uz demokrātiskām vērtībām, tiesiskumu un tādu sociālo modeli, kas rūpējas par labklājību visiem.

 

Hans Bruyninckx

Dr Hans Bruyninckx,
EVA izpilddirektors

 

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: signals, signals 2022
Dokumentu darbības