Izvērstā meklēšana

Gaisa piesārņojuma līmenis aizvien ir pārāk augsts visā Eiropā — tas joprojām ir galvenais vides radītais veselības apdraudējums Gaisa piesārņojums Eiropā joprojām krietni pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikto līmeni un nopietni apdraud mūsu veselību. Saskaņā ar šodien publicēto jaunāko Eiropas Vides aģentūras (EVA) novērtējumu par gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību ES bija iespēja izvairīties no 253 000 nāves gadījumu, ja smalko daļiņu koncentrācija būtu atbildusi PVO ieteikumiem. Saskaņā ar jaunām aplēsēm par ietekmi uz veselību, gaisa piesārņojums izraisa vai saasina noteiktas slimības, piemēram, plaušu vēzi, sirds slimības, astmu un diabētu.

Eiropa nav gatava strauji augošajiem klimata riskiem Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē, un klimata riski apdraud tās energoapgādes drošību un nodrošinājumu ar pārtiku, ekosistēmas, infrastruktūru, ūdens resursus, finanšu stabilitāti un cilvēku veselību. Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) novērtējumu daudzi no šiem riskiem jau ir sasnieguši kritisku līmeni un var kļūt katastrofāli bez steidzamas un izlēmīgas rīcības.

Intervija – EVA izskata jautājumu par bisfenola A iedarbību uz sabiedrību Sintētiskā ķīmiskā viela bisfenols A (BPA), ko izmanto daudzās plastmasas un metāla pārtikas tarās un citās patēriņa precēs, un tā iedarbība uz iedzīvotājiem, rada arvien lielākas bažas daudziem cilvēkiem visā Eiropā. Mēs tikāmies ar Magnus Løfstedt, EVA ekspertu ķīmisko vielu, vides un veselības jautājumos, lai apspriestu nesen publicēto EVA informatīvo ziņojumu par bisfenola A radītajiem riskiem.

Redakcionālā piezīme – Eiropas sagatavošana klimata pārmaiņām 2023. gada vasara paliks atmiņā ar ekstremāliem laikapstākļiem – no meža ugunsgrēkiem līdz postošiem plūdiem Eiropas dienvidos. Kādā mērā mēs esam gatavi šādiem notikumiem un to ietekmei? Nepārejoši karstuma viļņi, kas skar miljoniem eiropiešu visā kontinentā, dabas ugunsgrēki un pēkšņi plūdi, kas ietekmē daudzas kopienas, prasa vēl vērienīgāku rīcību, lai sagatavotos jaunai realitātei, vienlaikus paātrinot pāreju uz ilgtspējību.

Samazinot piesārņojumu, Eiropā ievērojami samazinātos sirdslēkmju un insultu skaits. Zinātniski pierādījumi liecina, ka vides apdraudējumi izraisa lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību, kas ir visizplatītākais nāves cēlonis Eiropā. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras analīzē sniegts pārskats par saikni starp vidi un sirds un asinsvadu slimībām, uzsverot, ka piesārņojuma, ekstrēmu temperatūru un citu vides risku novēršana ir ekonomiski efektīvi pasākumi, lai samazinātu slimību, tostarp sirdslēkmju un insultu, slogu.

Plaši izmantotā bisfenola A iedarbība uz iedzīvotājiem pārsniedz pieļaujamo veselības drošības līmeni Saskaņā ar jaunākajiem pētījumu datiem sintētiskās ķīmiskās vielas bisfenola A (BPA), ko izmanto visur, sākot no plastmasas un metāla pārtikas traukiem un beidzot ar atkārtoti lietojamām ūdens pudelēm un dzeramā ūdens caurulēm, iedarbība uz iedzīvotājiem Eiropā ievērojami pārsniedz pieļaujamo veselības drošības līmeni. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) informatīvajā ziņojumā teikts, ka tas potenciāli apdraud miljoniem cilvēku veselību.

Steidzama nepieciešamība apsvērt, kā vislabāk izmantot biomasu Eiropā ES pieaug un konkurē pieprasījums pēc biomasas izmantošanas, izmantojot to biobāzētiem produktiem tādās nozarēs kā būvniecība, enerģētika, transports, mēbeļu ražošana un tekstilrūpniecība, kā arī pārstrādājot to dabas aizsardzībai un oglekļa sekvestrēšanai. Šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā uzsvērts, ka ir steidzami jānosaka biomasas lietojumi, jo biomasai Eiropas zaļajā kursā ir paredzētas dažādas lomas un nākotnē varētu trūkt biomasas piedāvājuma.

ES siltumnīcefekta gāzu emisijas pagājušajā gadā samazinājās, taču joprojām irjāpieliek pūles, lai sasniegtu vērienīgos 2030. gada mērķus. Saskaņā ar šodien publicētajām aplēsēm jaunākajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Tendences un prognozes” siltumnīcefekta gāzu emisijas pagājušajā gadā visā Eiropas Savienībā samazinājās par 2 %, salīdzinot ar 2021. gada līmeni. Tomēr, neraugoties uz sasniegumiem emisiju samazināšanas, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, ziņojumā ir izteikts brīdinājums par steidzamu rīcību, lai sasniegtu ES vērienīgos mērķus klimata un enerģētikas jomā.

Raksti

Signāli 2023

Ievadraksts — Rūpes par vidi ir rūpes par mums pašiem Daba ir mūsu veselības un labklājības pamats. Tā mums nodrošina tīru gaisu, ūdeni, pārtiku, materiālus un vietu atpūtai. Dabā pavadītais laiks labvēlīgi ietekmē mūsu garīgo veselību. Ja mēs nerūpēsimies par planētu, tās klimatu un ekosistēmām, mēs apdraudēsim mūsu sabiedrības funkcionēšanu, pasliktināsim savu dzīvi un, iespējams, vistiešākajā veidā kaitēsim savai labklājībai.

EVA izdevums “EEA Signals 2023” — Veselība un vide Eiropā Vairāki EVA novērtējumi ļoti skaidri parāda saikni starp vidi un labklājību. Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs panākto progresu, piesārņojums un citi vides riski joprojām kaitē Eiropas iedzīvotāju veselībai, savukārt vides stāvokļa uzlabošana un klimata pārmaiņu mazināšana var sniegt gan tiešu, gan netiešu labumu ikvienam Eiropas iedzīvotājam.

Vai pamanāt kaitīgo troksni sev apkārt? Troksnis ir visur. No skaļām sirēnām līdz automašīnām uz šosejas un lidmašīnām virs galvas — trokšņa mūsu dzīvē ir vairāk nekā jebkad agrāk. Daudzi cilvēki, iespējams, nezina, ka satiksmes trokšņa ilgtermiņa iedarbība ir daudz kas vairāk nekā tikai traucēklis — tas kaitē gan mūsu fiziskajai, gan garīgajai veselībai.

Ūdens kvalitātei un kvantitātei ir būtiska nozīme labklājības nodrošināšanā Tīrs ūdens ir ļoti svarīgs gan dabai, gan cilvēku veselībai un labklājībai. Tas ir arī būtisks resurss daudzām tautsaimniecības nozarēm. Pārmērīgas izmantošanas un klimata pārmaiņu dēļ daudzas Eiropas teritorijas arvien vairāk cieš no ūdens trūkuma. Tajā pat laikā piesārņojums rada papildu slodzi uz šo ierobežoto resursu.

Drošas un ilgtspējīgas ķīmiskās vielas Ķīmiskas vielas ir visur. Patiesībā akmeņi, jūras, gaiss, augi, dzīvnieki un mēs, cilvēki, esam veidoti no ķīmiskiem elementiem. Labā ziņa ir tā, ka ne visas ķīmiskās vielas ir toksiskas. Sliktā ziņa ir tā, ka dažas no tām ir toksiskas. Par laimi, Eiropa ir strādājusi pie tā, lai samazinātu bīstamo vielu nodarīto kaitējumu.

Eiropas gaiss kļūst tīrāks un uzlabo cilvēku veselību Gaisa kvalitāte Eiropā uzlabojas. Tomēr piesārņotais gaiss joprojām pasliktina veselību un izraisa novēršamus nāves gadījumus, jo īpaši pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka mums var palīdzēt tīrāki risinājumi transportam, apkurei, rūpniecībai un lauksaimniecībai.

EVA izdevums “EEA Signals 2023” — Veselība un vide Eiropā Vairāki EVA novērtējumi ļoti skaidri parāda saikni starp vidi un labklājību. Neraugoties uz pēdējās desmitgadēs panākto progresu, piesārņojums un citi vides riski joprojām kaitē Eiropas iedzīvotāju veselībai, savukārt vides stāvokļa uzlabošana un klimata pārmaiņu mazināšana var sniegt gan tiešu, gan netiešu labumu ikvienam Eiropas iedzīvotājam.

Intervija — Ieguldījumi drošākās ķīmiskās vielās Bīstamās ķīmiskās vielas ir mums visapkārt. Drošākas alternatīvas, ķīmiskās vielas aprites ekonomikā un tas, kā zināšanas un regulas var palīdzēt ietekmēt patērētāju un investoru lēmumus, bija tēmas, par kurām runājām ar Jerker Ligthart no Zviedrijas NVO ChemSec, kuras mērķis ir paātrināt pāreju uz pasauli, kurā nav bīstamu ķīmisko vielu.

Intervija — Kas ir Eiropas vides un veselības atlants? EVA Eiropas vides un veselības atlants ir datu apkopojums un kartes, kurās atspoguļota svarīgākā informācija par vides kvalitāti un riskiem visā Eiropā. Mēs izvaicājām EVA ekspertu vides, veselības un labklājības jautājumos Gerardo Sanchez par atlantu un par to, kam tas var būt noderīgs.

Karstuma viļņi un citas ar klimatu saistītas ekstremālas parādības apdraud veselību, jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju veselību Karstuma viļņi, sausums, meža ugunsgrēki un plūdi mainīgā klimatā arvien vairāk ietekmē mūsu veselību un labklājību. ES veicina klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumus valstu, pilsētu un pašvaldību līmenī. Vai šie pasākumi palīdzēs mums nākotnē izturēt ekstremālus laikapstākļus?

Try our suggestions

Izvērstā meklēšana