Grafikas informācija — 11.03.2015
Infographic Octet Stream Kā mūsu labklājība un veselība ir saistīta ar vidi? — 12.03.2015
Mēs izmantojam dabas resursus ražošanā un tos patērējam, tie palīdz mums kļūt turīgiem un rada darbavietas, tādējādi paaugstinot mūsu dzīves kvalitāti un sekmējot labklājību. Taču mēs patērējam tik daudz resursu, ka ekosistēma nākotnē vairs nespēs mūs pietiekami nodrošināt.
Infographic Kā mēs varētu izveidot resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku? — 11.03.2015
Pašlaik mēs izmantojam vairāk resursu, nekā planēta noteiktajā laikā var nodrošināt. Mums jāsamazina radīto atkritumu un iegūto materiālu daudzums.
Infographic Kā mūsu iegādātā, apēstā un arī neapēstā pārtika ietekmē vidi? — 12.03.2015
Pirms ēdiens nonāk uz šķīvja, tas ir jāsaražo, jāapstrādā, jāiepako, jātransportē un jāizplata. Katrā no šiem posmiem tiek izlietoti resursi un tiek radīts arvien vairāk atkritumu un piesārņojuma.
Infographic Octet Stream Kur Eiropā tiek izšķiesta pārtika? — 12.03.2015
Aptuveni trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pārtikas atkritumi nozīmē arī būtisku citu resursu, piemēram, zemes, ūdens, enerģijas un darbaspēka, zudumu.
Infographic Eiropas atkritumu plūsmas — 12.03.2015
ES-28 valstīs un Norvēģijā kopā 2010. gadā tika radīts aptuveni 2500 miljoni tonnu atkritumu. Lūk, pārskats par atkritumu avotiem un to sastāvu!
Infographic Cik daudz sadzīves atkritumu mēs pārstrādājam? — 12.03.2015
Lielu daļu no atkritumiem, kurus izmetam, varētu pārstrādāt. Atkritumu pārstrādāšana ir videi labvēlīga — atkritumi nenonāk atkritumu poligonos, turklāt tie kļūst par jaunu produktu izejmateriāliem. Atkritumu pārstrādāšana var arī sekmēt inovāciju un radīt darbavietas.
Infographic Kā mēs varam samazināt atkritumu daudzumu un tos labāk izmantot? — 12.03.2015
Vislabākais veids, kā samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir, pirmkārt, novērst to rašanos. Daudzas lietas, kuras izmetam, varētu izmantot atkārtoti, bet citas var pārstrādājot pārvērst izejmateriālos.
Infographic Kur rodas jūru piesārņojošie atkritumi, un kāda ir to ietekme? — 12.03.2015
Aizvien vairāk atkritumu nonāk pasaules okeānos un kaitē ekosistēmām, nogalina dzīvniekus un apdraud cilvēku veselību. To var novērst, neradot tik daudz atkritumu un tos labāk apsaimniekojot uz sauszemes.
Infographic Eiropas klimats mainās — 15.10.2015
Mainīgais klimats ietekmē gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Pieaugošā lietusgāžu intensitāte un biežums daudzās Eiropas daļās nozīmē biežus un bīstamus plūdus. Citur Eiropā, tostarp Dienvideiropā, augstāka gaisa temperatūra un samazināts nokrišņu daudzums nozīmē, ka daudzus reģionus var piemeklēt sausums.
Infographic Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām? — 15.10.2015
Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta.
Infographic CMU raster image Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus — 15.10.2015
Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, izraisot bioloģiskās daudzveidības izzušanu okeānos.
Infographic Octet Stream Klimata pārmaiņas un lauksaimniecība — 15.10.2015
Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.
Infographic Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni — 15.10.2015
Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.
Infographic Octet Stream Klimata pārmaiņu samazināšana — 15.10.2015
Eiropas Savienības centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir panākumi. Starp citu, ES cer savu vienpusēji izvirzīto mērķi par 20 % samazinājumu (salīdzinot ar 1990. gadu) sasniegt vēl pirms saskaņotā termiņa 2020. gadā. Turklāt ES līdz 2030. gadam paredz samazināt iekšzemes emisijas par vismaz 40 % un turpināt atogļot savu ekonomiku līdz 2050. gadam. Pašlaik ES emitē tikai aptuveni 10 % no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Infographic Degvielas veidi un SEG emisijas — 09.09.2016
Transporta pieprasījums ir cieši saistīts ar saimniecisko darbību — ekonomiskās izaugsmes perioda laikā, pieaugot ekonomikas produkcijas apjomam, palielinās preču pārvadājumu un ceļotāju skaits. Transporta radītā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām ir cieši saistīta ar degvielas izvēli. Tādas tīrās alternatīvās degvielas kā elektrība jau ir pieejamas un var būt benzīna un dīzeļdegvielas dzīvotspējīgi risinājumi. Nosakot degvielas veida piemērotību, liela nozīme ir braukšanas ilgumam.
Infographic Transportlīdzekļu radītās emisijas un efektivitāte — 09.09.2016
Ar fosilo degvielu darbināmais autotransports ir transporta izraisītā gaisa piesārņojuma nozīmīgākais avots. Piesārņojošo vielu emisijas katram transportlīdzeklim nāk no vairākiem avotiem.
Infographic Gaisa piesārņojuma ietekme pilsētās — 09.09.2016
Daudzi Eiropas iedzīvotāji ir pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim. Līdz 30 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti gaisa piesārņojošo vielu līmenim, kas pārsniedz ES noteiktos gaisa kvalitātes standartus. Apmēram 98 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti tādu gaisa piesārņojošo vielu līmenim, ko saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrajām vadlīnijām uzskata par kaitīgu veselībai.
Infographic Temperatūras inversija nosprosto piesārņojumu tuvu pie zemes virsmas — 09.09.2016
Temperatūras inversijas apstākļos piesārņojuma gadījumu iespējamība ir lielāka. Ilgstoša augsta spiediena periodu laikā ziemas mēnešos saules starojums sasniedz zemes virsmu un uzsilda to. Naktī, kad nav mākoņu, zeme strauji zaudē siltumu un gaiss, kas nonāk saskarē ar zemi, kļūst vēsāks. Siltais gaiss paceļas uz augšu un darbojas kā pārsegs, radot šķērsli vēsā gaisa vertikālai pārvietošanai tuvu pie zemes virsmas. Piesārņojums, tostarp ceļu satiksmes radītais piesārņojums, arī tiek nosprostots, tāpēc gaisa slānis, kas atrodas vistuvāk zemei, tiek aizvien vairāk piesārņots. Tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr sāk mainīties valdošie meteoroloģiskie apstākļi.
Infographic Octet Stream Trokšņa izraisītais piesārņojums Eiropā — 09.09.2016
Aizvien pieaugošas bažas vides jomā rada trokšņa piesārņojums, kas izriet no vairākiem avotiem. Kaitīgā ietekme, ko izraisa trokšņa piesārņojums, skar iedzīvotāju labklājību, savvaļas dzīvnieku veselību un vairošanos, kā arī bērnu spējas mācīties skolā.

Saistītais saturs

Skatiet arī

Dokumentu darbības