Nākotne, kas balstīta uz atjaunīgo enerģiju

Karš Ukrainā un tā ietekme uz globālo un jo īpaši ES energoapgādi, kā arī klimata pārmaiņu radītās ietekmes pasliktināšanās, šogad ir dominējuši ziņu virsrakstos visā pasaulē. Mēs esam lasījuši par globālo enerģijas cenu svārstībām, bažām par enerģijas trūkumu ziemā un rekordilgiem sausuma periodiem, kas ietekmēja lauksaimniecisko ražošanu laikā, kad pārtikas cenas jau pieauga.

Šīs problēmas ir savstarpēji saistītas. Ja mēs varētu aizstāt fosilo kurināmo ar pietiekamu daudzumu atjaunīgās enerģijas, mēs samazinātu enerģijas cenas, samazinātu emisijas un samazinātu klimata pārmaiņu riskus nākotnē, tostarp to ietekmi uz pārtikas ražošanu.

Atteikšanās no fosilās pagātnes

Fosilais kurināmais, piemēram, nafta, gāze un akmeņogles, sastāv no sadalījušos augu un dzīvnieku atliekām, kas miljoniem gadu laikā Zemes garozā un tās slāņos ir pārveidojušās, iegūstot pašreizējo veidolu. Fosilais kurināmais satur ķīmisko enerģiju, kas sadedzināšanas laikā izdalās kopā ar dažādiem piesārņotājiem.

Salīdzinājumā ar elektroenerģiju, ko var ražot no atjaunīgiem avotiem, piemēram, no saules un vēja enerģijas avotiem, bet ko ir diezgan grūti uzglabāt, fosilo kurināmo ir vieglāk uzglabāt un nogādāt galalietotājiem. Laikā kopš industriālās revolūcijas izstrādātā enerģētikas infrastruktūra un tehnoloģija lielā mērā ir balstīta uz fosilā kurināmā izmantošanu.

Pēdējos gados ES politikā ir izvirzīti vērienīgi mērķrādītāji, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu enerģētiku. Un tie jau ir sākuši nest augļus, jo arvien lielāka daļa Eiropas enerģētisko vajadzību tiek apmierināta, izmantojot atjaunīgo energoresursu avotus.

2021. gadā vairāk nekā 22 % enerģijas bruto galapatēriņa ES tika apmierināti no atjaunīgo energoresursu avotiem. Tomēr atjaunīgo energoresursu īpatsvars enerģijas sadalījumā ES ievērojami atšķiras — Zviedrijā tas ir aptuveni 60 %, Dānijā, Igaunijā, Somijā un Latvijā vairāk nekā 40 %, bet Beļģijā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Maltā un Nīderlandē no 10 līdz 15 %.

Avots: Eurostat.

Neizsmeļams atjaunīgās enerģijas potenciāls, taču…

Dabiskie avoti, piemēram, saules, vēja, plūdmaiņu un ģeotermālie enerģijas avoti, var nodrošināt daudz vairāk enerģijas, nekā pasaulei pašlaik vajadzīgs. Tomēr šis potenciāls neatbilst tam, ko mēs šobrīd varam sasniegt. Viens no uzdevumiem ir nodrošināt pietiekami lielu jaudu, lai piesaistītu, piemēram, saules gaismas vai vēja enerģiju un pārveidotu to izmantojamā formātā, piemēram, elektrībā. Otra problēma ir spēja pārvadīt šo enerģiju tur, kur tā ir nepieciešama, vai uzglabāt to vēlākai izmantošanai.

Nākotnes energosistēmai ir jābūt noturīgai un pielāgojamai klimata pārmaiņu neizbēgamajām sekām, piemēram, sausumam, karstuma viļņiem un vētrām. Palielinoties vēja un saules enerģijas īpatsvaram, sistēmai ir jābūt arī pietiekami elastīgai, lai tā pareizi funkcionētu pat tad, kad nepūš vējš vai nespīd saule.

Elastīga energosistēma var nodrošināt vienmērīgu energoapgādi un samazināt maksimālo pieprasījumu. Sistēmu var uzlabot, ne tikai nodrošinot enerģijas avotu daudzveidību, bet arī, piemēram, uzlabojot enerģijas uzglabāšanu, pārdomāti integrējot apkures, transporta un rūpniecības nozares vai risinot pieprasījuma maksimumus tādējādi, ka tiek izmantota dinamiska cenu noteikšana vai viedie tīkli un ierīces.

Informatīvs grafiks — cik lielu daļu enerģijas ES iegūst no atjaunīgiem avotiem?

Avots: EVA portāls “Klimats un enerģija ES”.

Vēja un saules enerģijas projekti visā Eiropā

Daudzi jaunākie projekti visā Eiropā sāk apliecināt atjaunīgās enerģijas lielo potenciālu. Spānija 2022. gada augustā iedarbināja Iberdrola — lielāko saules elektrostaciju Eiropā ar aptuveni 1,5 miljoniem saules paneļu un 590 megavatu jaudu, kas saražos pietiekami daudz elektroenerģijas, lai apgādātu vairāk nekā 330 000 mājsaimniecību.

Dānijas atkrastes vēja parka Horns Reef 3 49 vēja turbīnu kopējā jauda ir 407 megavati, un tiek lēsts, ka tā apmierinās aptuveni 425 000 Dānijas mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu.

Portugāle Alqueva ūdenskrātuvē uzstāda Eiropā lielāko peldošo saules enerģijas parku, kas sastāv no 12 000 paneļu. Grieķija aprīlī atklāja 204 megavatu saules enerģijas parku ar bifaciāliem paneļiem, kas spēj savākt gaismu no abām pusēm.

REPowerEUplāns paātrināt pāreju uz atjaunīgo enerģiju un samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā ir paredzēts, lai veicinātu šādus projektus. ES saules enerģijas stratēģija ir izstrādāta, lai līdz 2025. gadam dubultotu saules elektrostaciju jaudu, un Eiropas saules enerģijas jumtu iniciatīva ieviestu pienākumu uzstādīt saules paneļus uz lielākajām sabiedriskajām un komerciālajām ēkām un pakāpeniski arī uz jaunajām dzīvojamām ēkām. Arī atļauju saņemšanas procesam lielākajos atjaunīgās enerģijas projektos jākļūst ātrākam.

Kā ar pārvades tīklu? Un uzglabāšanu?

Problēmas, pārejot uz atjaunīgo energoresursu avotiem, rada ne tikai ražošanas jaudas. Elektrostacijas ir jāpieslēdz tīklam, kas spēj uzņemt pieaugošo ražošanas jaudu un nodot to galalietotājiem.

Lai nodrošinātu drošu elektroapgādi, veicinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu un samazinātu elektroenerģijas pārvades izmaksas, daži reģioni ir mudinājuši, piemēram, māju īpašniekus vai uzņēmumus kļūt par ražotājiem–patērētājiem (prosumers), kas ražo elektroenerģiju ar saules paneļiem, patērējot daļu no tās, un liekās jaudas pārvada elektrotīklā.

Nesen publicētais EVA ziņojums konstatē, ka Eiropas ražotājiem–patērētājiem jau pašlaik ir daudz iespēju, kas var sniegt labumu viņu pašu mājsaimniecībām, kā arī sabiedrībai. Ieguldot enerģijas ražošanā vai uzglabāšanā, ražotāji–patērētāji var ietaupīt paši savas enerģijas izmaksas, paātrināt Eiropas enerģētisko pāreju un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt ir gaidāms, ka turpmākajos gados šīs iespējas palielināsies, ieviešot labākas un lētākas tehnoloģijas un izstrādājot jaunas politikas.

Daudzi elektroenerģijas piegādātāji arī sākuši mudināt mājsaimniecības pielāgot savu enerģijas patēriņu, lai tas atbilstu ražošanas līmenim. Tas ir iespējams, dinamiski nosakot cenas, kas ir atkarīgas no diennakts laika un mainās katru stundu. Pārmērīgas ražošanas laikā patērētāji var iegūt gandrīz bezmaksas elektroenerģiju, ko var izmantot, piemēram, elektromobiļu uzlādei.

Tīra enerģija aprites ekonomikā

Arī saules paneļu vai vēja turbīnu ražošana lielākā skaitā rada vairākus sarežģītus jautājumus — vai mēs varam iegūt pietiekami daudz minerālu, ko izmanto saules paneļos vai vēja turbīnās? Kur mēs varam uzstādīt vēja parkus? Kā šīs spēkstacijas ietekmē savvaļas dzīvniekus? Un kā mēs nodrošinām, ka to ražošanā izmantotie resursi, piemēram, retzemju minerāli, paliek pieejami?

EVA analīze liecina, ka atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana ir mazinājusi daudzus globālos spiedienus uz vidi un klimatu un ka mērķtiecīgas darbības var palīdzēt samazināt dažas nelabvēlīgas sekas, piemēram, saldūdens ekotoksicitāti un zemes aizņemšanu. Tā kā tiek veidots arvien vairāk atjaunīgo energoresursu projektu, būs svarīgi novērtēt kompromisus ar dzīvotnēm un ekosistēmām.

Enerģētikas un rūpniecības ģeogrāfijas laboratorija, ko izveidojis Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs, ir jauns instruments, lai risinātu dažas no šīm problēmām. Šo laboratoriju var izmantot, lai noteiktu vispiemērotākās vietas, kur attīstīt vēja un saules enerģijas projektus, piemēram, vietas, kas neskar aizsargājamās teritorijas vai zināmos putnu migrācijas ceļus.

Tīras elektroenerģijas piegādes veicināšanai ir vajadzīga pieaugoša ražošanas jauda un infrastruktūras pielāgojumi. Tas nozīmē vairāk saules paneļu un vairāk vēja turbīnu piegādes pusē, kā arī labāk savienotu viedo tīklu un, kas ir svarīgi, arī viedus lietotājus, kuri pievērš uzmanību energoefektivitātei. Šie ilgtermiņa ilgtspējības apsvērumi ir jāņem vērā, neatkarīgi no mūsu pieņemtajiem lēmumiem.