Droša, cenas ziņā pieņemama un tīra enerģija krīzes laikā?

Cilvēciskā traģēdija, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, šokēja pasauli un izjauca dzīves miljoniem ukraiņu. Kara prasītā maksa, kas jāmaksā cilvēkiem, ir neizmērojama un pieaug ar katru dienu. Pēc pirmā satricinājuma sāka iezīmēties arī citas ietekmes. Viena no tām ir apdraudējums Eiropas vienmērīgai un cenas ziņā pieņemamai energoapgādei.

Daudzi mūsu dzīves aspekti ir atkarīgi no enerģijas. Mēs izmantojam enerģiju, lai apkurinātu savas mājas, gatavotu maltītes un pārvietotu preces un cilvēkus. Energoapgādes drošība būtībā ir saistīta ar pietiekamu un nepārtraukti pieejamu enerģiju, ko varam izmantot pašlaik un nākotnē.

Pārdzīvot kārtējo enerģētikas krīzi?

Piekļuve pietiekamam enerģijas daudzumam ne vienmēr nozīmē, ka varam to atļauties. Ģimenes un kopienas var piedzīvot “enerģētisko nabadzību”. ES mēroga aptaujā 2020. gadā 8 % iedzīvotāju apgalvoja, ka nespēj uzturēt savas mājas pietiekami siltas.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2022. gada janvārī gada inflācijas līmenis enerģētikā ES kopumā sasniedza 27 %. Dabasgāzes cena bija par 40 % augstāka nekā 2021. gada janvārī. Dažas valstis šo gāzes cenu kāpumu izjuta smagāk nekā citas — cenas pieauga par 67 % Beļģijā un 58 % Nīderlandē. Daudzas valstis ir izveidojušas subsīdiju shēmas, lai samazinātu rēķinus par enerģiju. Vienlaikus šādām subsīdijām nevajadzētu atcelt stimulus enerģijas taupīšanai.

Īstermiņa pasākumu veikšana, lai atbalstītu ilgtermiņa ilgtspējību

Enerģētiskā ģeopolitika ir veidojusi vēsturi arī agrāk. 1970. gadu naftas satricinājumi, kad lielākās naftas ražotājvalstis samazināja eksportu, lai nodrošinātu ekonomisko un politisko līdzsvaru, izraisīja pārmaiņas pasaules politikā un globālajā enerģijas ražošanā un tirgos. Valstis veica īstermiņa pasākumus, noteiktās dienās aizliedzot lidot vai braukt ar automobiļiem, dažas ieguldīja veloceliņos, lai samazinātu pieprasījumu pēc naftas, bet citas dažādoja importa avotus vai ieguva naftu un gāzi no jaunām rezervēm.

Karš Ukrainā var izraisīt tikpat lielas pārmaiņas Eiropas enerģētikas sistēmā. Tikai divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma sākuma ES līderi pulcējās Versaļā, Francijā, un vienojās samazināt Eiropas enerģētisko atkarību. Viņi aicināja samazināt Eiropas atkarību no fosilā kurināmā, vienlaikus paātrinot atjaunīgo energoresursu attīstību un uzlabojot energoefektivitāti.

Ir steidzami jāatrod risinājums, kā Eiropā izveidot mazoglekļa energosistēmu. REPowerEU plānam, kuru 2022. gada maijā ierosināja Eiropas Komisija, mērķis ir steidzami pārveidot Eiropas enerģētikas sistēmu, lai izbeigtu atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrinātu rīcību klimata jomā. Galvenie šā plāna pasākumi ir enerģijas taupīšana, energoapgādes avotu dažādošana, iespējamie ārkārtas pasākumi pieprasījuma kontrolei un paātrināta atjaunīgo energoresursu ieviešana, lai aizstātu fosilo kurināmo mājokļos, rūpniecībā un elektroenerģijas ražotnēs.

Enerģijas taupīšana ir tūlītēja un efektīva

REPowerEUplāns nodrošina visaptverošu pieeju, kas aptver energoapgādes dažādošanu, kā arī paātrinātu pāreju uz atjaunīgo energoresursu sistēmu, taču plānā ir likts arī īpašs uzsvars uz citu aspektu, kas ir ļoti svarīgs pašreizējās krīzes pārvarēšanai — uz energoefektivitāti. Šim nolūkam Eiropas Komisija ir ierosinājusi pastiprināt ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, tostarp paaugstināt saistošo energoefektivitātes mērķrādītāju no 9 % līdz 13 %.

Komisija ir arī aicinājusi dalībvalstis rīkot īpašas publiskas kampaņas, lai taupītu enerģiju mājokļos un darbavietās. Ja šīs kampaņas būs sekmīgas, tās varēs samazināt pieprasījumu pēc gāzes un naftas par 5 %, kā norāda Komisija. Dalībvalstis tiek arī mudinātas veicināt enerģijas taupīšanu, piemēram, samazinot nodokļus energoefektīvām apkures sistēmām un ierīcēm, kā arī ēku siltināšanai.

Pavisam nesen Komisija ierosināja jaunus pasākumus saistībā ar 2022. gada runu par stāvokli Savienībā. Šie priekšlikumi ietver elektroenerģijas patēriņa samazināšanu, jo īpaši noteiktās maksimālā patēriņa stundās, ieņēmumu ierobežojumus ražotājiem, solidaritātes iemaksas, ko veic fosilā kurināmā nozare, un cenu regulēšanu.

Lētākā un tīrākā enerģija ir tā, kuru mēs neizmantojam un neražojam. Jo mazāk enerģijas mēs izmantojam, jo vieglāk to saražot no atjaunīgiem avotiem. Un jo mazāk mums ir vajadzīgs fosilais kurināmais, jo mazāk mums tas jāimportē un jo vairāk mēs varam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa piesārņojumu.

Informatīvs grafiks — ko cilvēki var darīt, lai taupītu enerģiju?