Vides scenāriji
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un dabas resursu izmantošana rada ilgstošas ietekmes, kas prasa ilgtermiņa politiskus risinājumus. Lai pieņemtu pamatotus stratēģiskus lēmumus, mums ir jācenšas paredzēt, kas mūs sagaida nākotnē un aptvert pašreizējos, topošos un apslēptos notikumus. Ja mēs vēlamies nopietni risināt Eiropas ilgtspējības jautājumu, mums ir jāskatās tālāk par diviem likumdošanas cikliem un vēl vairāk. Tomēr tālredzīgam skatījumam ir jābūt bez aizspriedumiem: galvenās problēmas, kas Eiropai ir jārisina, var nozīmīgi mainīties laika gaitā. Vides scenāriji, perspektīvas un citi nākotnes pētījumu veidi mums palīdz novērst saistības trūkumu un nākotnes notikumu neskaidrības un izveidot noturīgas politikas, kas spēj izturēt laika pārbaudi. More
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.
Daba cītīgi strādā, lai mūs aizsargātu un uzturētu mūsu ikdienas dzīvi — šo faktu bieži vien novērtējam par zemu. Tai ir būtiska nozīme, nodrošinot svaigu gaisu, tīru dzeramo ūdeni, apģērbu, pārtiku un izejmateriālus, ko izmantojam pajumtes celšanai. Citi ieguvumi nav tik labi zināmi, piemēram, kā daba mazina klimata pārmaiņu ietekmi. Lai uzsvērtu dabas nozīmi mūsu dzīvē, Eiropas Vides aģentūra (EVA) aicina piedalīties fotokonkursā ‘NATURE@work’ (Daba darbībā), lai atspoguļotu dabas devumu jūsu labsajūtai.
Klimata jomas finansējums — resursi Eiropai, lai sasniegtu zemu oglekļa emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām
Article 01.02.2017Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.
Klimata pārmaiņas rada arvien smagākus riskus ekosistēmām, cilvēku veselībai un ekonomikai Eiropā
Jaunumi 25.01.2017Kā vēsta šodien publicētais Eiropas Vides aģentūras ziņojums, Eiropas reģioni klimata pārmaiņu dēļ piedzīvo jūras līmeņa paaugstināšanos un ekstremālākus laika apstākļus, tādus kā biežākas un intensīvākas svelmes, plūdi, sausums un vētras. Ziņojumā ir izvērtētas jaunākās tendences un prognozes par klimata pārmaiņām un to ietekmi Eiropā un konstatēts, ka labākas un elastīgākas pielāgošanās stratēģijas, politikas un pasākumi būs izšķiroši svarīgi šīs ietekmes seku mazināšanai.
Daudzi Eiropas iedzīvotāji ir pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim. Līdz 30 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti gaisa piesārņojošo vielu līmenim, kas pārsniedz ES noteiktos gaisa kvalitātes standartus. Apmēram 98 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti tādu gaisa piesārņojošo vielu līmenim, ko saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrajām vadlīnijām uzskata par kaitīgu veselībai.
Pašlaik mēs izmantojam vairāk resursu, nekā planēta noteiktajā laikā var nodrošināt. Mums jāsamazina radīto atkritumu un iegūto materiālu daudzums.
