Bioloģiskā daudzveidība – ekosistēmas
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu izdzīvošanu. Turklāt dalībvalstīs joprojām netiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) dabas aizsardzības direktīvas un citi vides tiesību akti. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī, un, lai mainītu situāciju, ir jādara daudz vairāk, kā teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Dabas stāvoklis ES”.
Pārlūkot katalogu
Filtered by
Neilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, urbanizācija un piesārņojums ir galvenais slogs, kas vainojams pie Eiropas bioloģiskās daudzveidības krasas samazināšanās, apdraudot tūkstošiem dzīvnieku sugu un dzīvotņu izdzīvošanu. Turklāt dalībvalstīs joprojām netiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) dabas aizsardzības direktīvas un citi vides tiesību akti. Lielākā daļa aizsargājamo dzīvotņu un sugu nav labā saglabāšanās stāvoklī, un, lai mainītu situāciju, ir jādara daudz vairāk, kā teikts šodien publicētajā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumā “Dabas stāvoklis ES”.
Augsnei ir būtiska nozīme dabas ciklos, tostarp barības vielu ciklā, kas nosaka to, cik daudz organisko vielu, proti, oglekļa, slāpekļa un fosfora, tiek uzņemts un uzkrājas augsnē. Organiskos savienojumus, piemēram, lapas un sakņu galus, augsnē dzīvojošie organismi noārda līdz vienkāršākiem savienojumiem, un tikai tad augi tos var izmantot. Dažas augsnes baktērijas pārvērš atmosfēras slāpekli minerālajā slāpeklī, kas ir svarīgs augu augšanai. Ar mēslošanas līdzekļiem augsnē tiek ievadīts slāpeklis un fosfāti, kas veicina augu augšanu, taču augi neuzņem visu mēslošanas līdzekļu daudzumu. Pārpalikums var nonākt upēs un ezeros un ietekmēt dzīvi šajās ūdens ekosistēmās.
Dokumentu darbības
Koplietojiet ar citiem