Valstis un Eionet

Mainīt valodu

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Pēdējās izmaiņas: 19.09.2012 14:59

Pašlaik EVA ir 32 dalībvalstis un septiņas sadarbības valstis. Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet) ir EVA un valstu partnerības tīkls. EVA ir atbildīga par tīkla attīstību un tā aktivitāšu koordināciju. Lai to veiktu, EVA cieši sadarbojas ar valstu kontaktpunktiem, kas parasti ir valstu vides aģentūras vai vides ministrijas. Tie ir atbildīgi par valstu tīklu koordināciju, kas aptver daudzas aģentūras (kopā ap 300).

Dalībvalstis un sadarbības valstis

Šīs 32 dalībvalstis ietver 27 Eiropas Savienības dalībvalstis kopā ar Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici un Turciju.

Septiņas Rietumbalkānu valstis ir sadarbības valstis: Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija, kā arī Kosova saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244./99. Šī sadarbība ir iekļauta Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklā Eionet un to atbalsta Eiropas Savienība ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu.

EVA iesaistās plašā starptautiskā sadarbībā arī ar citām valstīm, kas nav tās dalībvalstis.

Uzklikšķiniet uz kartes, lai to palielinātu

Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet)

Eiropas vides informācijas un novērojumu tīkls (Eionet) ir EVA un sadarbības valstu partnerības tīkls. EVA ir atbildīga par tīkla attīstību un tā aktivitāšu koordināciju. Lai to veiktu, EVA cieši sadarbojas ar valstu kontaktpunktiem (NFP), kas parasti ir dalībvalstu vides aģentūras vai vides ministrijas.

Nacionālie kontaktpunkti koordinē nacionālo uzziņas centru (NUC) tīklus, kuros apvienoti aptuveni 1000 eksperti no vairāk nekā 350 valstu iestādēm un citām struktūrām, kuras apstrādā vides informāciju.

Līdz ar nacionālajiem kontaktpunktiem un nacionālajiem uzziņas centriem Eionet pašlaik aptver sešus Eiropas tematiskos centrus (ETC) tādās jomās kā gaisa un klimata izmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, klimata izmaiņu ietekme, neaizsargātība un pielāgošanās, ūdeņu un sauszemes izmantošana un telpiskā informācija un analīze, kā arī ilgtspējīgs patēriņš un ražošana.

Papildu informācija: