Write to us
Call us
Lauksaimniecība
- Bulgarian (bg)
- Czech (cs)
- Danish (da)
- German (de)
- Greek (el)
- English (en)
- Spanish (es)
- Estonian (et)
- Finnish (fi)
- French (fr)
- Hungarian (hu)
- Icelandic (is)
- Italian (it)
- Lithuanian (lt)
- Latvian (lv)
- Maltese (mt)
- Dutch (nl)
- Norwegian (no)
- Polish (pl)
- Portuguese (pt)
- Romanian (ro)
- Slovak (sk)
- Slovenian (sl)
- Swedish (sv)
- Turkish (tr)
Tā kā lauksaimnieki pārvalda gandrīz pusi no ES zemes platības, lauksaimniecības nozare ir galvenais Eiropas vides slodzes avots. Pēdējo piecu dekāžu laikā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (CAP), kas veido apmēram pusi no ES budžeta, ir veicinājusi šīs nozares arvien lielāku intensifikāciju tāpat, kā to darījusi pasaules ekonomikas pieaugošā globalizācija. More
No golfa laukumiem līdz grāmatām, no olīveļļas līdz vakcinācijām — neviena prece un pakalpojums, bez kuriem nevaram iztikt, tāpat kā daudzas mūsu ikdienas gaitas nav iedomājamas bez būtiski svarīga resursa – ūdens. Jauns Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojums apstiprina, ka daudzviet Eiropā ūdens izmantošana nav ilgtspējīga, un sniedz ieteikumus jaunai pieejai ūdens resursu pārvaldībā.
odien mūs iepazīstināja ar pirmo digitālo karti, kurā atspoguļotas daudzējādās Eiropas ainaviskās izmaiņas kop 1990. gada, tādējādi sniedzot politikas noteicējiem iespēju izprast, kā viņu lēmumi tādās nozarēs kā lauksaimniecība un transports ietekmē reģiona ierobeotos zemes resursus un apkārtējo vidi kopumā.
Aizvien bieākas un postoākas kļūst vētras, plūdi, sausuma periodi un citas ārkārtējas dabas parādības. Ziemeļeiropā kļūst mitrāks, turpretī Dienvideiropā - sausāks, tādējādi daos reģionos ir apdraudēta lauksaimniecība. Bieāki un intensīvāki karstuma viļņi apdraud vecāku un novājinātu iedzīvotāju dzīvību. Iespējams, ka līdz 2050. gadam izkusīs trīs ceturtdaļas no veices Alpu ledājiem. Turpinās ūdens līmeņa celanās jūrās.
