Atkritumi un materiālie resursi

Atkarībā no tā, kā atkritumus apsaimnieko, tie var ietekmēt gan cilvēku veselību, gan vidi, radot emisiju gaisā, augsnē, virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Bet tos var uzskatīt arī par zaudētiem materiālajiem resursiem (metāliem un citiem pārstrādei derīgiem materiāliem), un tie ir potenciāls enerģijas avots.

Atkritumi rodas visās materiāla dzīves cikla stadijās:

• ieguvē (kalnrūpniecības atkritumi);
• ražošanā un izplatīšanā (rūpnieciskie, bīstamie atkritumi un izlietotais iesaiņojums);
• produktu patēriņa un pakalpojumu izmantošanas rezultātā (sadzīves atkritumi un elektrisko un elektronisko preču radītie atkritumi);
• apstrādē (piemēram, šķirošanā radītās atliekas no otrreizējās pārstrādes vietām vai krāšņu izdedži).

Pienācīga atkritumu apsaimniekošana var nākt par labu sabiedrības veselības aizsardzībai un videi, palīdzot saglabāt dabas resursus.

Atkritumu daudzums, kas 2008. gadā tika radīts uz vienu ES iedzīvotāju, bija aptuveni 5,2 tonnas. Visvairāk atkritumu rada būvniecība un nojaukšanas darbi, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, kā arī ražošana, bet katrs ES iedzīvotājs ik gadu arī rada aptuveni 444 kg mājturības atkritumu.

Augošais patēriņš un mājsaimniecības locekļu skaita samazināšanās tendence iepriekš bija svarīgi faktori, kuru dēļ sadzīves atkritumu daudzums palielinājās. Bet tagad šo faktoru nozīme sadzīves atkritumu radīšanā samazinās, proti, sadzīves atkritumu ražošana uz vienu iedzīvotāju ES 27 valstīs laikā no 1999. līdz 2010. stabilizējās. Atkritumu radīšanas un to daudzuma ziņā starp dalībvalstīm ir liela atšķirība.

Eiropas Savienībā veiktajā atkritumu apsaimniekošanā ir skaidri iezīmējušās izmaiņas. Vēl 2010. gadā liela daļa (37 %) no cietajiem sadzīves atkritumiem (10 % no kopējā atkritumu daudzuma, kas tiek radīts ES valstīs) nonāca poligonos. Pašlaik turpretim atkarībā no atkritumu plūsmas tendence ir tos pārstrādāt/kompostēt (38 %) vai sadedzināt, iegūstot enerģiju (21 %).

Otrreizējā pārstrāde nāk par labu videi, neļaujot atkritumiem poligonos uzkrāties un tādējādi samazinot piesārņotāju emisiju. Tā palīdz arī nodrošināt ekonomiskas ražošanas prasības pēc materiāliem, samazinot vajadzību pēc pirmējo materiālu ieguves un attīrīšanas.

Otrreizējā pārstrāde rada arī svarīgus ekonomiskos un sociālos guvumus; tā rada ekonomisko izaugsmi, veicina inovāciju, rada nodarbinātību un palīdz nodrošināt kritiski svarīgu resursu pieejamību. Otrreizējā pārstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu svarīgu Eiropas un visas pasaules mēroga prioritāti – pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, kas rada labklājību, vienlaikus saglabājot veselīgu vidi un sociālo līdztiesību šīs un nākamo paaudžu labā.

ES atkritumu direktīvas attur no atkritumu noglabāšanas poligonos un veicina atkritumu pārstrādi/reģenerāciju. Vēl viens stimuls tam, ka otrreizējā pārstrāde iegūst aizvien lielāku ekonomisko nozīmi, ir palielinātais pieprasījums pēc materiāliem, jo īpaši augošajā Āzijas valstu tautsaimniecībā.

ES politika

Jaunāko ES juridisko dokumentu un stratēģiju prioritāte ir atkritumu rašanās novēršana, proti, atkritumu rašanās ir nodalīta no ekonomiskās izaugsmes un ietekmes uz vidi. Piemēri ir pārskatītā Atkritumu pamatdirektīva (WFD) (2008/98/EK), Tematiskā stratēģija atkritumu novēršanai un pārstrādei un  Eiropas Kopienas Sestā vides rīcības programma (EAP).

Atkritumu pamatdirektīvā ir vispārējās pamatnostādnes atkritumu rašanās novēršanai un to apsaimniekošanai Eiropas Savienībā. Tajā tiek ieviesti un definēti pamata jēdzieni un noteikti atkritumu apsaimniekošanas principi, tādi kā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, kurā priekšroka tiek dota atkritumu rašanās novēršanai.

1 attēls. Atkritumu apsaimniekošanas hierarhija

Atkritumu pamatdirektīvā dalībvalstīm ir noteikts pienākumu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 12. decembrim izstrādāt atkritumu rašanās novēršanas programmas. EVA tajā tiek aicināta pārbaudīt to, kā valstīm veicas šo programmu izstrādē un īstenošanā.

Atkritumu pamatdirektīvā ir noteikti vērienīgi mērķi mājsaimniecībās, kā arī būvniecības un nojaukšanas darbu rezultātā radīto papīra, metāla, plastmasas un stikla atkritumu otrreizējai pārstrādei.

ES tiesību aktos ir noteiktas arī stingras prasības poligoniem un atkritumu sadedzināšanas iekārtām – lielāko daļu no pasākumiem, kas saistīti ar atkritumu apstrādi, reglamentē Poligonu direktīva (1999/31/EK), Atkritumu sadedzināšanas direktīva (2000/76/EK) un Rūpniecisko emisiju direktīva (2010/75/ES). Īpašām atkritumu plūsmām (piemēram, izlietotajam iesaiņojumam, nolietotiem automobiļiem un elektroniskajām un elektroiekārtām) atkritumu hierarhijā ir noteikti konkrēti mērķi otrreizējās pārstrādes un/vai reģenerācijas ziņā.

Dzīves cikla pieeja politikas veidošanai nodrošina to, ka ietekme tiek vērtēta visā pastāvēšanas laikā, un tā netiek “slēpta”, to pārceļot uz citām valstīm vai ražošanas/patērēšanas stadijām.

EVA veiktās darbības

Par atkritumiem veikto EVA vērtējumu mērķis ir atbalstīt tādas politikas veidošanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, tostarp veicinot tematisko stratēģiju par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, atkritumu rašanās novēršanu un otrreizējo pārstrādi, kā arī Ceļveža par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā īstenošanu.

Darbības iekļauj:

• periodiskus vērtējumus un ziņojumus par atkritumiem (piemēram, materiālo resursu un atkritumu tematiskais vērtējums 2010. gada Ziņojumā par vides stāvokli (SOER) un dabas resursiem un atkritumiem veltītā nodaļa SOER 2010. gada kopsavilkumā);
• atbalstu valstīm, kuras izvērtē atkritumu apsaimniekošanu (piemēram, atkritumu izvērtēšana dalībvalstīs 2010. gada ziņojumā par vides stāvokli);
• tematiskos ziņojumus un vērtējumus par atkritumiem (piemēram, otrreizējās pārstrādes nozīme videi draudzīgā ekonomikā un atkritumu pārrobežu pārvadājumi ES);
• politikas analīzi (piemēram, izlietotā iesaiņojuma apsaimniekošana, atkritumu novirzīšana no poligoniem un Eiropas politika otrreizējās pārstrādes jomā, ņemot vērā faktisko otrreizējo pārstrādi);
• izredžu un scenāriju izpēti (piemēram, pagātnes un nākotnes ieguvumi klimata jomā, ko rada labāka sadzīves atkritumu apsaimniekošana Eiropā);
• rādītājus par atkritumiem, piemēram, sadzīves atkritumu radīšana un izlietotais iesaiņojums un tā otrreizējā pārstrāde;
• informācijas apkopojumus un EVA dalībvalstu politikas analīzi (piemēram, valstu datu lapas par politiku atkritumu jomā);
• atbalstu informācijas apmaiņai starp EVA dalībvalstīm un sadarbības valstīm (piemēram, regulāri rīkotus darbseminārus);
• kaimiņvalstu sadarbību atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Aģentūras darbu atkritumu jomā vada par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu atbildīgā EVA grupa. Darbības tiek īstenotas sadarbībā ar EVA Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas tematisko centru (ETC/SCP) un sadarbībā ar EVA valstu tīklu Eionet. Datus par atkritumiem apkopo Eurostat; kopš 2008. gada tajā darbojas Vides datu centrs atkritumu pārzināšanai.

Perspektīvas

EVA atbalstīs Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, kā arī EVA dalībvalstis un sadarbības valstis, nodrošinot tām vairākus jaunus rādītājus par atkritumiem un konceptuālo pamatu programmām par atkritumu rašanās novēršanu. Tā pabeigs nesen uzsākto analīzi par poligona nodokļiem, atkritumu pārvadājumiem pāri robežām, kā arī potenciālajiem būtiski svarīgo metālu resursiem Eiropas elektroniskajos atkritumos. Šie pasākumi palīdzēs uzlabot Eiropas Savienībā piekopto atkritumu politiku. Atkritumi ir arī viena no prioritārajām jomām EVA starptautiskajos sadarbības projektos ar Eiropas kaimiņvalstīm.