Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Klimata pārmaiņas / Klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņas

Mainīt valodu
Klimata pārmaiņas notiek jau tagad – temperatūra paaugstinās, nokrišņu zonas pārbīdās, ledāji un sniegs kūst un pasaules vidējais jūras līmenis paceļas. Paredzams, ka šīs pārmaiņas turpināsies un ka ekstrēmas laikapstākļu izpausmes, kas rada tādus riskus kā plūdi un sausums, kļūs biežākas un intensīvākas. Ietekme uz dabu, ekonomiku un mūsu veselību, kā arī to neaizsargātība dažādos Eiropas reģionos, teritorijās un tautsaimniecības nozarēs atšķiras.

Ļoti iespējams, ka kopš 20. gadsimta vidus sasilšana lielākoties notiek novērotā siltumnīcefekta gāzu (SEG) koncentrācijas pieauguma dēļ, kas rodas cilvēka darbības izraisītas emisijas rezultātā. Pēdējos 150 gados vidējā temperatūra ir paaugstinājusies par apmēram 0,8 °C, un tiek prognozēts, ka tā paaugstināsies arī turpmāk.

Ja temperatūra paaugstināsies vairāk par 2 °C  salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laika temperatūru, radīsies bīstamu pārmaiņu risks globālajām cilvēku un dabas sistēmām. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ir noteikts mērķis nepieļaut vidējās temperatūras paaugstināšanos pasaulē vairāk par 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku.

Kā mēs to varam panākt? Šajā desmitgadē SEG emisijai pasaulē ir jānostabilizējas, un līdz 2050. gadam tā jāsamazina par 50 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ņemot vērā nepieciešamos attīstības valstu centienus, ES atbalsta mērķi līdz 2050. gadam samazināt SEG emisiju par 80 % līdz 95 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu).

Pat tad, ja politika un centieni samazināt emisiju izrādītos efektīvi, atsevišķas klimata pārmaiņas ir neizbēgamas, tāpēc ir nepieciešamas arī stratēģijas un pasākumi, lai pielāgotos to ietekmei.

Ievads

Ietekme un neaizsargātība

Eiropā lielākā temperatūras paaugstināšanās vērojama Dienvideiropā un Arktikas reģionā; lielākais nokrišņu samazinājums vērojams Dienvideiropā, bet pieaugums Eiropas ziemeļos un ziemeļrietumos. Paredzamais karstuma viļņu un plūdu intensitātes pieaugums un izmaiņas dažu infekcijas slimību un ziedputekšņu izplatībā negatīvi ietekmēs cilvēku veselību.

Klimata pārmaiņas ir papildu slogs ekosistēmām, kas izraisa daudzu augu un dzīvnieku sugu pārvietošanos vairāk uz ziemeļiem un augstāk kalnos. Tās negatīvi ietekmē lauksaimniecību, mežkopību, enerģijas ražošanu, tūrismu un infrastruktūru kopumā.

Eiropas reģioni, kurus klimata pārmaiņas skar jo īpaši ir šādi:

  • Dienvideiropa un Vidusjūras baseins (karstuma viļņu un sausuma palielināšanās dēļ);
  • kalnu apgabali (arvien pieaugošās sniega un ledus kušanas dēļ);
  • piekrastes zonas, deltas un palieņu pļavas (sakarā ar to, ka paaugstinās jūras līmenis, ir vairāk intensīvu lietusgāžu, plūdu un vētru);
  • Eiropas tālie ziemeļi un Arktika (temperatūras paaugstināšanās un ledus kušanas dēļ).

 

Cilvēka izraisītu klimata pārmaiņu iemesli

SEG tiek emitētas gan dabisku procesu, gan cilvēka darbības rezultātā. Visbūtiskākās dabiskās SEG atmosfērā ir ūdens tvaiki. Cilvēka darbības rezultātā atmosfērā rodas liels daudzums citu SEG, palielinot šo gāzu koncentrāciju atmosfērā un tādējādi sekmējot siltumnīcas efektu un klimata sasilšanu.

Galvenie cilvēka radītie SEG avoti ir šādi:

  • fosilo kurināmo (akmeņogļu, naftas un gāzes) izmantošana elektroenerģijas ražošanai, transportam, rūpniecībai un mājsaimniecībām (CO2);
  • lauksaimniecība (CH4) un zemes izmantošanas pārmaiņas, piemēram, atmežošana (CO2);
  • atkritumu izgāztuves (CH4);
  • rūpniecisko fluorēto gāzu izmantošana.

ES politika

Vairāku ES iniciatīvu mērķis ir samazināt SEG emisiju:

  • Kioto protokola ratificēšana: tajā 15 ES dalībvalstis (ES-15) aicinātas laika periodā no 2008. gada līdz 2012. gadam samazināt kopējās emisijas līdz 8 % zem 1990. gada līmeņa;
  • daudzu  iekārtu un mājsaimniecības ierīču energoefektivitātes nepārtraukta uzlabošana;
  • mudināšana arvien vairāk izmantot tādus atjaunojamos enerģijas avotus kā vēja, saules, ūdens un biomasas enerģija, kā arī atjaunojamu transporta degvielu, piemēram, biodegvielu;
  • oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju attīstības atbalstīšana, lai uztvertu un uzglabātu CO2, ko emitē spēkstacijas un citas lielas iekārtas;
  • emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izmantošana, kas ir ES galvenais rīks, lai samazinātu rūpniecības radīto SEG emisiju .

2009. gada ES klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums ietver saistošus tiesību aktus, lai līdz 2020. gadam īstenotu “20-20-20” mērķus: ES SEG emisijas samazināšanu vismaz par 20 % zem 1990. gada līmeņa, 20 % no patērētās enerģijas iegūšanu no atjaunojamiem enerģijas avotiem un  primārās enerģijas izmantošanas samazināšanu 20 % apmērā salīdzinājumā ar prognozēto līmeni.

ES ietver pielāgošanos klimata pārmaiņām arī ES politikas virzienos: līdz 2013. gadam tiks izveidota visaptveroša ES Pielāgošanās stratēģija, kas stiprinās Eiropas izturību pret klimata pārmaiņām. 2012. gadā ES laidīs klājā jaunu informācijas sistēmu, kas veltīta klimata pārmaiņu ietekmei, neaizsargātībai un tam, kā tām pielāgoties.

Vairāk informācijas par klimata pārmaiņām veltīto politiku

EEZ veiktie pasākumi

Sniedzot informāciju par klimata pārmaiņām Eiropā, EEZ atbalsta tiesību aktu ieviešanu par klimata pārmaiņu mazināšanu Eiropā un pielāgošanos tām, ES politikas novērtēšanu un ilgtermiņa stratēģiju izstrādi, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām. EEZ informācija (dati, rādītāji, novērtējumi, prognozes) ir vērsta uz klimata pārmaiņu mazināšanu (siltumnīcefekta gāzu emisijas tendences, prognozes, politikas virzieni un pasākumi), klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanās pasākumiem Eiropā. EEZ atrodas Eiropas klimata pārmaiņu datu centrs, un tā no 2012. gada vadīs ES Klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās informācijas apmaiņas centru.

EEZ cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju (Klimata politikas ĢD, Kopīgā pētniecības centra ĢD, Eurostat), tās Eiropas Gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu mazināšanas tematiskā centra (ETC/ACM) un Eiropas Klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās tematiskā centra ( ETC/CCA) ekspertiem, kā arī ar EEZ valstu tīklu (Eionet).

Galvenās darbības un produkti ir šādi:

  • ikgadējā Eiropas Savienības SEG inventarizācijas ziņojuma sagatavošana un publicēšana;
  • ikgadējā ES un Eiropas valstu virzības uz Kioto un 2020. gada mērķu sasniegšanu novērtēšana;
  • klimata pārmaiņu un gaisa kvalitātes politikas kopējo ieguvumu analīze;
  • klimata pārmaiņu ietekmes Eiropā novērtēšana;
  • klimata pārmaiņu un nozaru pielāgošanās jautājumu analīze, tostarp pārskatu par valstu pielāgošanās pasākumiem analīze;
  • klimata pārmaiņu izraisītās konkrētu reģionu neaizsargātības analīze.

EEZ ir Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgosanās datu centrs, un tā no 2012. gada uzturēs un vadīs ES Klimata pārmaiņu ietekmes, neaizsargātības un pielāgošanās informācijas apmaiņas centru.

Vairāk informācijas par EEZ veiktajiem pasākumiem

Saistītās saites

Saistītais saturs

Geographic coverage

Europe

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100