Pēc Parīzes: ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošana

Mainīt valodu
Article Publicēts 14.11.2016 Pēdējās izmaiņas 06.12.2016 15:20
Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.
Elena Georgiou, My City/EEA

Elena Georgiou, My City/EEA

Eiropas Savienības ieguldījums Parīzē noteiktā mērķa izpildei ir norādīts ES enerģētikas un klimata ietvarā un tiek īstenots ar virkni pasākumu. Eiropas Komisija 20. jūlijā ierosināja jauno pasākumu pakotni, lai paātrinātu pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni Eiropā, un tā vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.

Šī pakotne ir viens no konkrētajiem ierosinātajiem soļiem, lai sasniegtu Eiropas Savienības apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Priekšlikumos iekļauti dalībvalstīm saistoši emisiju samazinājumi laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam un pirmo reizi paredzēts iekļaut arī zemes izmantošanu un mežniecību ES 2030. gada klimata un enerģētikas ietvarā.

Ar pakotni tiktu būtiski stiprināts ES klimata un enerģētikas politikas ietvars, virzoties uz ES ilgtermiņa trajektoriju, lai panāktu konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Tajā visaptveroši aplūkotas emisijas no visiem ekonomikas sektoriem: transporta, ēkām, lauksaimniecības, atkritumiem, zemes izmantošanas un mežniecības, un paredzēta emisiju samazināšana visos ekonomikas sektoros. Tā balstīta arī uz ES Emisiju tirdzniecības sistēmas (ES ETS) reformu, kas ierosināta 2015. gada jūlijā un attiecas uz emisijām no rūpniecības un enerģētikas nozarēm.

Turklāt, paredzēts, ka emisiju samazināšanu veicinās virkne nozarēm specifisku politikas iniciatīvu vai plašākas pakotnes, piemēram, zemu oglekļa dioksīda emisiju mobilitātes stratēģija vai cirkulārās ekonomikas pakotne.

Sistēmisku un saskaņotu pieeju izstrāde

Pēdējo gadu laikā daudzos mūsu ziņojumos, tostarp  Vide Eiropā - stāvoklis un perspektīvas 2015 (SOER), ir atkārtoti uzsvērta sistēmisku pieeju vitālā nozīme. Mūsdienu vides problēmām, tostarp klimata pārmaiņām, ir augsts sarežģītības līmenis. Piemēram, mēs nevaram uzlabot gaisa kvalitāti Eiropā bez transporta ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, bez labāk plānotām pilsētām, bez pastiprinātas starptautiskās sadarbības, lai cīnītos pret gaisa piesārņotāju pārvietošanos pār robežām, vai bez zaļo zonu ap pilsētu teritorijām tīkla. Klimata pārmaiņas var arī pastiprināt gaisa piesārņojumu. Tas pats attiecas uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Mums jārisina jautājums par emisijām no visiem ekonomikas sektoriem un jāizprot ražošanas un patēriņa modeļi, kas rada šīs emisijas. Ņemot vērā, ka šobrīd aptuveni 10% globālo emisiju rodas ES, ir arī skaidrs, ka emisiju samazināšana tikai Eiropā šo globālo problēmu neatrisinās.

Tāpat arī mūsu novērtējumos regulāri uzsvērta nepieciešamība noteikt saskaņotus un ilgtermiņa politikas mērķus. Fundamentālu izmaiņu ieviešanai galvenajās sistēmās var būt nepieciešami gadu desmiti. Lai izveidotu tīru transporta sistēmu ar zemām oglekļa dioksīda emisijām vai enerģētikas sistēmu, nepieciešami būtiski ieguldījumi infrastruktūrā un pētījumos par tīrām tehnoloģijām. Nesaskaņotas politikas bez skaidriem mērķiem aizkavēs inovatīvos risinājumus.

Pasākumi, ieguldījumi un zināšanas

Ņemot vēra šo ES politikas ietvara fonu un pozitīvās ziņas no pasaules lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājiem, priekšā stāvošos izaicinājumus var iedalīt trīs sakopojumos.

Pirmo sakopojumu veido zināšanu ieguldījumi. Prasmīgu politikas lēmumu pieņemšana atkarīga no pamatotām zināšanām par pagātnes tendencēm un nākotnes perspektīvām. Šajā pārejas periodā ir kļuvis skaidrs, ka mums, lai vadītu politikas lēmumus, arvien vairāk būs nepieciešamas uz nākotni vērstas zināšanas. Šajā kontekstā EVA plāno rast vēl lielāku izpratni par vides sarežģītību.

Otrais, tie ir izaicinājumi, kas saistīti ar intervencēm un pasākumiem. ES politikas ietvars ir jāpārvērš par konkrētām iniciatīvām un darbībām uz vietas, ko ES dalībvalstīs īsteno valsts iestādes visos līmeņos. Tam nepieciešama politikas saskaņotība un ilgtermiņa mērķi, kas līdzīgi Eiropas mērķim. Pilnīgai īstenošanai kopā ar nacionālajām politikām un pasākumiem dalībvalstīs ir izšķiroša loma.

Trešais sakopojums ir izaicinājumi saistībā ar ieguldījumiem. Pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni nevar panākt tikai ar valsts ieguldījumiem. Tīras infrastruktūras projektiem un tīro tehnoloģiju izpētei ir nepieciešams mobilizēt arī privātos ieguldījumus.

COP21 Parīzē ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji spēlēja būtisku lomu, lai mobilizētu sarunu dalībniekus noteikt ambiciozāko 1,5 grādu mērķi. Viņiem būs galvenā loma arī pasākumu īstenošanā, ieguldījumu novirzīšanā un mums nepieciešamo zināšanu papildināšanā.

 

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Saistītais saturs

Related briefings

Skatiet arī

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czechia, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Ireland, Italy, Latvia, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, United Kingdom
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100