nākamais
iepriekšējais
temati
eea flag
Home
Topics
Analysis and data
Countries
Newsroom
About us

Signāli 2012 – Veidojot nākotni, kādu vēlamies

Mainīt valodu
Publikācija Izveidots 21.05.2012 Publicēts 04.06.2012
Piezīme: jaunas versijas ir pieejamas!
Cover Image
Izdevumā “Signāli 2012” ir apkopoti raksti par tādiem vides jautājumiem kā ilgtspēja, videi nekaitīga ekonomika, ūdens, atkritumi, pārtika, pārvaldība un apmaiņa ar zināšanām. Tas ir sagatavots saistībā ar gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības konferenci — “Rio 2012”. Šīgada izdevumā “Signāli” uzzināsiet, kā patērētāji, par nākotni domājoši uzņēmumi un politikas veidotāji var dot savu ieguldījumu, izmantojot jaunus tehnoloģiskos rīkus — no satelītu novērojumiem līdz tiešsaistes platformām. Tajā tiks arī piedāvāti radoši un iedarbīgi vides saglabāšanas risinājumi.
Downloading: PDF document icon Signals 2012 - LV.pdf — PDF document, 3.79 MB (3969088 bytes)
Mainīt valodu
Publikācija Izveidots 21.05.2012 Publicēts 04.06.2012
Izdevumā “Signāli 2012” ir apkopoti raksti par tādiem vides jautājumiem kā ilgtspēja, videi nekaitīga ekonomika, ūdens, atkritumi, pārtika, pārvaldība un apmaiņa ar zināšanām. Tas ir sagatavots saistībā ar gaidāmo Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības konferenci — “Rio 2012”. Šīgada izdevumā “Signāli” uzzināsiet, kā patērētāji, par nākotni domājoši uzņēmumi un politikas veidotāji var dot savu ieguldījumu, izmantojot jaunus tehnoloģiskos rīkus — no satelītu novērojumiem līdz tiešsaistes platformām. Tajā tiks arī piedāvāti radoši un iedarbīgi vides saglabāšanas risinājumi.

Download

See additional files

Additional Files

Skatīt iepriekšējās versijas.

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Razgovor – Od energetske učinkovitosti svi ćemo imati koristi Moguće koristi od poboljšanja energetske učinkovitosti znatne su – ne samo u smislu uštede energije i borbe protiv klimatskih promjena, već i u smislu doprinosa nizu ostalih popratnih koristi, uključujući poboljšanje zdravlja ljudi i stvaranja radnih mjesta. Pitali smo Tima Farrella, višeg savjetnika u kopenhaškom Centru za energetsku učinkovitost, što je najbolje za poticanje energetske učinkovitosti. Naglasio je da su neke od ključnih sastavnica uspjeha ciljne mjere politike i dovoljno sredstava za podupiranje provedbe i usklađenosti.
Ostvarivanje čiste održive energije Ulaganje u čistu energiju mora se ostvarivati usporedno s energetskom učinkovitosti i uštedama energije. Inovativna rješenja mogu iz temelja promijeniti način proizvodnje, skladištenja, prijenosa i upotrebe energije. Prijelaz s fosilnih goriva na obnovljivu i čistu energiju može kratkoročno utjecati na zajednice ovisne o fosilnim gorivima. Zahvaljujući usmjerenim politikama i ulaganjima u nove profesionalne vještine, čista energija može stvoriti nove gospodarske mogućnosti.
Razgovor – Uzgoj hrane ili goriva na našem zemljištu? Prije samo desetak godina proizvodnja biogoriva iz biljaka proglašena je ekološkom alternativom fosilnim gorivima. Odnedavno se smatra da predstavlja konkurenciju proizvodnji hrane i da nije uvijek učinkovito rješenje za smanjenje emisija stakleničkih plinova ili onečišćivača zraka. Razgovarali smo s Irinom Maltsoglou, službenicom za prirodne resurse u Organizaciji za hranu i poljoprivredu Ujedinjenih naroda (FAO), o proizvodnji biogoriva i poljoprivredi te o tome može li se učiniti održivom i kako.
Energija i klimatske promjene Ublažavanje klimatskih promjena i prilagodba njima ključni su izazovi 21. stoljeća. U središtu je tih izazova pitanje energije – točnije, naša ukupna potrošnja energije i ovisnost o fosilnim gorivima. Za uspješnost u ograničavanju globalnog zatopljenja, svijet žurno treba učinkovito upotrebljavati energiju uz prihvaćanje čistih izvora energije za pokretanje, grijanje i hlađenje predmeta. Politike Europske unije imaju važnu ulogu u olakšavanju toga energetskog prijelaza.
Oblikovanje budućnosti energije u Europi: čista, pametna i obnovljiva Kakvoća našeg života ovisi, među ostalim, o pouzdanoj opskrbi energijom po prihvatljivoj cijeni. Energiju upotrebljavamo za zagrijavanje i hlađenje naših domova, za kuhanje i čuvanje hrane, za putovanje i izgradnju škola, bolnica i cesta. Strojeve upotrebljavamo za obavljanje brojnih zadaća, čime pridonosimo našem bogatstvu i blagostanju, a strojevima je potrebna energija. Još uvijek sagorijevamo fosilna goriva za dobivanje većine energije koju upotrebljavamo. Osim toga, znatan dio te energije gubimo prije i tijekom upotrebe.
Energija u Europi – stanje stvari Europske zemlje danas troše manje energije nego prije deset godina, uglavnom zbog dobitaka u području energetske učinkovitosti. Europa se isto tako manje oslanja na fosilna goriva zbog energetskih ušteda i zbog činjenice da je brže od očekivanja počela prihvaćati obnovljive izvore energije. U desetljeću od 2005. do 2015. udjel obnovljivih izvora energije u ukupnoj potrošnji energije u EU-u gotovo se udvostručio, i to s 9 % na gotovo 17 %. Neki sektori i neke zemlje predvode put prema upotrebi čiste energije. Unatoč njihovu sve manjem udjelu na tržištu, fosilna su goriva i dalje glavni izvor energije u Europi.
Interview — Energy efficiency benefits us all Potential gains from improving energy efficiency are substantial — not only in terms of saving energy and combating climate change, but also in terms of contributing to an array of other co-benefits, including improving human health and creating jobs. We asked Tim Farrell, Senior Advisor at the Copenhagen Centre on Energy Efficiency, what works best when it comes to boosting energy efficiency. He stressed that targeted policy measures and sufficient resources to support implementation and compliance are among a number of critical ingredients for success.
Pamatjēdzieni ekonomikas un vides jomā 2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.
No ražošanas līdz atkritumiem - pārtikas sistēma Mēs izmantojam arvien vairāk dabas resursu iedzīvotāju skaita pieauguma, dzīvesveida izmaiņu un augošā personīgā patēriņa dēļ. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku patēriņu, ir jāņem vērā visa resursu sistēma, tostarp ražošanas metodes, pieprasījuma modeļi un piegādes ķēdes. Šajā sadaļā tuvāk tiek aplūkots pārtikas jautājums.
Resursu izmantošanas ziņā efektīva, videi nekaitīga un aprites ekonomika Mūsu labklājība ir atkarīga no dabas resursu izmantošanas. Iegūtie resursi tiek izmantoti pārtikas ieguvē, celtniecībā, mēbeļu, elektronisko ierīču, apģērbu un citu preču ražošanā. Tomēr resursi tiek tērēti ātrāk, nekā tie spēj dabiski atjaunoties. Kā nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā? Videi nekaitīgāka ekonomika noteikti var palīdzēt.
Building the future we want – new report launched on World Environment Day While much of Europe is still suffering the effects of economic recession, a new report argues that efforts to increase prosperity should not damage the environment. Indeed, Europe’s economy depends on a healthy environment, including the materials and services provided by the natural world, according to the new edition of Signals from the European Environment Agency (EEA).

Related infographics

Tīras atjaunojamās enerģijas koncepcija
Uzlādes ilgums 100 km nobraukumam Ir dažādi veidi, kā var uzlādēt elektriskos transportlīdzekļus, izmantojot spraudkontakta uzlādēšanas ierīci. Šobrīd plaši pieejami ir četri uzlādes tehnoloģijas „režīmi”. Katrs no tiem var ietvert dažādas jaudas līmeņa (izteikta kW) kombinācijas, ko nodrošina uzlādes stacija, izmantotās elektriskās strāvas tips (maiņstrāva (AC) vai līdzstrāva (DC)) un spraudņa veids. Uzlādes avota jaudas līmenis ir atkarīgs gan no sprieguma, gan no barošanas avota maksimālā strāvas stipruma.
Aprites cikla laikā radītās CO2 emisijas dažādiem transportlīdzekļiem un degvielas veidiem Transportlīdzekļi ar elektropiedziņu parasti ir daudz energoefektīvāki nekā ar ūdeņradi darbināmie transportlīdzekļi. Atkarībā no tā, kā elektroenerģija ir ražota, plašāka ar akumulatoru baterijām darbināmu elektrisko automobiļu izmantošana var ievērojami samazināt CO2 un gaisa piesārņotāju (slāpekļa oksīdu un cieto daļiņu) emisijas, kas ir izplatītākais gaisa kvalitātes problēmu iemesls daudzās Eiropas pilsētās.
Enerģijas zudumu novēršana Energoefektivitāte ir būtisks ilgtspējības priekšnoteikums. Lie la daļa enerģijas tiek zaudēta, pirms tā nonāk mūsu mājās. Tehnoloģiskā attīstība, lab āk siltumizolētas ēkas, viedtīkli, energoefektivitātes standarti un marķējumi, kā arī e lektroierīču izslēgšana, kad mēs tās neizmantojam, — tas viss var palīdzēt mazināt enerģijas zudumus.
Enerģija Eiropā — pašreizējā situācijaf Eiropas valstis patērē mazāk enerģijas nekā pirms 10 gadiem, kas galvenokārt skaidrojams ar uzlabojumiem energoefektivitātē. Eiropā arī mazāk tiek patērēts fosilais kurināmais saistībā ar enerģijas ietaupījumiem un necerēti strauju atjaunojamās enerģijas izmantošanu. 100 % 75 % 50 % 25 % Citas nozares, tostarp dzelzceļi un iekšzemes kuģniecība Iekšzemes aviācija Starptautiskā aviācija Autoceļi Cietie kurināmie (tostarp akmeņogles un brūnogles) Kodolenerģija Naftas produkti — kopā Gāze Atjaunojamā enerģija Citi enerģijas veidi Atsevišķas nozares un valstis rāda piemēru, dodot priekšroku tīrai enerģijai. Neskatoties uz to, ka fosilo kurināmo izmantošana samazinās, tie aizvien ir galvenais enerģijas avots Eiropā.
Biodegvielas Eiropā Biodegvielas ir šķidrās vai gāzveida degvielas, ko ražo no biomasas, kas sastāv no augiem vai augu izcelsmes materiāliem. Tās kalpo kā alternatīva fosilajām degvielām, jo īpaši transporta nozarē. Pirmās paaudzes biodegvielas ražo no pārtikas augu kultūrām, piemēram, kukurūzas, cukurniedrēm un sojas pupiņām. Otrās paaudzes biodegvielas ražo no izejvielām, kuras parasti nav pārtikas augu kultūras un nav derīgas lietošanai cilvēkiem pārtikā. Šīs izejvielas ietver gan lietotu cepamo eļļu, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumus.
Enerģija un klimata pārmaiņu mazināšana Pasaules mērogā enerģijas izmantošana ir lielākais cilvēka darbības radītais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots. Aptuveni divas trešdaļas no siltumnīcefektu izraisošajām gāzu emisijām rodas, sadedzinot fosilo kurināmo enerģijas ieguvei, ko izmanto apkurei, elektroenerģijai, transportam un rūpniecībai. Parīzes nolīgums izvirza ilgtermiņa mērķi ierobežot pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanos līdz 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu, vienlaikus cenšoties ierobežot pieaugumu līdz 1,5 °C. Kā liecina zinātniskie pētījumi, lai iespēja ierobežot pasaules vidējās temperatūras kāpumu līdz 2 °C būtu reāla, planētas emisijām maksimālā atzīme būtu jāsasniedz 2020. gadā, bet pēc tam tām jāsāk samazināties. Visas pasaules emisiju apjomam 2050. gadā būs jābūt par 40–70 % mazākam nekā 2010. gadā, bet līdz 2100. gadam tam būs jāsamazinās gandrīz līdz nullei vai zemāk

Skatiet arī

Permalinks

Geographic coverage

For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/publications/signali-2012-2013-veidojot-nakotni or scan the QR code.

PDF generated on 20.03.2023 11:09

EEA Page URL QR
Dokumentu darbības
The EEA is an agency of the European Union

Engineered by: EVA tīmekļa komanda

Software updated on 12 March 2023 21:56 from version 23.1.28

Software version: EEA Plone KGS 23.3.11

Kods izstrādātājiem

Systems Status

Juridisks paziņojums

Creative commons license

CMS login