Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Enerģija / Par enerģiju

Par enerģiju

Lapa Pēdējās izmaiņas 13.04.2011 21:40
Enerģija cilvēkiem nodrošina personīgo komfortu un mobilitāti un ir būtiska rīpnieciskās, komerciālās un sabiedriskās bagātības radīšanai. No otras puses, enerģijas ražošana un patēriņš rada ievērojamu slodzi uz vidi (ieskaitot siltuma un elektroenerģijas ražošanu, naftas rafinēšanu un tās galīgo izmantošanu mājsaimniecībās, pakalpojumos, rūpniecībā un transportā). Šīs slodzes ietver siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju, zemes izmantošanu, atkritumu radīšanu un naftas noplūdes. Šī slodze ietekmē klimata pārmaiņas, kaitē dabas ekosistēmām un cilvēka radītai videi un nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību.

 

Ar fosilo degvielu sadedzināšanu cilvēku darbības rezultātā lielā mērā izskaidrojams ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas pieaugums atmosfērā un ar to saistītā globālās temperatūras paaugstināšanās un klimata pārmaiņas. Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas rada CO2 uzkrāšanos, kas ir vissvarīgākā siltumnīcefekta gāze, jo tādā veidā enerģija tiek ražota. Vairums valstu balsta savu enerģijas patēriņa apmierināšanu uz fosilām degvielām (naftu, gāzi un akmeņoglēm). Šīs degvielas ir jāsadedzina, lai degšanas procesā atbrīvojušos siltumu varētu pārvērst enerģijā. Degvielā esošais ogleklis reaģē ar skābekli, veidojot CO2, kas nokļūst atmosfērā. Gaisā nokļūst arī piesārņotāji (sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā), kas ietekmē gaisa kvalitāti. Tomēr, pateicoties tehniskiem pasākumiem un uzlabojumiem elektrības un siltuma spēkstacijās, gaisa piesārņotāju emisijas pēdējās desmirgadēs ir samazinājušās.

Ekonomika turpina augt un tai līdzi - enerģijas patēriņš. Fosilās degvielas joprojām dominē degvielu klāstā — aptuveni 79 % no vidusmēra eiropieša enerģijas vajadzībām tiek apmierinātas ar akmeņoglēm, gāzi un naftu. Apmēram 13 % nāk no atomelektrostacijām un atlikušie 8 % nāk no ātri pieaugošiem atjaunojamās enerģijas avotiem (īpaši vēja un saules enerģijas).

Vidējais eiropietis patērē elektrībai, apkurei un transportam 3,7 tonnu naftas ekvivalentu. Tas atbilst 7,8 tonnām ar enerģijas ieguvi saistītas CO2 emisijas. Starp valstīm ir liela atšķirība, kas ir daļēji atkarīga no atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanas. Transports kopš 1990. gada ir bijis visātrāk augošais enerģijas patērētājs un pašlaik ir vislielākais enerģijas patērētājs.

Geographic coverage

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100