nākamais
iepriekšējais
temati

Par klimata pārmaiņām

Lapa Pēdējās izmaiņas 03.06.2016
Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem draudiem mūsu videi, sociālajai videi un ekonomikai. Klimata sistēmas sasilšana ir nepārprotama, apgalvo Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC). Novērojumi rāda, ka pieaug vidējā pasaules gaisa un okeāna temperatūra, plaši kūst sniegs un ledus un paaugstinās vidējais pasaules okeāna līmenis. Ir ļoti iespējams, ka vainu par sasilšanu var attiecināt uz siltumnīcefekta gāzu emisijām cilvēku darbības rezultātā.

Klimata pārmaiņas ir lielākā un plašākā tirgus neveiksme, kas jebkad redzēta.

Sers Nicholas Stern, Apvienotās Karalistes valdības ekonomikas dienesta vadītājs
un bijušais Pasaules Bankas galvenais ekonomists

Pēdējo 150 gadu laikā vidējā temperatūra ir pieaugusi gandrīz par 0,8 ºC pasaulē un par apmēram 1 ºC Eiropā. Vienpadsmit no pēdējiem divpadsmit gadiem (1995.–2006.) ir to 12 siltāko gadu skaitā, kopš ar instrumentiem tiek reģistrēta globālā virsmas temperatūra (no 1850. gada). Ja nebūs globāla rīcība emisiju ierobežošanā, IPCC paredz līdz 2100. gadam iespējamu globālās temperatūras tālāku palielināšanos par 1,8 - 4,0 ºC. Aiz šīs robežas kļūst daudz ticamākas neatgriezeniskas un, iespējams, katastrofiskas pārmaiņas. (Papildu informācija:)

Šī klimata pārmaiņas ietekme jau ir novērojama un ir paredzams, ka tā kļūs vēl vairāk izteikta. Sagaidāms, ka ekstremāli laika apstākļi, ieskaitot karstuma viļņus, sausumu un plūdus, kļūs daudz biežāki un spēcīgāki. Eiropā lielākā temperatūras paaugstināšanās ir Dienvideiropā un Arktikas reģionā. Nokrišņu daudzums samazinās Eiropas dienvidos un palielinās ziemeļos/ziemeļrietumos. Tas ietekmē dabas ekosistēmas, cilvēku veselību un ūdens resursus. Visnelabvēlīgākās sekas radīsies ēkām un tādām ekonomikas nozarēm, kā mežkopībai, lauksaimniecībai un tūrismam. Lauksaimniecības nozare Eiropas ziemeļos var gūt labumu no ierobežotas temperatūras paaugstināšanās.

Lai apturētu klimata pārmaiņas, ir nozīmīgi jāsamazina globālās siltumnīcefekta gāzu emisijas un tiek ieviestas politikas, lai to panāktu.

Galvenie cilvēku radīto siltumnīcefekta gāzu avoti ir:

  • fosilo degvielu sadedzināšana elektrības ražošanai, transportā, rūpniecībā un mājsaimniecībās;
  • lauksaimniecība un zemes lietošanas pārmaiņas, piemēram, atmežošana;
  • atkritumu apglabāšana zemē; un
  • rūpniecisko fluorēto gāzu lietošana.

 

Pat tad, ja politikas un pūles samazināt emisijas būs efektīvas, zināma klimata pārmaiņas ir neizbēgamas. Tāpēc mums ir jāizveido stratēģijas un rīcība, lai pielāgotos klimata pārmaiņām Eiropā un jo sevišķi ārpus tās, jo vismazāk attīstītās valstis ir starp visvairāk apdraudētajām, jo tām ir vismazākās finanšu un tehniskās iespējas, lai piemērotos.

Permalinks

Dokumentu darbības