Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Bioloģiskā daudzveidība / Par bioloģisko daudzveidību

Par bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskā daudzveidība aptver gēnu, sugu un ekosistēmu dažādību, kas veido dzīvību uz Zemes. Pašreiz mēs esam liecinieki nepārtrauktai bioloģiskās daudzveidības izzušanai, kam ir dziļas sekas dabas pasaulei un cilvēku labklājībai. Galvenie cēloņi ir pārmaiņas dabīgajās dzīvotnēs. Tās rada intensīvas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmas, celtniecība, izrakteņu ieguves karjeri, mežu, okeānu, upju, ezeru un augšņu pārmērīga izmantošana, svešu sugu invāzija, piesārņojums un - arvien pieaugošā veidā - globālās klimata pārmaiņas. Eiropa ir izvirzījusi mērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu līdz 2010. gadam. Nesenie EVA novērtējumi rāda, ka bez nozīmīgām politiskām pūlēm ir maz iespējams, ka šis mērķis tiks sasniegts.

Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", t.i., pakalpojumiem, ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, škiedru un zāļu ražošanai. Tā ir būtiska lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgstošas dzīvotspējas saglabāšanai un ir pamats daudziem rūpniecības procesiem un jaunu zāļu izstrādei.

Eiropā cilvēku darbība ir veidojusi bioloģisko daudzveidību jau kopš lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās vairāk nekā pirms 5000 gadiem. Lauksaimniecības un rūpnieciskā revolūcija izraisīja dramatiskas un arvien pieaugošas pārmaiņas zemes izmantošanā, lauksaimniecības intensifikācijā, urbanizācijā un zemes pamešanā novārtā. Tas, savukārt, ir novedis pie daudzu darbības metožu (piem., tradicionālo lauksaimniecības metožu) sabrukuma, kuri palīdzēja saglabāt ainavas ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību.

Eiropas augstais patēriņš un atkritumu ražošana uz vienu iedzīvotāju nozīmē, ka mūsu ietekme uz ekosistēmām sniedzas tālu ārpus mūsu kontinenta robežām. Eiropiešu dzīvesveids lielā mērā ir atkarīgs no resursu un preču importa no visas pasaules, kas bieži veicina neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas, kas, savukārt, rada zaudējumus dabas kapitāla resursiem, uz kuriem balstīta sociālā un ekonomiskā attīstība.

Nevar būt vēl vairāk garu pacilājošāka mērķa, kā sākt atjaunošanas laikmetu, no jauna izaužot brīnumaino dzīvības daudzveidības audumu, kas mūs joprojām apņem.

Edward O. Wilson, "The Diversity of Life”, 1992.

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir nesaraujami saistīta ar degradāciju ekosistēmas pakalpojumos, kas uztur dzīvību uz Zemes. 2005. gada Tūkstošgades ekosistēmas novērtējums globāli izvērtēja 24 ekosistēmas pakalpojumus un konstatēja, ka 15 no tiem ir tikuši degradēti, ietekmējot zvejniecību, kokmateriālu ražošanu, ūdens apgādi, atkritumu apsaimniekošanu un detoksifikāciju, ūdens attīrīšanu, aizsardzību pret dabas katastrofām un gaisa kvalitātes regulēšanu. EVA ziņojums "Vide Eiropā 2005 - Stāvoklis un perspektīvas" un tās ceturtais Viseiropas novērtējums parāda, ka ES nav izteiktas virzības uz tās 2010. gada mērķi - apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Geographic coverage

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100