nākamais
iepriekšējais
temati
Pārmaiņas kā pāreja

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Kā varam vadīt šīs pašreizējās pārmaiņas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ilgtspēju pasaulē? Kā lai panāk līdzsvaru starp ekonomiku un vidi īstermiņā un ilgtermiņā? Viss ir atkarīgs no tā, kā pārvaldīsim pārejas procesu, neiestiegot sistēmās, kas nav ilgtspējīgas.

Lasīt vēl

Ūdens lauksaimniecībai

Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.

Lasīt vēl

Eiropeisks viedoklis par ilgtspēju

Ar virkni likumdošanas pasākumu ES politikas veidotāji plāno padarīt Eiropu par “efektīvāku resursu ziņā”. Taču kā Eiropai panākt līdzsvaru starp ekonomiku un dabu? “Rio+20” konferences kontekstā, ko ES un attīstības pasaulei nozīmē ilgtspēja? Šeit sniegts viens no viedokļiem.

Lasīt vēl

Atkritumi Grenlandē

Cilvēki saražo atkritumus gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan nomaļās apdzīvotās vietās. Pārtikas pārpalikumi, elektronisko ierīču atkritumi, baterijas, papīrs, plastmasas pudeles, apģērbs, vecas mēbeles — visi šie atkritumu veidi ir jāapsaimnieko. Daļa atkritumu tiek atkārtoti izmantota vai pārstrādāta, daļa tiek sadedzināta, lai saražotu enerģiju, vai nosūtīta uz poligoniem. Nav tāda atkritumu apsaimniekošanas veida, kas būtu iedarbīgs visur. Izvēloties atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir jāņem vērā vietējā specifika. Galu galā atkritumu apsaimniekošana sākotnēji ir vietēja rakstura problēma. Turpmāk aprakstīts, kā Grenlandes valdība risina atkritumu problēmu savā valstī, kur problēmas rada nelielais iedzīvotāju skaits, lielais attālums starp apdzīvotajām vietām un ceļu trūkums.

Lasīt vēl

Pārtikas atkritumi

Pārtikas atkritumi

19.06.2012

Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs.

Lasīt vēl

Ilgtspējības ekonomiskais pamatojums

Gan mazi uzņēmumi, gan starptautiskas korporācijas meklē iespējas, kā saglabāt vai palielināt tirgus daļu. Sīvas globālas konkurences apstākļos centieni panākt ilgtspējību nozīmē vairāk nekā “zaļa” korporatīvā tēla radīšanu un ražošanas izmaksu samazināšanu. Tie var kļūt par jaunu uzņēmējdarbības virzienu.

Lasīt vēl

“Pareizā” cena

“Pareizā” cena

19.06.2012

Daudzu attīstības valstu ekonomika ir pamatota uz dabas resursu izmantošanu, lai palīdzētu iedzīvotājiem izkļūt no nabadzības, bet tas var kaitēt dabas sistēmām, kurās viņi dzīvo. Īstermiņa risinājumi bieži vien ilgtermiņā kaitē iedzīvotāju labklājībai. Vai valdības var palīdzēt tirgiem noteikt “pareizo” cenu par dabas pakalpojumiem un ietekmēt ekonomisko izvēli? Turpmāk ir apskatīts, kādu ietekmi rada ūdens izmantošana kokvilnas ražošanā Burkinafaso.

Lasīt vēl

No raktuvēm līdz atkritumiem un tālāk

Gandrīz viss, ko ražojam un patērējam, ietekmē vidi. Ikdienā izvēloties, kuras preces vai pakalpojumus iegādāties, mēs bieži nepadomājam par to ietekmi uz vidi. To tirdzniecības cena gandrīz nekad neatspoguļo patiesās izmaksas. Taču mēs varam daudz ko darīt, lai patēriņš un ražošana kļūtu saudzīgāki pret vidi.

Lasīt vēl

Dzīve patērētāju sabiedrībā

Desmitiem salīdzinoši stabilas izaugsmes gados ir mainījies Eiropas iedzīvotāju dzīvesveids. Mēs ražojam un patērējam vairāk preču un pakalpojumu. Mēs ceļojam vairāk un dzīvojam ilgāk. Savukārt mūsu saimnieciskās darbības ietekme uz vidi gan pašu mājās, gan ārzemēs kļūst arvien lielāka un jūtamāka. Tiesību akti vides jomā, ja tos īsteno rūpīgi, palīdz sasniegt rezultātus sabiedrībā. Tomēr, ja aplūkojam pēdējos divdesmit gados piedzīvotās izmaiņas, vai mēs patiešām varam apgalvot, ka esam darījuši visu iespējamo?

Lasīt vēl

Par zaļāku ekonomiku

Lielākā daļa cilvēku atcerēsies 2011. gadu kā finanšu krīzes, Japānas zemestrīces, cunami, atomelektrostacijas avārijas, Eiropas valstu maksātnespējas un masu protestu saistībā ar arābu pavasari, Occupy Wall Street (Okupēt Volstrītu) kustības un spāņu Indignados gadu. Tikai nedaudzi atcerēsies, ka tas bija arī gads, kad zinātnieki atklāja vairāk kā 18 000 jaunu sugu, kas dzīvo uz mūsu planētas. Vēl mazāk cilvēku var nosaukt kaut vienu sugu, kas tika pasludināta par izzudušu.

Lasīt vēl

Patēriņš, kas nav ilgtspējīgs

Galvenais vēstījums. Galvenais iemesls, kāpēc patēriņš negatīvi iespaido vidi un izraisa pārmērīgu resursu izmantošanu, ir tas, ka izmaksas, kas rodas sabiedrībai saistībā ar vides un resursu degradāciju, netiek pilnībā atspoguļotas preču un pakalpojumu cenās. Daudzas preces ir lētas, lai gan tās nodara kaitējumu videi, ekosistēmām vai cilvēku veselībai. (SOER 2010)

Lasīt vēl

Dalīšanās ar dabas bagātībām

No visiem ES-27 valstīs 2007. gadā patērētajiem 8,2 miljardiem tonnu materiālu derīgie izrakteņi bija 52 %, fosilais kurināmais — 23 %, biomasa — 21 % un metāli — 4 %. (SOER 2010)

Lasīt vēl

Dzīve savstarpēji saistītā pasaulē

“…500 miljonu Eiropas iedzīvotāju dažādo vēlmju un dzīvesveida kopējā ietekme vienkārši ir pārāk liela. Nemaz nerunājot par daudzu citu miljardu likumīgajām vēlmēm uz mūsu planētas ievērot savu dzīvesveidu… Mums būs jāizmaina Eiropas patērētāju izturēšanās. Jāmaina cilvēku izpratne un jāietekmē viņu paradumi.” Janez Potočnik, Eiropas Savienības Vides komisārs (2010. gada martā).

Lasīt vēl

Sarežģītas problēmas savstarpēji saistītā pasaulē

Viens no galvenajiem secinājumiem EVA galvenajā ziņojumā SOER 2010 šķiet acīmredzams: “Vides problēmas ir sarežģītas, un tās nevar izprast nošķirti vienu no otras.”

Lasīt vēl

Tikai ne manā pagalmā — Starptautiskie atkritumu pārvadājumi un vide

Atkritumi pārkāpj robežas: Džongs Gvofu [Zhang Guofu] savos 35 gados pelna 700 eiro mēnesī, kas Ķīnas provincē ir milzīga alga. Viņš šķiro atkritumus, starp kuriem ir kādas Lielbritānijas lielveikalu ķēdes iepirkumu maisiņi un DVD angļu valodā. Izrādās, ka Londonas konteinerā iemesti atkritumi var viegli pārvarēt gandrīz 10000 kilometru attālumu un nonākt Ķīnas atkritumu pārstrādes rūpnīcā Pērļu upes deltā.

Lasīt vēl

Permalinks

Dokumentu darbības