Par pilsētvidi

Pilsētvides attīstība Eiropā ir spēcīgi izteikta. Pilsētas mijiedarbojas ar apkārtējo zemi un ietekmē to, tā ietekmējot vidi daudz plašākā apvidū. To attīstību virza arī ārēji faktori, piemēram demogrāfiskās pārmaiņas, nepieciešamība pēc mobilitātes, globalizācija un klimata pārmaiņas. Sagaidāms, ka mājsaimniecību samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās nākošajās desmitgadēs pastiprinās vides slodzes. Turpmāka informācijas, saziņas pakalpojumu un tehnoloģijas attīstība atnes jaunas, svarīgas kvalitatīvas pārmaiņas pilsētvides sistēmām.

Lielpilsētas un pilsētas darbojas kā progresa dzinējs, bieži kā dzinulis lielai mūsu kultūras, intelektuālo, izglītības un tehnoloģijas sasniegumu daļai. Tomēr šodienas tendences uz jaunām, zema blīvuma pieejām pilsētu attīstībā, izraisa palielinātu enerģijas, resursu, transporta un zemes patēriņu, tā palielinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un gaisa un trokšņa piesārņojumu līdz līmenim, kas bieži pārsniedz cilvēkiem tiesibu aktos noteikto vai ieteicamo drošības līmeni.

Kopējais patēriņš, enerģijas izmantošana, ūdens patēriņš un atkritumu radīšana aug vienlaikus ar augošo pilsētas mājsaimniecību skaitu. EVA ziņojums par pilsētu izplešanos parāda, ka vairāk nekā ceturto daļu Eiropas Savienības teritorijas ir tieši ietekmējusi zemes izmantošana pilsētās: starp 1990. un 2000. gadu pilsētu izplešanās ir ieņēmusi piecas reizes lielāku platību nekā Lielā Londona. Tas ir noticis galvenokārt uz agrākās lauksaimniecībā izmantojamām platībām, kā rezultātā ir zuduši svarīgi ekosistēmas pakalpojumi, piemēram, pārtikas ražošana, aizsardzība pret plūdiem un bioloģiskā daudzveidība.

Ekoloģiskās pēdas koncepcija parāda, cik liela zemes un ūdens platība ir vajadzīga vienam cilvēkam, pilsētai vai valstij, lai varētu ražot resursus, ko tie patērē, un absorbēt atkritumus, ko tie rada. Lielās Londonasekoloģiskā pēda, piemēram, ir 293 reizes lielāka nekā tās teritorija, divas reizes lielāka par Apvienoto Karalisti.

Gaisa piesārņojuma novērtējums Eiropā no 1990. līdz 2004. gadam parādīja, ka, neskatoties uz emisiju samazināšanu, daudzās pilsētās un apkārtējā apvidū joprojām rada problēmas cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā un ozons zemes līmenī. Sīkas cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā tagad tiek plaši atzītas par galveno draudu cilvēku veselībai no gaisa piesārņojuma. Pasaules veselības organizācija ( WHO) vērtē, ka apmēram 100000 nāves gadījumu gadā var saistīt ar apkārtējā gaisa piesārņojumu Eiropas pilsētās, kas vidēji saīsina mūža ilgumu par vienu gadu.

Lielākais gaisa piesārņojuma un trokšņa problēmu cēlonis ir pieaugums motorizētā transporta kustībā, kas ved arī pie zaļu un klusu vietu samazināšanās pilsētu centros. Tas liek cilvēkiem doties ārā no pilsētas uz priekšpilsētām tālāk laukos. Jaunie, zema blīvuma pilsētu rajoni izraisa lielāku individuālā transporta izmantošanu, kas saasina pastāvošās problēmas.