<?xml version="1.0" encoding="utf-8" ?>
<rss version="2.0" xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/" xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom">
  <channel>
    <title>Piekraste un jūras</title>
    <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/coast_sea</link>
    <description>Cilvēka darbība rada vēl nepieredzētas piekrastes un jūras ekosistēmu vides pārmaiņas. Zvejniecības radītais slogs, piesārņojums no avotiem, kas atrodas uz zemes un jūrā, urbanizācija, vērtīgu dzīvotņu zaudēšana un degradācija un svešas izcelsmes sugu invāzija pieaug visā pasaulē. Visticamāk, ka visas šīs ietekmes pastiprinās klimata pārmaiņu dēļ.</description>
    <atom:link rel="self" type="application/rss+xml" href="https://www.eea.europa.eu/lv/themes/coast_sea/rss.xml" />
    <language>en</language>
    <copyright></copyright>
    <generator>Plone</generator>
    <image>
      <title>Piekraste un jūras</title>
      <url>https://www.eea.europa.eu/eea-print-logo.gif</url>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/coast_sea</link>
    </image>
    <item>
      <title>Ķīmiskās vielas Eiropā – izpratne par ietekmi uz cilvēku veselību un vidi </title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/kimiskas-vielas-eiropa-2013-izpratne?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/kimiskas-vielas-eiropa-2013-izpratne?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/articles/kimiskas-vielas-eiropa-2013-izpratne/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Zināms, ka saskare ar kaitīgām ķīmiskām vielām ietekmē cilvēku veselību un vidi. Kā lai saprotam, kas tiek uzskatīts par drošu situācijā, kad pasaulē palielinās ķīmisko vielu ražošana un tirgū parādās arvien jaunas ķīmiskās vielas? Sarunā ar EVA ķīmisko vielu eksperti Xenia Trier mēs apspriedām dažādus jautājumus par ķīmisko vielu drošu lietošanu Eiropā, kā arī par to, ko ES dara, lai mazinātu to potenciālās blakusparādības. &lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Thu, 15 Jun 2017 10:19:07 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>environment and health</category>
      
        <category>health and well-being</category>
      
        <category>chemicals</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Būtiskie momenti</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description></description>
      <pubDate>Wed, 14 Jun 2017 13:52:36 GMT</pubDate>
      <dc:creator>vincic</dc:creator>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Aprites ekonomika Eiropā – mums visiem jāpiedalās</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/aprites-ekonomika-eiropa-2013-mums?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/aprites-ekonomika-eiropa-2013-mums?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/articles/aprites-ekonomika-eiropa-2013-mums/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Aprites ekonomika vairumam cilvēku joprojām asociējas ar kaut ko abstraktu vai attālinātu. Lai gan pievēršanās zaļam dzīvesveidam kļūst arvien populārāka visā pasaulē, daudz cilvēku vēl nav informēti par veicamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā, lai garantētu ilgtspējīgu nākotni un nodrošinātu sabiedrības ilgtermiņa labklājību.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Wed, 14 Jun 2017 10:32:05 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>waste prevention</category>
      
        <category>technological innovation</category>
      
        <category>reuse</category>
      
        <category>going circular</category>
      
        <category>recycling</category>
      
        <category>refurbish</category>
      
        <category>environmental research</category>
      
        <category>low carbon future</category>
      
        <category>resource efficiency</category>
      
        <category>circular economy</category>
      
        <category>knowledge base</category>
      
        <category>low carbon economy</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Eiropā izcilas ūdens kvalitātes standartiem atbilst vairāk peldvietu nekā jebkad agrāk</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/eiropa-izcilas-udens-kvalitates-standartiem?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/eiropa-izcilas-udens-kvalitates-standartiem?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/eiropa-izcilas-udens-kvalitates-standartiem/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Šodien publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņu kvalitāti norāda, ka vairāk nekā 85 procenti visā Eiropā monitorēto peldvietu 2016. gadā atbilda visstingrākajiem “izcilas” kvalitātes standartiem — tas nozīmē, ka peldvietas lielākoties bija brīvas no cilvēka veselībai un videi kaitīgajiem piesārņotājiem. Vairāk nekā 96 procenti peldvietu atbilda minimālajām kvalitātes prasībām, ko nosaka Eiropas Savienības noteikumi. &lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Tue, 23 May 2017 10:44:16 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>waste water treatment</category>
      
        <category>swimming water</category>
      
        <category>inland bathing water</category>
      
        <category>bathing water directive</category>
      
        <category>coastal bathing water</category>
      
        <category>bathing water quality</category>
      
        <category>excellent water quality</category>
      
        <category>state of bathing waters</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Par EVA</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/about-us?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/about-us?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description></description>
      <pubDate>Thu, 11 May 2017 12:44:47 GMT</pubDate>
      <dc:creator>vincic</dc:creator>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Ko jums nozīmē daba? Ir Izsludināts fotokonkurss  NATURE@work (Daba darbībā)</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/ko-jums-nozime?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/ko-jums-nozime?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/ko-jums-nozime/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Daba cītīgi strādā, lai mūs aizsargātu un uzturētu mūsu ikdienas dzīvi — šo faktu bieži vien novērtējam par zemu. Tai ir būtiska nozīme, nodrošinot svaigu gaisu, tīru dzeramo ūdeni, apģērbu, pārtiku un izejmateriālus, ko izmantojam pajumtes celšanai. Citi ieguvumi nav tik labi zināmi, piemēram, kā daba mazina klimata pārmaiņu ietekmi. Lai uzsvērtu dabas nozīmi mūsu dzīvē, Eiropas Vides aģentūra (EVA) aicina piedalīties fotokonkursā ‘NATURE@work’ (Daba darbībā), lai atspoguļotu dabas devumu jūsu labsajūtai.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Wed, 15 Mar 2017 10:10:11 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>natura 2000 (n2k)</category>
      
        <category>nature conservation</category>
      
        <category>natural capital</category>
      
        <category>habitats directive, birds directive</category>
      
        <category>natural heritage</category>
      
        <category>high nature value</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Pāreja uz ilgtspējīgu attīstību</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pareja-uz-ilgtspejigu-attistibu/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pareja-uz-ilgtspejigu-attistibu/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>Pamatziņojumā SOER 2015, ko EVA izdod reizi piecos gados, ir secināts, ka, lai gan pēdējos gadu desmitos ir veikti būtiski uzlabojumi, Eiropas vides perspektīvas izraisa bažas. Tā kā gaidāmajām vides problēmām ir globalizēts un sistēmisks raksturs, tad, lai sasniegtu ES ilgtermiņa ilgtspējības mērķus, būs pašos pamatos jāmaina galvenās sabiedrības sistēmas, it īpaši tās, kas saistītas ar pārtiku, enerģētiku, mobilitāti un radīto vidi.</description>
      <pubDate>Thu, 09 Mar 2017 11:59:47 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>global megatrends</category>
      
        <category>sustainability</category>
      
        <category>transitions</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Pāreja uz ilgtspējīgu attīstību</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pareja-uz-ilgtspejigu-attistibu?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pareja-uz-ilgtspejigu-attistibu?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>Pamatziņojumā SOER 2015, ko EVA izdod reizi piecos gados, ir secināts, ka, lai gan pēdējos gadu desmitos ir veikti būtiski uzlabojumi, Eiropas vides perspektīvas izraisa bažas. Tā kā gaidāmajām vides problēmām ir globalizēts un sistēmisks raksturs, tad, lai sasniegtu ES ilgtermiņa ilgtspējības mērķus, būs pašos pamatos jāmaina galvenās sabiedrības sistēmas, it īpaši tās, kas saistītas ar pārtiku, enerģētiku, mobilitāti un radīto vidi.</description>
      <pubDate>Wed, 08 Mar 2017 15:33:42 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>sustainability transitions</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Gaisa kvalitāte joprojām ir aktuāls temats daudziem Eiropas iedzīvotājiem</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/gaisa-kvalitate-joprojam-ir-aktuals?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/gaisa-kvalitate-joprojam-ir-aktuals?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/articles/gaisa-kvalitate-joprojam-ir-aktuals/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Pagājušajā mēnesī Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja savu jaunāko ziņojumu „Gaisa kvalitāte Eiropā”, kurā atzīmēts, ka, lai gan gaisa kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, gaisa piesārņojums joprojām ir nopietnākais vides veselības apdraudējums Eiropā. Mēs tikāmies ar EVA gaisa kvalitātes ekspertu Alberto González Ortiz, lai pārrunātu ziņojumā minētos secinājumus un to, kā tādas tehnoloģijas kā satelītattēli palīdz uzlabot gaisa kvalitātes izpēti.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Wed, 01 Feb 2017 15:16:05 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Laura Cernahoschi</dc:creator>
      
        <category>copernicus</category>
      
        <category>health effects</category>
      
        <category>particulate ma</category>
      
        <category>greenhouse gas emissions</category>
      
        <category>nitrogen dioxide</category>
      
        <category>road transport</category>
      
        <category>world health organisation</category>
      
        <category>particle emissions</category>
      
        <category>carbon emissions</category>
      
        <category>air quality</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Klimata jomas finansējums — resursi Eiropai, lai sasniegtu zemu oglekļa emisiju līmeni un noturību pret klimata pārmaiņām </title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/klimata-jomas-finansejums-2014-resursi?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/klimata-jomas-finansejums-2014-resursi?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/articles/klimata-jomas-finansejums-2014-resursi/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Mūsu klimats mainās. Mums ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, lai ierobežotu klimata pārmaiņas, un tajā pašā laikā jāīsteno pasākumi, kas ļautu sagatavoties esošajai un nākotnē gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. Abi šie rīcības virzieni pieprasa līdz šim vēl nepieredzētu investīciju novirzīšanu. To apstiprināja klimata pārmaiņu konferences Parīzē un nesen arī Marrākešā. Finanšu sektoram ir un būs būtiska loma atbalsta sniegšanā Eiropai, pārejot uz zemu oglekļa emisiju līmeni un kļūstot par sabiedrību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Wed, 01 Feb 2017 15:12:21 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Laura Cernahoschi</dc:creator>
      
        <category>climate finance</category>
      
        <category>paris agreement</category>
      
        <category>climate and energy framework 2030</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Klimata pārmaiņas rada arvien smagākus riskus ekosistēmām, cilvēku veselībai un ekonomikai Eiropā</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/klimata-parmainas-rada-arvien-smagakus?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/klimata-parmainas-rada-arvien-smagakus?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/highlights/klimata-parmainas-rada-arvien-smagakus/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Kā vēsta šodien publicētais Eiropas Vides aģentūras ziņojums, Eiropas reģioni klimata pārmaiņu dēļ piedzīvo jūras līmeņa paaugstināšanos un ekstremālākus laika apstākļus, tādus kā biežākas un intensīvākas svelmes, plūdi, sausums un vētras. Ziņojumā ir izvērtētas jaunākās tendences un prognozes par klimata pārmaiņām un to ietekmi Eiropā un konstatēts, ka labākas un elastīgākas pielāgošanās stratēģijas, politikas un pasākumi būs izšķiroši svarīgi šīs ietekmes seku mazināšanai.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Wed, 25 Jan 2017 08:30:00 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Bekir Yilmaz</dc:creator>
      
        <category>climate change impacts</category>
      
        <category>extreme temperatures</category>
      
        <category>climate change and health</category>
      
        <category>weather and climate extremes damage</category>
      
        <category>extreme weather and climate</category>
      
        <category>climate change mitigation</category>
      
        <category>climate change adaptation</category>
      
        <category>precipitation extremes</category>
      
        <category>threats to biodiversity</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Pielāgošanās klimata pārmaiņām</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pielagosanas-klimata-parmainam/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pielagosanas-klimata-parmainam/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Ekosistēmu, ekonomikas nozaru un cilvēku veselības un labklājības ietekmējamība un neaizsargātība visā Eiropā ir atšķirīga. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.</description>
      <pubDate>Mon, 19 Dec 2016 15:10:20 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Laura Cernahoschi</dc:creator>
      
        <category>climate change</category>
      
        <category>adaptation</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Pielāgošanās klimata pārmaiņām</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pielagosanas-klimata-parmainam?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/pielagosanas-klimata-parmainam?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Ekosistēmu, ekonomikas nozaru un cilvēku veselības un labklājības ietekmējamība un neaizsargātība visā Eiropā ir atšķirīga. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.</description>
      <pubDate>Mon, 19 Dec 2016 15:08:09 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Laura Cernahoschi</dc:creator>
      
        <category>climate change adaptation</category>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Augsne </title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/soil/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/themes/soil/intro?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>No augsnes ir atkarīgi 90 % visas pārtikas, barības, šķiedras un degvielas ražošanas, un tā sniedz izejmateriālus aktivitātēm dažādās nozarēs, sākot no dārzkopības, līdz pat būvniecības nozarei. Augsne ir svarīga arī ekosistēmu veselībai: tā attīra un regulē ūdeni, tā ir barības vielu ciklu virzītājspēks, kā arī gēnu un sugu uzglabātāja un daudzveidības atbalstītāja. Tā ir globāla oglekļa dioksīda piesaistītāja, kam ir svarīga nozīme klimata izmaiņu un to radīto seku iespējamā palēnināšanā. Turklāt kā mūsu pagātnes pēdu saglabātāja tā ir nozīmīga daļa no mūsu kultūras mantojuma.</description>
      <pubDate>Thu, 08 Dec 2016 15:15:00 GMT</pubDate>
      <dc:creator>vincic</dc:creator>
      
      
    </item>
    <item>
      <title>Elektromobiļi: virzība uz ilgtspējīgu mobilitātes sistēmu</title>
      <link>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/elektromobili-virziba-uz-ilgtspejigu-mobilitates-sistemu?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</link>
      <guid>https://www.eea.europa.eu/lv/articles/elektromobili-virziba-uz-ilgtspejigu-mobilitates-sistemu?utm_source=EEASubscriptions&amp;utm_medium=RSSFeeds&amp;utm_campaign=Generic</guid>
      <description>&lt;p&gt;&lt;img src="https://www.eea.europa.eu/lv/articles/elektromobili-virziba-uz-ilgtspejigu-mobilitates-sistemu/image_mini" /&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;Mūsdienu sabiedrība ir atkarīga no preču un cilvēku pārvietošanās, bet mūsu pašreizējām transporta sistēmām ir negatīva ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Mēs runājām ar Magdalena Jóźwicka, topošā ziņojuma par elektromobiļiem projekta vadītāju, par vides priekšrocībām un izaicinājumiem, izmantojot elektrību kā alternatīvu tradicionālajām transporta līdzekļu degvielām.&lt;/p&gt;</description>
      <pubDate>Mon, 14 Nov 2016 16:04:00 GMT</pubDate>
      <dc:creator>Laura Cernahoschi</dc:creator>
      
        <category>noise</category>
      
        <category>mobility</category>
      
        <category>climate change</category>
      
        <category>urban air quality</category>
      
        <category>road transport</category>
      
        <category>incentives</category>
      
        <category>electric vehicles</category>
      
        <category>fossil fuels</category>
      
        <category>electric cars</category>
      
        <category>transport infrastructure</category>
      
        <category>passenger cars</category>
      
        <category>transport modes</category>
      
        <category>transport noise</category>
      
        <category>carbon dioxide</category>
      
        <category>air  pollution</category>
      
        <category>transitions</category>
      
        <category>zero-emission</category>
      
      
    </item>
  </channel>
</rss>