Veselība ir cilvēces attīstības pamatā, un mēs arvien vairāk uzskatām vidi par būtiskāko faktoru, kas ietekmē cilvēku veselību. Pasaules mērogā pēdējās desmitgadēs veselība ir uzlabojusies, lielā mērā palielinājušās arī paredzamā dzīves ilguma prognozes. Taču slimību slogs nav vienādi izplatīts iedzīvotāju vidū, tas mainās, piemēram, atkarībā no dzimuma, kā arī sociālā un ekonomiskā stāvokļa.

Nākamajos 50 gados globālās megatendences turpinās tieši un netieši ietekmēt politikas veidošanu, jo īpaši pieprasot veikt ieguldījumus, lai sagatavotos jaunām slimībām un pandēmijām.

Kāpēc pasaules mēroga veselības modeļi ir svarīgi mums?

Ar veselību saistītas ietekmes var būt tiešas. Līdz ar globalizāciju (piemēram, ceļošanu un tirdzniecību), iedzīvotāju dinamiku (piemēram, migrāciju un novecošanos) un nabadzību palielinās riski saskarties ar jaunām, no jauna radītām un atkārtoti sastopamām slimībām, nelaimes gadījumiem un jaunām pandēmijām.

Gan attīstītajās valstīs, gan jaunattīstības valstīs bažas rada arī arvien lielākā rezistence pret antibiotikām un citām zālēm un nevērīga attieksme pret daudzām tropu slimībām.

Tehnoloģijām var būt liela nozīme, atbalstot uzlabojumus veselības aizsardzības jomā. Tās var arī atvieglot veselības stāvokļa teritoriālo uzraudzību, ļaujot kartēt un analizēt slimības ģeogrāfisko izplatību, kas iepriekš netika ņemta vērā.

2. attēls. Veselība, malārija līdz 2050. gadam

Plasmodium Falciparum ir parazīts, kas cilvēkiem izraisa malāriju. To pārnēsā odi. Klimata pārmaiņas un zemes izmantošanas nosacījumu izmaiņas nozīmē, ka odi varētu izplatīties jaunos apgabalos, nesot sev līdzi malāriju. Taču apgabalos, kuros tie dzīvo pašreiz, tie varētu arī izmirt. Apgabalos, kuros tie varētu parādīties un izzust, ir apmēram vienāds iedzīvotāju skaits (katrā apmēram 400 miljonu).