Article

Dalīšanās ar dabas bagātībām

Mainīt valodu

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Article Publicēts 20.07.2011 Pēdējās izmaiņas 21.03.2023

Photo: © EEA/John McConnico

Topics: Resursu efektivitāte un atkritumi Resursu efektivitāte un atkritumi

No visiem ES-27 valstīs 2007. gadā patērētajiem 8,2 miljardiem tonnu materiālu derīgie izrakteņi bija 52 %, fosilais kurināmais — 23 %, biomasa — 21 % un metāli — 4 %. (SOER 2010)

Tūkstošiem kilometru attālumā no Eiropas, Orisas štatā, kas atrodas iepretim Bengālijas līcim, ripo tūkstošiem vagonešu. Tā ir Austrumindija, leģendārais un galvenais Indijas derīgo izrakteņu avots pasaules industrijas pēdējā laika izaugsmei. Derīgie izrakteņi šajā Indijas daļā joprojām ir vieni no visvērtīgākajiem pasaulē, un tās industriālā revolūcija var tikai sākties.

Cilšu iedzīvotājiem, kas dzīvo šajos mežos, ir daudz ko zaudēt un maz ko iegūt. Mežā dzīvojošās ciltis nav labi aizsargātas — to tiesības nekad nav bijušas noteiktas vai pienācīgi atzītas. Mazā cilts ciematā dziļi mežos, kas atrodas Gajapati rajonā, precēts pāris Gangi Bhuyan un viņas vīrs Sukru Bhuyan kopā ar savu jauno ģimeni dzīvo mežā un meža tuvumā.

Apmēram piecus mēnešus gadā viņi baro savu ģimeni no mazāk nekā pusakru liela zemes gabala, kuru apstrādā meža malā, kas ieskauj viņu ciematu — Raibadu. Šajā laikā viņi mežā vāc arī saknes, sēklas, augļus, ārstniecības augus un celtniecības materiālus (piemēram, zāli). Nākamos četrus mēnešus mežs ir viņu galvenais iztikas avots. Ja nebūtu meža, viņi ciestu badu. Pārējos trīs mēnešus viņi ir spiesti pārcelties uz tādām lielām pilsētām kā Bangalora vai Mumbaja un strādāt tur

Bagātība zem zemes — nabadzība virs tās

Orisa, kas atrodas Austrumindijas pussalā pie Bengālijas līča, ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem. Kvalitātes ziņā Orisā atrodamie derīgie izrakteņi tiek uzskatīti par labākajiem pasaulē.

Ņemot vērā tā bagātīgos un lielākoties neizpētītos ogļu, dzelzs rūdas, boksītu, hromīta, kaļķakmens, dolomīta, mangāna, granīta, alvas, niķeļa, vanādija un dārgakmeņu krājumus, štatu sagaida straujš lēciens industrializācijas virzienā. Orisā atrodas arī nozīmīga dažu derīgo izrakteņu rezervju daļa visas pasaules mērogā ne tikai daudzuma, bet arī kvalitātes ziņā. Tieši tāpēc starptautiski uzņēmumi stāv rindā, lai varētu tām piekļūt.

Dažus derīgos izrakteņus izmanto Indijā, bet ļoti liels daudzums aiziet citur: uz Ķīnu, Japānu, Dienvidāfriku, Krieviju, Ziemeļkoreju, Dienvidkoreju, Taizemi, Malaiziju, Indonēziju, Ukrainu, Nepālu, Amerikas Savienotajām Valstīm un, protams, uz Eiropas Savienību (Ota, A. B., 2006).

Mūsu globālās pasaules trūkumi

Orisa, kurā ir apvienota bagātība zem zemes un nabadzība virs tās, ir apliecinājums vairākiem mūsu globālās pasaules trūkumiem. Te kopā var novērot nevienlīdzību, nemitīgo risku dabas resursiem un piespiedu migrāciju. Lai gan izrakteņu ieguve Orisā dod apgabalam ekonomisku labumu, šī peļņa netiek sadalīta vienādās daļās. Meža ciltīm maksa ir augsta — ir apdraudētas viņu mājas, jo kalnrūpniecības uzņēmumi arvien neatlaidīgāk cenšas piekļūt cilšu zemēm.

Sešdesmit procenti no Orisas cilšu iedzīvotājiem dzīvo uz zemes, zem kuras atrodas bagātīgi derīgo izrakteņu krājumi. Tomēr tradicionāli viņiem nav nostiprinātu tiesību uz šo zemi. Kādu laiku jau notiek ciltīs dzīvojošo cilvēku pārvietošana, īstenojot ekonomikas attīstības projektus, tostarp derīgo izrakteņu ieguvi. Taču pēdējo gadu desmitu laikā pārvietošanas apjoms ir mainījies — kopš 1991. gada līdz ar ekonomikas attīstību pārvietošanas gadījumu skaits un apjoms ir pieaudzis. (Ota, A. B., 2006).

Eiropas resursu izmantošanas pieaugošā ietekme

Eiropā mēs esam ļoti atkarīgi no dabas resursiem, kas nodrošina mūsu ekonomikas attīstību un labklājību. Mūsu resursu izlietojums pašreiz pārsniedz tos, kas pieejami uz vietas, un mēs arvien vairāk kļūstam atkarīgi no citur pasaulē esošajiem resursiem.

Patiešām, vairāk nekā 20 % no izejvielām, kuras mēs izmantojam Eiropā, tiek importētas. Bez tam mēs netieši izmantojam ievērojami vairāk izejmateriālu, jo importējam arī dažādās vietās ražotas gatavās preces.

Mūsu atkarība no degvielas un kalnrūpniecības produktu importa ir jo īpaši liela. Bet Eiropa importē arī lopbarību un graudaugus gaļas un piena rūpniecības vajadzībām. Arī vairāk nekā pusi no ES patērētajām zivīm importē; izsmēluši paši savus zivju krājumus, mēs tagad to pašu darām citur.

Ar resursu ieguvi un tirgojamo preču ražošanu saistītā ietekme uz vidi, piemēram, saražotie atkritumi vai izlietotais ūdens un energoresursi, skar izcelsmes valstis. Ietekme no resursu ieguves var būt ievērojama — datoru un mobilo tālruņu gadījumā tā var būt daudzreiz lielāka nekā no paša ražojuma. Tomēr, neskatoties uz tās nozīmīgumu, šāda ietekme reti atspoguļojas cenās vai citos faktoros, kas palīdz patērētājiem pieņemt lēmumu.

Vēl viens piemērs, kad dabas resursi tiek izmantoti pārdotajos ražojumos, ir ūdens, kas audzēšanas reģionos ir nepieciešams daudziem eksportējamiem pārtikas un šķiedru produktiem. Šāda ražošana rada papildu un bieži vien netiešu ūdens resursu eksportu. Piemēram, 84 % no ES kokvilnas ražošanā izmantotā ūdens ir ārpus ES, galvenokārt reģionos, kur ir ūdens trūkums un kur notiek intensīva apūdeņošana.

Vairāk informācijas un pilns atsauču saraksts SOER 2010 ziņojumā tīmekļa vietnē
www.eea.europa.eu/soer/synthesis

Uz kurieni aizplūst no dabas iegūtie labumi

Dabas resursi ir saistīti ar virkni vides un sociāli ekonomiskajiem jautājumiem.

Pētījumā par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomisko vērtību — nozīmīgākajā analīzē par bioloģiskās daudzveidības ekonomisko nozīmi pasaulē — izgaismota saikne starp bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un nabadzību.

Pētnieki, kas veica pētījumu par ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomisko vērtību, centās atklāt daudzu ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības labumu nepastarpinātos ieguvējus. “Atbilde”, raksta Pavans Sukhdevs (Pavan Sukhdev), ANO Vides programmas Zaļās ekonomikas iniciatīvas vadītājs, “ir tāda, ka tie galvenokārt ir nabadzīgie iedzīvotāji. Visvairāk ietekmētās ir naturālās saimniecības, lopkopība, zivsaimniecība un neoficiālā mežsaimniecība — lielākā daļa nabadzīgo pasaules iedzīvotāju ir atkarīga no šīm nozarēm (EK, 2008).

Bioloģiskās daudzveidības zudums Indijā nopietni skar arī sievietes, jo tas būtiski ietekmē viņu kā meža velšu savācēju nodarbošanos. Pētījumi cilšu dzīvesvietu reģionos Orisā un Čatisgarā parādīja, ka atmežošanas rezultātā iedzīvotāji zaudējuši iztikas līdzekļus, sievietēm jānoiet četras reizes lielāki attālumi, lai savāktu meža veltes, un viņas vairs nevar ievākt ārstniecības augus, kuru krājumi ir iztērēti. Līdz ar šo zudumu samazinās ienākumi, tas padara grūtāku darbu un ietekmē fizisko veselību. Ir pierādīts arī, ka sievietes relatīvais statuss ģimenē ir augstāks labi apmežotos ciematos, kur viņas ieguldījums mājsaimniecības ienākumu gūšanā ir lielāks nekā tādos ciematos, kuros dabas resursu trūkst. (Sarojini Thakur, 2008)

Eiropā mēs bieži esam izolēti no vides degradācijas tiešas ietekmes — vismaz īstermiņā. Taču nabadzīgiem cilvēkiem, kas ir tieši atkarīgi no vidē iegūstamās pārtikas un pajumtes, sekas var būt smagas. Sabiedrības neaizsargātāko daļu bieži vien visvairāk ietekmē dabas sistēmu iznīcināšana, tai no tās ir maz labuma, ja tāds vispār rodas.

Ikgadējos ar dabu saistītos kapitāla zaudējumus parasti aprēķina neko neizsakošos dažos procentu punktos no IKP. Taču, ja mēs tos izsakām ar cilvēkiem saistītos lielumos, pamatojoties uz taisnīguma principu un mūsu zināšanām par to, kas visvairāk izmanto dabas bagātības (t. i., nabadzīgie iedzīvotāji), tad argumenti par šo zaudējumu samazināšanu kļūst ievērojami pārliecinošāki.

Tas attiecas uz visu pasauli. Runa ir par pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju tiesībām uz iztikas līdzekļiem, kuri tiek iegūti no dabas, kas veido pusi vai vairāk no viņu iztikas un kurus viņi neuzskata par iespējamu aizvietot (EK, 2008).

Dabas kapitāls un ekosistēmu pakalpojumi

“Dabas kapitāla” un “ekosistēmu pakalpojumu” koncepcijas ir pamatā diskusijām par cilvēces attiecībām ar vidi. Lai to izprastu, ir lietderīgi apsvērt, ko dabas sistēmas patiesībā dara mūsu labā.

Ņemsim par piemēru mežus. Meži var nodrošināt ar visa veida pārtikas produktiem — augļiem, medu, sēnēm, gaļu un tā tālāk. Ja tos atbilstīgi pārvalda, tie ekonomikai var nodrošināt arī ilgtspējīgu resursu plūsmu, piemēram, koksni. Bet meži dara arī daudz ko vairāk. Piemēram, koki un augu valsts palīdz nodrošināt veselīgu klimatu gan vietējā, gan pasaules mērogā, absorbējot sārņus un siltumnīcefektu izraisošās gāzes. Meža augsnes sadala atkritumus un attīra ūdeni. Cilvēki bieži vien brauc tālu ceļu, lai izbaudītu meža skaistumu un mieru vai iesaistītos tādās laika pavadīšanas nodarbēs kā medības.

Visi šie pakalpojumi — pārtikas un šķiedras nodrošināšana, klimata regulēšana un citi — ir vērtīgi. Mēs maksātu par ļoti daudzām mašīnām, kas varētu darīt to pašu. Šī iemesla dēļ mums būtu jādomā par ekosistēmām kā kapitāla veidu, kas sniedz pakalpojumus tā īpašniekam, bet bieži arī citiem cilvēkiem, kuri atrodas līdzās vai tālu prom (kā tas ir klimata regulēšanas gadījumā). Pats galvenais, mums ir jāsaglabā mūsu dabas kapitāls — nedrīkst pārmērīgi izmantot ekosistēmu un pārmērīgi piesārņot — lai tas turpinātu sniegt šos ļoti vērtīgos pakalpojumus.

Bioloģiskās daudzveidības vērtība mūsu mežos

Galvenais iemesls, kāpēc mežos izzūd bioloģiskā daudzveidība, ir tas, ka to vērtība nav līdz galam izprasta. Piemēram, lēmums pārveidot vienu hektāru meža, kurā ir liela bioloģiskā daudzveidība, par lauksaimniecībā vai būvniecībā izmantojamu zemi bieži ir pamatots ar tūlītēja labuma gūšanu. Maz uzmanības tiek veltīts neizmērāmiem ekoloģiskajiem pakalpojumiem, kurus šīs ekosistēmas sniedz.

Zāles Indijas mežos

Papildus bagātīgajai florai un faunai Indija ir arī viena no pasaules vietām, kur atrodams visbagātākais ārstniecības augu klāsts. Indijas iedzīvotāji kā zāles regulāri izmanto aptuveni 8 000 augu sugu, no kurām 90–95 % iegūst mežā. Mazāk par 2 000 šo augu ir oficiāli reģistrēti Indijas zāļu reģistrā. Informācija par pārējiem nav dokumentēta, tā tiek nodota mutvārdos un kā tradicionālas zināšanas. Tikai 49 augu sugas izmanto modernajā medicīnā.

Bioloģiskā daudzveidība ir apdrošināšanas veids pret cilvēku slimībām — zināšanu bankā ir potenciālas iespējas izārstēt slimības, piemēram, vēzi vai AIDS. Piemēram, hinīna koka miza satur vielu, ko izmanto cīņai pret malāriju. Diemžēl mēs bieži vien neko nenojaušam par zaudējumu sabiedrībai, ja sugas izmirst.

Šajā sadaļā ir izmantots ziņojums “Zaļā grāmatvedība par projektu Indijas štatos: bioloģiskās daudzveidības vērtība Indijas mežos” (Gundimeda et al., 2006)

Iespēja apstāties

Globalizāciju bieži raksturo kā kustību — piemēram, cilvēku, preču, labklājības un zināšanu kustību. Apstāšanos vai palikšanu uz vietas parasti neieskaita tajās cilvēktiesībās, kas ir mūsu prioritātes. Bet Orisas mežos dzīvojošie cilvēki un daudzi citi bieži alkst tieši to — lai varētu palikt tur, kur viņi ir, kur viņiem ir pārtika un pajumte, kā arī kontakti ar viņu ģimenēm un cilšu attiecības. Tur, kur paaudžu paaudzes ir jutušās drošas un netraucētas.

Patiešām, tā kā ļaužu straume aizplūst uz pilsētām un pilsētu teritorijām, mums būtu jādomā par to, lai dotu iespēju cilvēkiem palikt tur, kur viņi ir.