Dzīve mainīga klimata apstākļos

Ir skaidrs, ka mums globālā mērogā ir ievērojami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai izvairītos no pašām nelabvēlīgākajām sekām, ko var izraisīt klimata pārmaiņas. Ir arī skaidrs, ka mums ir jāpielāgojas mūsu mainīgajam klimatam. Arī tad, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu ievērojami samazinātas, sagaidāms, ka klimats zināmā mērā mainīsies un šo pārmaiņu sekas būs jūtamas visā pasaulē, tostarp Eiropā. Sagaidāms, ka plūdi un sausuma periodi būs biežāki un intensīvāki. Augstākas gaisa temperatūras, nokrišņu līmeņu un to īpašību izmaiņas vai arī ekstremāli laikapstākļi jau ietekmē mūsu veselību, vidi un ekonomiku.

Klimata pārmaiņas ietekmē cilvēkus

Varbūt mēs to neapzināmies, taču klimata pārmaiņas ietekmē mūs visus: lauksaimniekus, zvejniekus, astmas pacientus, vecus cilvēkus, zīdaiņus, pilsētniekus, slēpotājus, atpūtniekus u. tml. Ekstremāli laikapstākļi, piemēram, plūdi un jūras bangas, var izpostīt nelielas kopienas un pat reģionus un valstis. Svelme var palielināt gaisa piesārņojumu, saasināt sirds un asinsvadu slimības, elpceļu slimības un dažos gadījumos pat apdraudēt dzīvību.

Okeānu sasilšana draud ar visas barības ķēdes, tostarp jūras floras un faunas, izjaukšanu, radot papildu spiedienu uz jau tā pārmērīgi noslogoto zivju krājumu izmantošanu. Augstāka gaisa temperatūra var arī mainīt augsnes — otras lielākās oglekļa krātuves pēc okeāniem — spējas uzglabāt sevī oglekli. Sausums un paaugstināta gaisa temperatūra var ietekmēt lauksaimniecības ražas, saasinot cīņu starp ekonomikas nozarēm par tādiem dārgiem resursiem kā ūdens un zeme.

Šādas sekas var radīt reālus zaudējumus. Jaunākajā pētījumā ir aprēķināts, ka bez pielāgošanās pasākumu īstenošanas Eiropā līdz 2100. gadam karstuma izraisīto problēmu dēļ dzīvību varētu zaudēt aptuveni 200 000 cilvēku gadā. Upju plūdu radīto postījumu rezultātā katru gadu varētu tikt radīti zaudējumi 10 miljardu EUR vērtībā. Citas klimata pārmaiņu sekas var būt mežu ugunsgrēku radītie postījumi, mazākas ražas vai zaudētas darbadienas elpceļu slimību dēļ.

Saskaroties ar šādām sekām tagad un nākotnē, eiropiešiem nav citas izvēles kā vienīgi pielāgoties klimata pārmaiņām. Eiropas Savienības līmenī jau reāli darbojas pielāgošanās stratēģija, kuras mērķis ir palīdzēt valstīm plānot pasākumus, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un vairāk nekā 20 Eiropas valstīs ir pieņemtas nacionālās pielāgošanās stratēģijas.

Dažos pielāgošanās projektos, kas pašlaik tiek realizēti, ietilpst lieli jaunu infrastruktūru (piemēram, aizsprostu un ūdens novadīšanas cauruļu) būvniecības projekti, savukārt citi projekti ir orientēti uz ekosistēmu atjaunošanu, lai ļautu dabai pārvarēt tādu klimata pārmaiņu sekas kā pārmērīgs ūdens daudzums vai karstums. Pastāv dažādas iniciatīvas un finansēšanas iespējas, kuru mērķis ir palīdzēt valstīm, pilsētām un reģioniem sagatavoties klimata pārmaiņu ietekmei un samazināt to siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Emisiju samazināšana

Klimata pārmaiņu bīstamība būs atkarīga no tā, cik lielā mērā un cik ātri mēs spēsim samazināt atmosfērā izmesto siltumnīcefekta gāzu emisijas. Klimata pārmaiņas ir viens no mūsdienu lielākajiem izaicinājumiem. Tā ir globāla mēroga problēma un attiecas uz mums visiem. Zinātnieki stingri iesaka ierobežot Zemes vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai izvairītos no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām. Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām starptautiskā sabiedrība ir vienojusies par Zemes vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās ierobežošanu līdz 2°C virs pirmsindustriālā laikmeta temperatūras.

Ja Zemes vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies virs 2°C, klimata pārmaiņas mūsu veselībai, videi un ekonomikai būs daudz bīstamākas. Gaisa temperatūru paaugstināšanās vidēji par 2°C nozīmē, ka noteiktās pasaules daļās reāli tās paaugstināsies vairāk par 2°C , īpaši Arktikā, kur lielākas sekas apdraudēs unikālo dabas ekosistēmu.

Eiropas Savienība attiecībā uz klimata pārmaiņu samazināšanu ir izvirzījusi plaša mēroga ilgtermiņa mērķus. ES 2013. gadā jau samazināja iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas par 19 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Mērķis panākt samazinājumu par 20 % līdz 2020. gadam ir reāli sasniedzams.

Mērķa samazināt iekšzemes (t. i., ES dalībvalstu) emisijas vismaz par 40 % līdz 2030. gadam un 80 %‒95 % līdz 2050. gadam sasniegšana daļēji būs atkarīga no ES spējas novirzīt pietiekamā apjomā valsts un privātos naudas līdzekļus jauna veida ilgtspējīgu tehnoloģiju izstrādei. Faktiskās oglekļa cenas un noteikumi ir labvēlīgi tam, lai investīcijas tiktu ieguldītas klimatam labvēlīgos jaunievedumos, atjaunojamā enerģijā un jo īpaši — energoefektivitātē. Dažos gadījumos lēmumi attiecībā uz finansējumu var būt saistīti arī ar atsacīšanos no atsevišķām nozarēm vai citu nozaru pārstrukturēšanu.

ES dalībvalstīm samazinot emisijas, problēma tiktu atrisināta tikai daļēji, jo pašlaik ES emitē tikai aptuveni 10 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ir skaidrs, ka 2 °C mērķa sasniegšanai jāveic pasākumi pasaules mērogā, ievērojami samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas visā pasaulē. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka 2 °C mērķa sasniegšanai līdz šā gadsimta beigām atmosfērā var nonākt tikai ierobežots oglekļa daudzums. Pasaule ir jau iztērējusi lielāko daļu savu oglekļa krājumu. Pašreizējos patēriņa tempos visi oglekļa krājumi tiks iztērēti jau krietni pirms 2100. gada.

Lai palielinātu iespējas ierobežot vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos par 2 °C, zinātniskajos pētījumos ir norādīts, ka globālajām emisijām maksimālais apjoms ir jāsasniedz 2020. gadā un pēc tam jāsāk samazināties. Šajā kontekstā gaidāmajām sarunām par klimatu (COP21) Parīzē ir jākļūst par pagrieziena punktu, lai panāktu globālu vienošanos par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un atbalsta sniegšanu jaunattīstības valstīm.

Oglekļa patēriņu līdz 2050. gadam ir iespējams samazināt

Problēmas pamatā ir neilgtspējīgi patēriņa un ražošanas modeļi. Pamatojoties uz jaunākajām tendencēm, kas novērotas Eiropas vidē un globālajās tendencēs, mūsu jaunākajā ziņojumā "Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2015" ir pausts aicinājums pāriet uz zaļo ekonomiku. Zaļā ekonomika nozīmē līdzsvarotu dzīvesveidu, kas mūsu planētas ierobežoto resursu ietvaros ļauj mums uzturēt augstu dzīves līmeni. Šajā pārejā ietilpst strukturālas pārmaiņas nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs (piemēram, enerģētikā un transportā), kurām nepieciešamas ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā.

Eiropieši jau veic investīcijas šajās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Ir problemātiski nodrošināt, ka visas pašreizējās un nākotnes investīcijas virza mūsu ekonomiku soli tuvāk zaļai ekonomikai un palīdz nepalikt uz neilgtspējīga attīstības ceļa. Šodien veicot investīcijas pareizās nozarēs, tiks samazinātas ne tikai kopējās klimata pārmaiņu izmaksas, bet tās var arī palielināt Eiropas pieredzi ekoloģisko rūpniecības nozaru — nākotnes ekonomikas — straujas attīstības jomā. Un beigu beigās mums visiem ļoti interesē zināt, kāda būs mūsu dzīve pasaulē ar klimata pārmaiņām.

Problēma, ar ko mēs sastopamies, varētu likties biedējoša. Taču, neatkarīgi no tā, kādi var būt tās apmēri, 2 °C mērķis joprojām ir reāli sasniedzams. Lai šo mērķi sāktu īstenot, mums tagad jābūt drosmīgiem un pietiekami ambicioziem.

Hans Bruyninckx
EVA izpilddirektors