Raksti

Mainīt valodu
Dzīve mainīga klimata apstākļos

Mūsu klimats mainās. Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka Zemes vidējā gaisa temperatūra paaugstinās un nokrišņu daudzums un biežums mainās. Tie arī liecina, ka ledāji, Ziemeļu Ledus okeāna un Grenlandes ledus kārta kūst. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Piektā izvērtējuma ziņojumā ir norādīts, ka kopš divdesmitā gadsimta vidus globālās sasilšanas galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās, ko veicina cilvēku aktivitāšu rezultātā radušās emisijas. Lielā mērā šo pieaugumu veicina fosilā kurināmā dedzināšana un izmaiņas zemes lietošanā.

Lasīt vēl

Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta. Lai sagatavotos klimata pārmaiņām, visā Eiropā jau tiek realizēti daudzi pielāgošanās projekti.

Lasīt vēl

Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus

Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, novedot pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas jūrās. Daudzu cilvēku iztika ir atkarīga no jūras vides bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmām, tāpēc steidzami jāveic pasākumi, lai ierobežotu okeānu sasilšanu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni

Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Atkarībā no reģiona klimata pārmaiņu ietekmē notiekošās veģetācijas attīstības rezultātā ogleklis arvien vairāk uzkrājas augos un augsnē, vai arī ogleklis lielākos daudzumos tiek izmests atmosfērā. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu samazināšana

Meteoroloģisko pētījumu vēsturē 2014. gads bija karstākais gads. Tas bija arī vēl viens gads arvien siltāku desmitgažu sērijā. Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C virs pirmsindustriālā laikmeta temperatūras un samazinātu klimata pārmaiņu sekas, ir ievērojami jāsamazina atmosfērā izmesto siltumnīcefekta gāzu daudzums. Valdības var uzstādīt mērķus, taču attiecīgie pasākumi ir jāveic uzņēmējdarbības subjektiem, uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām un mājsaimniecībām. Šie pasākumi jāveic ar mērķi samazināt emisijas, stabilizēt atmosfērā siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, apturēt gaisa temperatūras celšanos un ierobežot klimata pārmaiņas.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un investīcijas

Bieži tiek uzskatīts, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās ekonomikai ir papildu slogs. Taču Eiropas valstis jau tērē publiskos un privātos līdzekļus pētījumiem, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, enerģētikai, transportam, pilsētvides attīstībai, sociālai aizsardzībai, veselībai un dabas aizsardzībai. Mēs varam garantēt, ka ar mūsu pašreizējiem izdevumiem šajās jomās tiek atbalstītas klimatam labvēlīgas un pastāvīgas izvēles iespējas, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas.

Lasīt vēl

Dokumentu darbības
iegrāmatots zem:
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100