Pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku

Planētas resursi ir ierobežoti, un pašlaik tiek iegūts un izmantots vairāk resursu, nekā planēta var ilgtspējīgi nodrošināt. Dabas resursi nodrošina ražošanu, patēriņu un labklājību un rada darbavietas, sniedzot ieguldījumu cilvēku dzīves kvalitātē un labklājībā.

Visu mums apkārt esošo ir radījusi daba. Tādā vai citādā veidā mājokļi, automašīnas, velosipēdi, pārtika, apģērbs un enerģija ir bijuši un joprojām ir dabas daļa. Cilvēki iegūst izejvielas, pārstrādā tās un veido kopienas. Šī saistība ar vidi un atkarība no tās vienmēr ir bijusi ļoti svarīga cilvēku eksistencei.

Tomēr mūsu resursu patēriņa līmenis ir pārāk augsts. Videi tiek nodarīts ļoti liels kaitējums, un var tikt apdraudēta tās spēja nodrošināt cilvēku eksistenci nākotnē.

Cilvēku darbības rezultātā atmosfērā nonāk piesārņotāji un okeānos — plastmasa. Planētas ekosistēmas mainās straujāk nekā iepriekš un nedabiskos tempos. Tirdzniecības apjoma palielināšanās rezultātā parādās jaunas sugas, kas var sagraut veselas ekosistēmas. Klimata pārmaiņas ietekmē nokrišņus. Ražas apjomu ir arvien grūtāk prognozēt, un tas veicina cenu paaugstināšanos. Ir skaidri redzams, ka dažus reģionus un valstis šīs izmaiņas ietekmē vairāk. Tomēr daži vides piesārņojumu veidi, piemēram, gaisa piesārņojums, lai gan atšķirīgos apmēros, ietekmē visus.

Lai mazinātu problēmas nākotnē, ir jārīkojas jau šodien

Jau šobrīd patēriņš un ražošana, kad planētas iedzīvotāju skaits pārsniedz 7 miljardus cilvēku un līdz šā gadsimta vidum sasniegs aptuveni 9 miljardus, nav ilgtspējīgi, bet vairāki miljardi cilvēku joprojām cieš trūkumu, cerot uz dzīves līmeņa uzlabošanos.

Resursu izmantošanas rezultātā strauji samazinās dabas kapitāls, kas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu turpmāko paaudžu labklājību. Tas nozīmē, ka cilvēkiem būs pieejams arvien mazāk saldūdens, ko izmantot nepieciešamās pārtikas ražošanai.

Lai nodrošinātu dzīves kvalitāti un labklājību ilgtermiņā, ir nepieciešama pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku jau šodien. Bet kā to panākt? Kā pārveidot ekonomiku, lai aizsargātu vidi un tajā pašā laikā nodrošinātu cilvēku dzīves kvalitāti?

Eiropas resursu efektīvāka izmantošana

Vispirms ir jāizveido resursu izmantošanas ziņā efektīvāka ekonomika. Būs efektīvi no mazāk jāiegūst vairāk. Ir jāsamazina iegūto un izmantoto resursu apjoms.

Ir svarīgi samazināt jauno materiālu plūsmu ražošanas procesā un uzlabot ražošanas procesu efektivitāti, tomēr tā ir tikai daļa no stāsta. Ir arī jāsamazina materiālu zudumi un atkritumu daudzums visā ražošanas un patēriņa procesā.

Ekonomiku var pārveidot, tomēr, lai to panāktu, ir jārīkojas un jāuzņemas saistības vairāku desmitgažu garumā. Eiropā ir panākts ievērojams progress attiecībā uz resursu efektīvāku izmantošanu, tomēr vēl daudz kas ir darāms.

Dažādas ES stratēģijas un tiesību akti, piemēram, stratēģija "Eiropa 2020", pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva Eiropa", Atkritumu apsaimniekošanas direktīva vai 7. vides rīcības programma, jau ir spēkā, un tās ir mēģinājums nodrošināt galveno ekonomikas darbību ilgtspējību ilgtermiņa pārejas procesā.

Minētās politikas pilnīgai īstenošanai ir vairākas priekšrocības. Uz katru saražoto vienību tiktu izmantoti mazāk resursu, un tas palīdzētu aizsargāt un saglabāt vidi. Tajā pašā laikā ekonomikai būtu izdevīgas nozīmīgas inovācijas un lielāka konkurētspēja Eiropas valstīm.

(c) Gülcin Karadeniz

Atkritumu samazināšana

Kā piemēru var minēt pārtikas atkritumus. Ir aprēķināts, ka 30–50 % pārtikas visā pasaulē kļūst par atkritumiem. ES katru gadu saražo gandrīz 90 miljonus tonnu pārtikas atkritumu, kas ir gandrīz 180 kg uz vienu cilvēku.

Pārtiku neefektīvi izmanto visos ražošanas un patēriņa ķēdes posmos. Katras izniekotās pārtikas vienības ražošanai tiek izmantoti energoresursi, ūdens, darbs un zeme. Siltumnīcefekta gāzes un mēslojums, kas nokļūst dabā, veicina vides degradāciju.

Vai ir iespējams mainīt pārtikas sistēmu, lai neveidotos pārtikas atkritumi un patērētāji, lielveikali un pārtikas ražotāji sadarbotos un ražotu, pārdotu un pirktu tikai tādu pārtikas apjomu, kas tiks apēsts?

Vai jaunā ražošanas procesā varētu izmantot aprites cikla beigu produktus — cita ražošanas procesa atliekas? Vai varētu izveidot aprites ekonomiku, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus? Sadzīves atkritumu labāka apsaimniekošana var radīt nozīmīgus ieguvumus ekonomikas un vides jomā.

Izveidot videi nekaitīgu ekonomiku Eiropas un pasaules mērogā ir milzīgs uzdevums. Tas saistīts ar ilgtspējīgu resursu izmantošanu ikvienā sadzīves aspektā.

Ekoinovācijas projektiem, atjaunojamiem energoresursiem un pētījumiem kopumā ir būtiska nozīme, lai izveidotu labākus produktus un procesus un samazinātu atkritumus. Uzņēmēji sadarbībā ar valsts iestādēm un pilsonisko sabiedrību varētu īstenot ilgtspējīgus risinājumus līdz brīdim, kad tie kļūst par vispārpieņemtu normu. Piemēram, vai var izveidot sistēmu, kur dažādas preces, piemēram, instrumentus un automašīnas, var iznomāt vai aizņemties, nevis pirkt, tādējādi mūsu vajadzībām izmantojot mazāk lietu?

Mēs, patērētāji...

Mums ir jāveido resursu ziņā efektīvāka ekonomika un jāsamazina radītais atkritumu — vai zaudējumu — apmērs. Ir pieejami dažādi ekonomikas instrumenti izmaksu un zaudējumu novērtēšanai un vairāki ierosinājumi, kā rūpes par vidi iekļaut lēmumu pieņemšanas procesā ekonomikas jomā. Tomēr ir nepieciešams vairāk inovāciju, pētījumu un noteikti — ilgtermiņa risinājumu.

Kā patērētājiem mums ir būtiska loma pārejas uz videi nekaitīgu ekonomiku veicināšanā. Mūsu patērētāju uzvedību nozīmīgi ietekmē apkārtējie, sociālā vide, mirkļa vēlmes un pieejamās izvēles iespējas. Laika gaitā patēriņa paradumi ir pastāvīgi attīstījušies. Šo tendenci var izmantot mūsu labā, pavēršot ilgtspējīgas attīstības virzienā.

Neatkarīgi no ienākumu līmeņa un dzīvesvietas mūsu veselība un labklājība ir atkarīga no vides. Mums visiem ir sava loma tās saglabāšanā.

Signālu 2014. gada izdevums aplūko tuvāk vides jautājumus.

Hans Bruyninckx
Izpilddirektors