Grafikas informācija

Kā mēs varam samazināt atkritumu daudzumu un tos labāk izmantot?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:34:19 GMT

Vislabākais veids, kā samazināt atkritumu ietekmi uz vidi, ir, pirmkārt, novērst to rašanos. Daudzas lietas, kuras izmetam, varētu izmantot atkārtoti, bet citas var pārstrādājot pārvērst izejmateriālos.

Gaisa piesārņojuma ietekme pilsētās

Laura Cernahoschi — Fri, 09 Sep 2016 09:40:50 GMT

Daudzi Eiropas iedzīvotāji ir pakļauti kaitīgam gaisa piesārņojuma līmenim. Līdz 30 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti gaisa piesārņojošo vielu līmenim, kas pārsniedz ES noteiktos gaisa kvalitātes standartus. Apmēram 98 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti tādu gaisa piesārņojošo vielu līmenim, ko saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) stingrajām vadlīnijām uzskata par kaitīgu veselībai.

Klimata pārmaiņu samazināšana

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:59:06 GMT

Eiropas Savienības centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ir panākumi. Starp citu, ES cer savu vienpusēji izvirzīto mērķi par 20 % samazinājumu (salīdzinot ar 1990. gadu) sasniegt vēl pirms saskaņotā termiņa 2020. gadā. Turklāt ES līdz 2030. gadam paredz samazināt iekšzemes emisijas par vismaz 40 % un turpināt atogļot savu ekonomiku līdz 2050. gadam. Pašlaik ES emitē tikai aptuveni 10 % no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Kā mūsu iegādātā, apēstā un arī neapēstā pārtika ietekmē vidi?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:25:54 GMT

Pirms ēdiens nonāk uz šķīvja, tas ir jāsaražo, jāapstrādā, jāiepako, jātransportē un jāizplata. Katrā no šiem posmiem tiek izlietoti resursi un tiek radīts arvien vairāk atkritumu un piesārņojuma.

Transportlīdzekļu radītās emisijas un efektivitāte

Laura Cernahoschi — Fri, 09 Sep 2016 09:38:49 GMT

Ar fosilo degvielu darbināmais autotransports ir transporta izraisītā gaisa piesārņojuma nozīmīgākais avots. Piesārņojošo vielu emisijas katram transportlīdzeklim nāk no vairākiem avotiem.

Kā mūsu labklājība un veselība ir saistīta ar vidi?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:20:48 GMT

Mēs izmantojam dabas resursus ražošanā un tos patērējam, tie palīdz mums kļūt turīgiem un rada darbavietas, tādējādi paaugstinot mūsu dzīves kvalitāti un sekmējot labklājību. Taču mēs patērējam tik daudz resursu, ka ekosistēma nākotnē vairs nespēs mūs pietiekami nodrošināt.

Kā mēs varētu izveidot resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku?

Nicole Kobosil — Wed, 11 Mar 2015 10:44:32 GMT

Pašlaik mēs izmantojam vairāk resursu, nekā planēta noteiktajā laikā var nodrošināt. Mums jāsamazina radīto atkritumu un iegūto materiālu daudzums.

Eiropas atkritumu plūsmas

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:31:26 GMT

ES-28 valstīs un Norvēģijā kopā 2010. gadā tika radīts aptuveni 2500 miljoni tonnu atkritumu. Lūk, pārskats par atkritumu avotiem un to sastāvu!

Cik daudz sadzīves atkritumu mēs pārstrādājam?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:33:04 GMT

Lielu daļu no atkritumiem, kurus izmetam, varētu pārstrādāt. Atkritumu pārstrādāšana ir videi labvēlīga — atkritumi nenonāk atkritumu poligonos, turklāt tie kļūst par jaunu produktu izejmateriāliem. Atkritumu pārstrādāšana var arī sekmēt inovāciju un radīt darbavietas.

Kur rodas jūru piesārņojošie atkritumi, un kāda ir to ietekme?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:35:31 GMT

Aizvien vairāk atkritumu nonāk pasaules okeānos un kaitē ekosistēmām, nogalina dzīvniekus un apdraud cilvēku veselību. To var novērst, neradot tik daudz atkritumu un tos labāk apsaimniekojot uz sauszemes.

Degvielas veidi un SEG emisijas

Laura Cernahoschi — Fri, 09 Sep 2016 09:35:17 GMT

Transporta pieprasījums ir cieši saistīts ar saimniecisko darbību — ekonomiskās izaugsmes perioda laikā, pieaugot ekonomikas produkcijas apjomam, palielinās preču pārvadājumu un ceļotāju skaits. Transporta radītā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību, apkārtējo vidi un klimata pārmaiņām ir cieši saistīta ar degvielas izvēli. Tādas tīrās alternatīvās degvielas kā elektrība jau ir pieejamas un var būt benzīna un dīzeļdegvielas dzīvotspējīgi risinājumi. Nosakot degvielas veida piemērotību, liela nozīme ir braukšanas ilgumam.

Eiropas klimats mainās

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:58:38 GMT

Mainīgais klimats ietekmē gandrīz visas mūsu dzīves jomas. Pieaugošā lietusgāžu intensitāte un biežums daudzās Eiropas daļās nozīmē biežus un bīstamus plūdus. Citur Eiropā, tostarp Dienvideiropā, augstāka gaisa temperatūra un samazināts nokrišņu daudzums nozīmē, ka daudzus reģionus var piemeklēt sausums.

Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:59:04 GMT

Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, izraisot bioloģiskās daudzveidības izzušanu okeānos.

Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:59:06 GMT

Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

Grafikas informācija

Nicole Kobosil — Wed, 11 Mar 2015 09:55:00 GMT

Klimata pārmaiņas un lauksaimniecība

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:59:05 GMT

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Lisa Marker — Thu, 15 Oct 2015 13:59:04 GMT

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta.

Temperatūras inversija nosprosto piesārņojumu tuvu pie zemes virsmas

Laura Cernahoschi — Fri, 09 Sep 2016 09:45:41 GMT

Temperatūras inversijas apstākļos piesārņojuma gadījumu iespējamība ir lielāka. Ilgstoša augsta spiediena periodu laikā ziemas mēnešos saules starojums sasniedz zemes virsmu un uzsilda to. Naktī, kad nav mākoņu, zeme strauji zaudē siltumu un gaiss, kas nonāk saskarē ar zemi, kļūst vēsāks. Siltais gaiss paceļas uz augšu un darbojas kā pārsegs, radot šķērsli vēsā gaisa vertikālai pārvietošanai tuvu pie zemes virsmas. Piesārņojums, tostarp ceļu satiksmes radītais piesārņojums, arī tiek nosprostots, tāpēc gaisa slānis, kas atrodas vistuvāk zemei, tiek aizvien vairāk piesārņots. Tā tas turpinās līdz brīdim, kamēr sāk mainīties valdošie meteoroloģiskie apstākļi.

Trokšņa izraisītais piesārņojums Eiropā

Laura Cernahoschi — Fri, 09 Sep 2016 11:40:33 GMT

Aizvien pieaugošas bažas vides jomā rada trokšņa piesārņojums, kas izriet no vairākiem avotiem. Kaitīgā ietekme, ko izraisa trokšņa piesārņojums, skar iedzīvotāju labklājību, savvaļas dzīvnieku veselību un vairošanos, kā arī bērnu spējas mācīties skolā.

Kur Eiropā tiek izšķiesta pārtika?

Nicole Kobosil — Thu, 12 Mar 2015 09:29:39 GMT

Aptuveni trešdaļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pārtikas atkritumi nozīmē arī būtisku citu resursu, piemēram, zemes, ūdens, enerģijas un darbaspēka, zudumu.