Vides stāvoklis Eiropā 2020. gadā — steidzami jāmaina virziens, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, apturētu degradāciju un nodrošinātu turpmāku labklājību

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 04.12.2019 Pēdējās izmaiņas 16.12.2019
Image copyright: Simon Hadleigh-Sparks, My City/EEA
Eiropa nesasniegs savus 2030. gadam noteiktos mērķus, ja tā nākamo 10 gadu laikā steidzami nerīkosies, lai novērstu satraucoši straujo bioloģiskās daudzveidības izzušanu, klimata pārmaiņu pieaugošo ietekmi un dabas resursu pārtēriņu. Eiropas Vides aģentūras (EVA) jaunākajā ziņojumā “Vides stāvoklis”, kas publicēts šodien, ir norādīts, ka Eiropa saskaras ar vides problēmām, kas sasniegušas nebijušus mērogus un ir steidzami jārisina. Tomēr ziņojumā ir arī norādīts, ka ir pamats cerībām, jo tomēr ir palielinājusies sabiedrības izpratne par vajadzību pārorientēties uz ilgtspējīgu nākotni, tiek vairāk izmantotas tehnoloģiskas inovācijas, pieaug kopienu iniciatīvas un notiek intensīvāka ES rīcība, piemēram, Eiropas zaļais kurss.

Šis ir izšķirošs brīdis Eiropas videi. Mums ir šaurs iespēju logs, lai nākamajā desmitgadē pastiprinātu pasākumus dabas aizsardzībai, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un būtiski samazinātu mūsu dabas resursu patēriņu.

teica EVA izpilddirektorsHans Bruyninckx.

Lai gan Eiropas vides un klimata politika ir palīdzējusi uzlabot vides stāvokli pēdējās desmitgadēs, Eiropas progress nav pietiekams un vides perspektīva nākamajai desmitgadei nav pozitīva — par to liecina ziņojums “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” (SOER 2020).

SOER 2020ir vispilnīgākais vides novērtējums, kāds jebkad veikts par Eiropu. Tajā ir īsi un koncentrēti izklāstīts, ciktāl Eiropa ir sasniegusi 2020. gada un 2030. gada politikas mērķrādītājus un kā norit virzība uz 2050. gadam noteiktajiem ilgāka termiņa mērķiem un rādītājiem, lai pārorientētos uz ilgtspējīgu mazoglekļa nākotni. Ziņojumā ir norādīts, ka Eiropa pēdējās divās desmitgadēs jau ir sasniegusi ievērojamu progresu klimata pārmaiņu mazināšanā, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Progress ir acīmredzams arī citās jomās, tādās kā gaisa un ūdens piesārņojuma mazināšana un jaunu politikas nostādņu ieviešana, lai likvidētu plastmasas atkritumus un veicinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, aprites ekonomiku un bioekonomiku. Turklāt ES ilgtspējīgu finanšu iniciatīva ir pirmā šāda veida finanšu nozares loma, virzot nepieciešamo pāreju uz ilgtspējīgu nākotni.

Aicinājums steidzami palielināt izmaiņu apmēru un tempu

Lai gan iepriekš minētie sasniegumi ir ievērojami, Eiropa savu ilgtspējības redzējumu par “labklājīgu dzīvi ar pieejamajiem planētas resursiem” nevarēs sasniegt, ja tā tikai turpinās veicināt ekonomikas izaugsmi un centīsies pārvaldīt vides un sociālo ietekmi. Ziņojumā Eiropas valstis, to vadītāji un politikas veidotāji ir aicināti izmantot iespēju un nākamajā desmitgadē būtiski palielināt pasākumu apmēru un tempu, lai Eiropa varētu sasniegt savus vidēja un ilgāka termiņa vides politikas mērķus un mērķrādītājus, novēršot neatgriezeniskas pārmaiņas un kaitējumu.

Pašreizējais Eiropas politikas pasākumu klāsts nodrošina stabilu pamatu nākotnes progresam, tomēr ar šiem pasākumiem vien nepietiek. Eiropai ir jārīkojas efektīvāk, tai konkrētas problēmas ir jārisina atšķirīgi, un tai ir atkārtoti jāizvērtē savi ieguldījumi.

Lai sasniegtu Eiropas mērķus, būs vajadzīga labāka īstenošana un uzlabota koordinācija starp pašreizējiem politikas virzieniem. Būs vajadzīgi arī papildu politikas pasākumi, lai panāktu fundamentālas izmaiņas ražošanas un patēriņa pamatsistēmās, kas ir mūsu modernā dzīvesveida pamatā, piemēram, pārtikas, enerģētikas un mobilitātes sistēmās, kam ir būtiska ietekme uz vidi.

Ziņojumā ir arī uzsvērts, cik svarīga nozīme ir valdību spējai veicināt pāreju uz ilgtspēju, kā arī vajadzība jautājumus risināt atšķirīgi. Piemēram, Eiropai ir jāpārskata, kā tā izmanto esošās inovācijas un tehnoloģijas, kā varētu uzlabot ražošanas procesus, kā varētu veicināt pētniecību un attīstību ilgtspējas jomā un kā varētu stimulēt patēriņa modeļu un dzīvesveida maiņu.

Visbeidzot, lai sasniegtu šīs izmaiņas, būs jāiegulda ilgtspējīgā nākotnē un jāizbeidz publisko līdzekļu tērēšana videi kaitējošu darbību subsidēšanai. Ieguvums Eiropai no šādas ieguldījumu prioritāšu maiņas būs ļoti liels, ņemot vērā ekonomiskās un sociālās iespējas, ko tā var radīt. Tajā pašā laikā svarīgi būs uzklausīt sabiedrības bažas un nodrošināt plašu atbalstu šādai sociāli taisnīgai pārorientēšanai.

Ziņojums par vides stāvokli ir sagatavots tieši laikā, lai radītu papildu stimulu, kas mums ir vajadzīgs, sākot jaunu piecgades ciklu Eiropas Komisijā un gatavojoties Eiropas zaļā kursa virzīšanai. Nākamajos piecos gados mēs ieviesīsim patiesi transformatīvu rīcības programmu, izvēršot jaunas tīrās tehnoloģijas, palīdzot iedzīvotājiem pielāgoties jaunām darba iespējām un mainīgām nozarēm un pārorientējoties uz tīrākām un efektīvākām mobilitātes sistēmām un ilgtspējīgāku pārtiku un lauksaimniecību. Ja mēs to izdarīsim, kā nākas, tiks radīti daudzi ieguvumi gan Eiropai, gan eiropiešiem un arī mūsu ekonomika un planēta būs ieguvējas. Šī ir steidzami risināma globāla problēma un arī unikāla iespēja Eiropai

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Frans Timmermans

 

“Šis ir izšķirošs brīdis Eiropas videi. Mums ir šaurs iespēju logs, lai nākamajā desmitgadē pastiprinātu pasākumus dabas aizsardzībai, mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un būtiski samazinātu mūsu dabas resursu patēriņu. Mūsu novērtējums liecina, ka pakāpenisku izmaiņu rezultātā ir gūts progress dažās jomās, tomēr ne pietiekami agrīni, lai mēs varētu sasniegt savus ilgtermiņa mērķus. Mums jau ir zināšanas, tehnoloģijas un rīki, kas mums vajadzīgi, lai padarītu ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa pamatsistēmas, piemēram, pārtikas, mobilitātes un enerģētikas sistēmas. Mūsu labklājība un pārticība nākotnē būs atkarīgas no tā un no mūsu spējas nodrošināt sabiedrības mēroga rīcību, lai ieviestu pārmaiņas un radītu labāku nākotni,” teica EVA izpilddirektorsHans Bruyninckx.

Vides stāvoklis ir pasliktinājies, perspektīvas ir neviennozīmīgas

Vides tendences Eiropā kopumā nav uzlabojušās kopš EVA iepriekšējā ziņojuma par vides stāvokli 2015. gadā. Novērtējumā ir atzīmēts, ka, lai gan lielākā daļa 2020. gada mērķrādītāju, jo īpaši tie, kas attiecas uz bioloģisko daudzveidību, netiks sasniegti, vēl ir izredzes sasniegt ilgāka termiņa mērķus un mērķrādītājus, kas noteikti 2030. gadam un 2050. gadam.

Eiropa ir panākusi būtisku progresu resursu efektīvas izmantošanas un aprites ekonomikas jomā. Tomēr nesenās tendences skaidri apliecina, ka ir samazinājies progresa temps tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisijas, rūpnieciskās emisijas, atkritumu radīšana, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas īpatsvars. Raugoties nākotnē — pašreizējais progresa temps nebūs pietiekams, lai sasniegtu 2030. gadam un 2050. gadam noteiktos mērķrādītājus klimata un enerģētikas jomā.

Eiropas bioloģiskā daudzveidība, dabas aizsardzība un saglabāšana ir joma, kas visvairāk bremzē progresu. No 13 konkrētajiem mērķiem, kas šajā jomā noteikti 2020. gadam, varētu tikt sasniegti tikai divi — noteikt jūras aizsargājamās teritorijas un noteikt sauszemes aizsargājamās teritorijas. Raugoties 2030. gada perspektīvā, ja turpināsies pašreizējās tendences, kaitējums dabai palielināsies vēl vairāk un turpināsies arī gaisa, ūdens un augsnes piesārņošana.

Bažas joprojām rada arī klimata pārmaiņu, gaisa un trokšņa piesārņojuma ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Saskare ar smalkām daļiņām ik gadu Eiropā izraisa apmēram 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs šī ietekme ir nesamērīgi liela. Pieaug arī bažas par bīstamām ķīmiskām vielām un to radītajiem riskiem. Raugoties nākotnē, izredzes samazināt ekoloģiskos riskus veselībai uzlabosies, ja tiks labāk integrēta vides un veselības politika.

ES.1. tabula.       Kopsavilkums par iepriekšējām tendencēm, perspektīvām un izredzēm izpildīt politikas mērķus/uzdevumus

Piezīme. Mērķu/uzdevumu gads nenorāda konkrēto mērķa gadu, bet gan uzdevumu/mērķu termiņu.


Tendences un prognozes saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisijām ES-28 valstīs, 1990.–2050. gads

Avots: SOER 2020 p.158. 

Ilgtspējīga nākotne joprojām ir iespējama — kā rīkoties?

Vēl ir iespējams īstenot Eiropas mazoglekļa un ilgtspējas redzējumu. Ziņojumā ir aprakstītas septiņas pamatjomas, kurās vajadzīga apņēmīga rīcība, lai Eiropa varētu sasniegt savus 2030. gadam un 2050. gadam noteiktos mērķus un mērķrādītājus.

  1. Realizēt esošo vides politikas nostādņu neizmantoto potenciālu. Pilnīgi īstenojot esošās politikas nostādnes, Eiropa spertu lielu soli ceļā uz vides jomas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam.
  2. Integrēt ilgtspēju kā sistēmu politikas veidošanai. Ilgtermiņa politikas sistēmu un saistošu mērķu izstrāde, sākot ar pārtikas sistēmu, ķīmiskām vielām un zemes izmantošanu, stimulēs un virzīs saskaņotu rīcību visās politikas jomās un sabiedrībā.
  3. Virzīt starptautisko rīcību uz ilgtspēju. ES ir jāizmanto tās diplomātiskā un ekonomiskā ietekme, lai veicinātu vērienīgu starptautisku nolīgumu noslēgšanu tādās jomās kā bioloģiskā daudzveidība un resursu izmantošana.
  4. Veicināt inovāciju visā sabiedrībā. Pašreizējā darbības virziena maiņa būs ļoti atkarīga no dažādu tādu inovācijas formu rašanās un izplatīšanās, kas var ierosināt jaunu domāšanas veidu un dzīvesveidu.
  5. Palielināt ieguldījumus un pārorientēt finanšu sektoru, lai atbalstītu ilgtspējīgus projektus un uzņēmumus. Lai to izdarītu, būs jāiegulda nākotnē, pilnvērtīgi izmantojot publiskos līdzekļus, lai atbalstītu inovācijas un dabā balstītus risinājumus, nodrošinātu ilgtspēju un atbalstītu skartos sektorus un reģionus. Tas arī nozīmē, ka finanšu sektors ir jāiesaista ilgtspējīgos ieguldījumos, īstenojot un nostiprinot ES Rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam.
  6. Pārvaldīt riskus un nodrošināt sociāli taisnīgu pāreju. Lai pāreja uz ilgtspēju būtu sekmīga, sabiedrībai būs jāapzinās potenciālie riski, iespējas un kompromisi, kā arī jārod veidi, kā tikt ar tiem galā. ES un valstu politikai ir būtiska nozīme “taisnīgas pārejas” īstenošanā, nodrošinot, ka neviens netiek aizmirsts.
  7. Nostiprināt zināšanas un zinātību. Tas nozīmē, ka vairāk jāpievēršas izpratnei par sistēmām, kas rada ietekmi uz vidi, par ceļiem uz ilgtspēju, daudzsološām iniciatīvām un pārmaiņu šķēršļiem. Jāturpina spēju veidošana, lai orientētos strauji mainīgā pasaulē, ieguldot izglītībā un prasmēs.

Pamatinformācija — piezīme redaktoriem

Ziņojumu “Vide Eiropā: stāvoklis un perspektīvas 2020” EVA publicē reizi piecos gados atbilstoši tās regulā noteiktajam pilnvarojumam.SOER 2020ir sestaisSOER, ko EVA publicējusi kopš 1995. gada. Tas sniedz pamatotu, uz zinātni balstītu ieskatu par to, kā mums jārisina milzīgās un sarežģītās problēmas, ar ko saskaramies, tādas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums un gaisa un ūdens piesārņojums.SOER 2020ir sagatavots ciešā sadarbībā ar EVA Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (Eionet). Ziņojuma sagatavošanā izmantotasEionetvadošo ekspertu un zinātnieku plašās zināšanas vides jomā, aptverot EVA 33 dalībvalstis un sešas sadarbības valstis.

Pieejamie avoti:

SOER 2020 pilns ziņojums — integrēts novērtējums;

SOER 2020kopsavilkums (pieejami tulkojumi);

SOER 2020kopsavilkums tīmeklī.

Temporal coverage

Dokumentu darbības