nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Vides piesārņojums izraisa 10 % no visiem vēža gadījumiem Eiropā

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 28.06.2022 Pēdējās izmaiņas 05.07.2022
6 min read
Photo: © Victor Troyanov, Environment & Me/EEA
Saskaņā ar šodien publicēto Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu gaisa piesārņojuma, pasīvās smēķēšanas, radona, ultravioletā starojuma, azbesta, noteiktu ķīmisku vielu un citu piesārņotāju ietekme izraisa vairāk nekā 10 % no visiem vēža gadījumiem Eiropā. Labā ziņa ir tā, ka šos riskus ir iespējams novērst.

Piesārņojuma samazināšana ar ES Nulles piesārņojuma rīcības plāna un Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas palīdzību,  vienlaikus īstenojot citas esoš ā s ES politisk ā s nostādnes, varētu ievērojami samazināt vēža un nāves gadījumu skaitu. Tas būtu vērā ņemams ieguldījums mūsu pilsoņu labklājībā.

Hans Bruyninckx, EVA izpilddirektors

Piesārņojošām vielām vidē un darba vietā, kā arī dažiem dabas radītiem riskiem ir milzīga ietekme uz mūsu veselību, un dažos gadījumos tie izraisa vēzi, teikts EVA tīmekļa ziņojumā “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns — vides loma”. Katru gadu visā Eiropas Savienībā ar vēzi saslimt 3 miljoni jaunu pacientu, bet nomirst 1,3 miljonu pacientu, un vēzis nodara milzīgu kaitējumu mūsu sabiedrībai. Arī ekonomiskās izmaksas ir milzīgas, un tiek lēsts, ka 2018. gadā vien tās sastādīja aptuveni 178 miljardus eiro.

Saskaņā ar EVA pētījumu lielāko daļu no šiem vēža riskiem vidē un darbā ir iespējams samazināt, novēršot piesārņojumu un mainot uzvedību. Samazinot šo risku ietekmi, var ievērojami un efektīvi samazināt gan saslimšanas ar vēzi, gan ar to saistīto nāves gadījumu skaitu.

EVA ir pirmo reizi pētījusi saikni starp saslimstību ar vēzi un vides faktoriem, pārskatot jaunākos zinātniskos atklājumus par gaisa piesārņojumu, radonu, ultravioleto starojumu, pasīvo smēķēšanu un ķīmiskajām vielām. Ziņojumā secināts, ka aptuveni 10 % vēža gadījumu Eiropā ir saistīti ar vidi un riskiem darba vidē.

ES vides, zivsaimniecības un okeānu komisārs Virgīnijs Sinkēvičs sacīja: “EVA ziņojumā ir uzsvērts, ka vide ir bijusi par iemeslu pārāk daudziem vēža gadījumiem. Tomēr pozitīvi ir tas, ka mēs varam rīkoties tagad, lai samazinātu piesārņojumu un novērstu nāves gadījumus. Ar Eiropas zaļā kursa vēlmi panākt nulles piesārņojumu mēs varam nodrošināt efektīvu vēža profilaksi, samazinot kaitīgos piesārņotājus. Kas ir labāk videi, tas ir labāk arī mums.”

ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakide sacīja: “Katru gadu Eiropā vairāk nekā 250 000 cilvēku mirst no vēža, ko izraisījis vides piesārņojums. Profilakse vienmēr būs labāka par ārstēšanu, tāpēc Eiropas Vēža uzveikšanas plāna ietvaros mēs esam stingri apņēmušies samazināt piesārņojošo vielu daudzumu ūdenī, augsnē un gaisā. Šonedēļ saistībā ar mūsu stratēģiju “No lauka līdz galdam” mēs iesniedzām nozīmīgu priekšlikumu, kas paredz līdz 2030. gadam par 50 % samazināt pesticīdu lietošanu. Eiropas Vides aģentūras secinājumi ļoti skaidri parāda, cik cieši mūsu planētas veselība ir saistīta ar mūsu iedzīvotāju veselību. Mums ir jāstrādā vienotībā ar dabu, nevis pret to.”

EVA izpilddirektors Hanss Bruininks sacīja: “Mēs redzam, kā vides piesārņojums ietekmē Eiropas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, tāpēc piesārņojuma novēršana ir tik svarīga mūsu labklājībai. Piesārņojuma samazināšana ar ES Nulles piesārņojuma rīcības plāna un Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas, vienlaikus īstenojot citas esošās ES politiskās nostādnes, varētu ievērojami samazināt vēža un nāves gadījumu skaitu. Tas būtu vērā ņemams ieguldījums mūsu pilsoņu labklājībā.

Vides riski

Gaisa piesārņojums (gan iekštelpās, gan ārā) izraisa aptuveni 1 % no visiem vēža gadījumiem Eiropā. Aptuveni 2 % no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem ir saistīti ar gaisa piesārņojumu, bet plaušu vēža gadījumā šis skaitlis palielinās līdz 9 %. Jaunākie pētījumi liecina, ka ilgstoša cieto daļiņu — galvenā gaisa piesārņotāja — ietekme izraisa leikēmiju pieaugušajiem un bērniem.

Radons un ultravioletais starojums arī ievērojami palielina saslimstību ar vēzi Eiropā. Līdz pat 2 % no visiem vēža gadījumiem, kā arī katrs desmitais plaušu vēža gadījums Eiropā ir saistīts ar radona iedarbību iekštelpās. Dabiskais ultravioletais starojums izraisa līdz pat 4 % no visiem vēža gadījumiem Eiropā. Bez tam visā Eiropā pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies saslimstība ar melanomu, kas ir nopietna ādas vēža forma.

Pasīvā smēķēšana var pat par 16 % palielināt kopējo risku saslimt ar vēzi tiem cilvēkiem, kuri paši nekad nav smēķējuši. Aptuveni 31 % eiropiešu ieelpo citu radītos tabakas dūmus mājās, darbā, izklaides un izglītības iestādēs vai sabiedriskās vietās.

Dažas ķīmiskas vielas, ko izmanto darbavietās Eiropā un kas nonāk vidē, ir kancerogēnas un veicina vēža rašanos. Turklāt ir zināms vai ir pamats aizdomām, ka vairākas no šīm ķīmiskajām vielām, tostarp svins, arsēns, hroms, kadmijs, akrilamīds, pesticīdi, bisfenols A un per- un polifluoralkilvielas (PFAS) izraisa vēzi vairākos orgānos.

Ir labi zināms, ka visi azbesta veidi ir kancerogēni, izraisot mezoteliomu un plaušu vēzi, kā arī balsenes un olnīcu vēzi. Lai gan ES azbestu aizliedza 2005. gadā, tas joprojām atrodas ēkās un infrastruktūras objektos, tādējādi pakļaujot iedarbībai strādniekus, kas iesaistīti renovācijas un nojaukšanas darbos. Turklāt cilvēks var saslimt ar vēzi vairākus gadus pēc kaitīgās iedarbības, un tiek lēsts, ka 55–88 % no arodslimību izraisītajiem plaušu vēža gadījumiem ir saistīti tieši ar azbestu.

ES rīcība vēža uzveikšanas un piesārņojuma novēršanas jomā

Eiropas Vēža uzveikšanas plānā ir atzīta vides un arodrisku nozīme vēža izplatībā un ir novērtēta iespēja glābt dzīvības, izmantojot efektīvas profilakses stratēģijas. Atbilstoši šim mērķim Nulles piesārņojuma rīcības plāns ir vērsts uz gaisa un ūdens piesārņojuma samazināšanu, lai mazinātu vides piesārņojuma, tostarp vides un arodrisku ietekmi uz cilvēkiem un veselību.

ES jau ir ieviesusi stingrus pasākumus gaisa piesārņojuma jomā saskaņā ar valstu emisiju samazināšanas saistību (NEC) direktīvu un apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvām, kas nosaka gaisa kvalitātes standartus Eiropai. Eiropas Komisija ir ierosinājusi apkārtējā gaisa kvalitātes direktīvu pārskatīšanu, tostarp arī ar nolūku panākt lielāku gaisa kvalitātes standartu atbilstību Pasaules Veselības organizācijas jaunākajām gaisa kvalitātes vadlīnijām.

Ilgtspēju sekmējošas ķimikāliju stratēģijas mērķis ir aizliegt produktos kaitīgākās ķīmiskās vielas, tostarp tās, kas izraisa vēzi, un veicināt tādu ķīmisko vielu izmantošanu, kas sastāva ziņā ir drošas un ilgtspējīgas.

Attiecībā uz radonu drošības pamatstandartu direktīvā ir iekļautas juridiski saistošas prasības aizsardzībai pret dabisko starojuma avotu ietekmi. Tas nosaka uzdevumu ES dalībvalstīm izstrādāt valsts radona rīcības plānus. Citas ES darbības paredz koordinēt Eiropas centienus pasīvās smēķēšanas apkarošanā un izpratnes palielināšanā par ultravioletā starojuma bīstamību.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage