nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Nulles piesārņojums: 2030. gada mērķrādītāji ir sasniedzami, bet ir vajadzīga stingrāka rīcība

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 14.03.2023 Pēdējās izmaiņas 03.08.2023
7 min read
Šodien Eiropas Komisija publicē pirmo nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas ziņojumu, kurā noteikti pasākumi ceļā uz tīrāku gaisu, ūdeni un augsni. Komisijas ziņojums kopā ar Eiropas Vides aģentūras monitoringa novērtējumu liecina, ka ES politika ir palīdzējusi samazināt gaisa piesārņojumu, kā arī pesticīdu radīto piesārņojumu. Tomēr citās jomās, piemēram, veselībai kaitīgs troksnis, barības vielu piesārņojums vai sadzīves atkritumu rašanās, problēmas pastāv joprojām. Rezultāti liecina, ka, lai ES varētu sasniegt 2030. gada nulles piesārņojuma mērķrādītājus, kopumā ir vajadzīga daudz stingrāka rīcība, pieņemot jaunus tiesību aktus piesārņojuma novēršanai un labāk īstenojot spēkā esošos tiesību aktus.

Progress virzībā uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu, bet piesārņojuma līmenis joprojām ir pārāk augsts

Progress sešu “nulles piesārņojuma” mērķrādītāju sasniegšanā ir neviendabīgs. Pesticīdu, antimikrobiālo līdzekļu un jūras piedrazojuma radītais piesārņojums samazinās. Nav panākts liels progress trokšņa, barības vielu un atkritumu radītā piesārņojuma jomā. No otras puses, kopumā augstie ES dzeramā ūdens un peldvietu ūdens piesārņojuma standarti (attiecīgi > 99 % un > 93 %) ir iepriecinoši. Līdz 2030. gadam mēs varam sasniegt lielāko daļu mērķrādītāju, ja tiks pieliktas papildu pūles.

Tomēr pašreizējais piesārņojuma līmenis joprojām ir pārāk augsts: katru gadu vairāk nekā 10 % priekšlaicīgas nāves gadījumu ES joprojām ir saistīti ar vides piesārņojumu. Tas galvenokārt ir saistīts ar gaisa piesārņojumu, kā arī trokšņa piesārņojumu un ķīmisko vielu iedarbību, kas, visticamāk, tiek novērtēta par zemu. Piesārņojums tāpat kaitē bioloģiskajai daudzveidībai. Starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības — priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits ir aptuveni 5–6 % Ziemeļeiropā un 12–14 % Eiropas dienvidos un austrumos.

Komisija līdz šim ir īstenojusi vai panākusi progresu visās 33 darbībās, kas paziņotas 2021. gada Nulles piesārņojuma rīcības plānā. Lai tām būtu ietekme, Komisijas ziņojumā aicināts laikus vienoties par tiesību aktu priekšlikumiem un pieņemt tos, kā arī uzlabot esošo priekšlikumu īstenošanu vietējā, valsts un pārrobežu līmenī. Jo īpaši tā konstatē, ka, ja ES īstenos visus attiecīgos Komisijas ierosinātos pasākumus, priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits gaisa piesārņojuma dēļ  2030. gadā samazinātos par 66 % salīdzinājumā ar 2005. gadu, un tīra gaisa pasākumu ieguvumi atsvērtu izmaksas un radītu kopējo IKP pieaugumu. Ziņojumā arī norādīts, cik svarīgi ir veicināt globālas iniciatīvas un atbalstīt trešās valstis to centienos samazināt piesārņojumu.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos  Frans Timmermans teica:

“Šodieniesniegtie pierādījumi kārtējo reizi liecina, ka ieguvumi, ko dod rīcība tīra gaisa, ūdens un augsnes labā, ir daudz lielāki nekā ieguldījumi. To vēlas arī iedzīvotāji, jo vairāk nekā 80 % ir nobažījušies par piesārņojuma radītajām veselības un vides problēmām.”

Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius sacīja:

“Šodien mēs sniedzam pārliecinošus pierādījumus par vērienīgas rīcības rezultātiem piesārņojuma samazināšanā. Ziņojumi liecina, ka ES nulles piesārņojuma mērķis ir reāls un izpildāms, bet tikai tad, ja mēs paātrināsim ar piesārņojumu saistītu tiesību aktu pieņemšanu un paātrināsim spēkā esošo ES tiesību aktu par piesārņojumu īstenošanu. Es arī ceru, ka šodienas ziņojumi palīdzēs pārliecināt mūsu globālos partnerus vienoties par tikpat vērienīgiem mērķiem saistībā ar gaidāmajām COP15 sarunām par bioloģisko daudzveidību.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hans Bruyninckx piebilda:

EVA pirmais nulles piesārņojuma monitoringa ziņojums liecina, ka Eiropa gūst panākumus piesārņojuma samazināšanā un novēršanā tādās svarīgās jomās kā gaiss, peldvietu ūdens un dzeramais ūdens un izmanto mazāk bīstamus pesticīdus. Tomēr, lai īstenotu 2050. gada redzējumu, mums ir jāpanāk progress, samazinot pārmērīgu barības vielu daudzumu vidē un trokšņa un ķīmisko vielu ietekmi uz veselību, kā arī agrāk jāapzina jaunas problēmas.

Skatiet EVA nulles piesārņojuma novērtējuma tīmekļa ziņojumu.

EVA uzraudzības novērtējums liecina par neviendabīgu ainu

  • Ir panākts labs progress gaisa piesārņojuma ietekmes uz veselību samazināšanā, un priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits kopš 2005. gada ir samazinājies par 45 %. Ja šī tendence turpināsies, ES būs uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 55 % samazinājuma mērķi.
  • Zemes platība, ko negatīvi ietekmē gaisa piesārņojums, kopš 2005. gada ir samazinājusies par 12 %. Ja šī iepriekšējā tendence turpināsies, ES nesasniegs 25 % samazinājuma mērķi.
  • Kopš 2012.–2015. gada bāzlīnijas ir panākts neliels progress barības vielu zudumu samazināšanā. Pamatojoties uz līdz šim ierobežoto progresu, ES nav uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 50 % samazinājuma mērķi.
  • Kopš 2015.–2017. gada bāzlīnijas perioda pesticīdu lietošana un ar to saistīts risks ir samazinājies par 14 %, savukārt bīstamāko pesticīdu izmantošana ir samazinājusies par 26 %. Pamatojoties uz šo neseno tendenci, ES ir uz pareizā ceļa, lai par 50 % sasniegtu savu mērķi samazināt pesticīdu lietošanu un risku, kā arī bīstamāko pesticīdu izmantošanu.
  • Veterināro antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjoms kopš 2018. gada ir samazinājies par 18 %. Ja šī iepriekšējā tendence turpināsies, ES būs uz pareizā ceļa, lai sasniegtu 50 % samazinājuma mērķi.
  • Laikposmā no 2012. līdz 2017. gadam  cilvēku īpatsvars, kurus ietekmēja transporta radītais troksnis, būtiski nesamazinājās. Tā kā kopš tā laika trokšņa līmenis nav ievērojami samazinājies, ES, visticamāk, nesasniegs mērķi par 30 % samazināt to cilvēku īpatsvaru, kurus pastāvīgi traucē transporta radītais troksnis.
  • Provizoriska analīze liecina, ka plastmasas piedrazojuma daudzums jūrā pēdējos gados ir samazinājies. Lai gan tas ir iepriecinoši, ir vajadzīgi konsekventi un visaptveroši ES mēroga dati, lai novērtētu progresu virzībā uz mērķrādītāju sasniegšanu, proti, par 50 % samazināt plastmasas piedrazojumu jūrā un par 30 % samazināt mikroplastmasas noplūdi vidē.
  • Kopējais atkritumu daudzums laikposmā no 2010. līdz 2018. gadam ir lēnām pieaudzis, un 2020. gadā tas strauji samazinājās saistībā ar pandēmiju. Sadzīves atkritumu atlikumu (atkritumu, kas netiek pārstrādāti vai atkārtoti izmantoti) rašanās kopš 2016. gada ir stabila. Ja turpmākajos gados šīs atkritumu plūsmas būtiski nesamazināsies, ES nesasniegs mērķus — ievērojami samazināt kopējo atkritumu rašanos un par 50 % samazināt sadzīves atkritumu atlikumus.

Pamatinformācija

Eiropas Komisijas šodien publicētais ziņojums ir papildināts ar padziļinātu analīzi par to, ko veikusi Eiropas Vides aģentūra attiecībā uz monitoringa daļu, un tajā ir iekļauts Kopīgā pētniecības centra ieguldījums prognozes daļā. Eiropas Vides aģentūras tīmeklī sagatavotais nulles piesārņojuma monitoringa novērtējumssniedz visaptverošu piesārņojuma novērtējumu, kura centrā ir tādi temati kā ražošana un patēriņš, veselība un ekosistēmas.

Piesārņojums ir lielākais vides izraisītais daudzu garīgu un fizisku slimību un priekšlaicīgas nāves cēlonis, jo īpaši bērniem, cilvēkiem ar noteiktām medicīniskām problēmām un veciem cilvēkiem. Piesārņojums ir arī viens no pieciem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem.

Saskaņā ar nulles piesārņojuma rīcības plānu Komisija uzsāka deviņas pamatiniciatīvas un 33 īpašas darbības piesārņojuma novēršanai un samazināšanai, pavisam nesen — nulles piesārņojuma tiesību aktu kopumu tīrākam gaisam un ūdenim.

Visi ziņojumi tika apspriesti nulles piesārņojuma ieinteresēto personu konferencē 2022. gada 14. decembrī.

Monitorings un perspektīvas novērtējums kalpos par pamatu turpmākajiem progresa pārskatiem, ko EVA plāno 2024. gadā, lai atbalstītu Eiropas Komisiju un dalībvalstis mērķrādītāju sasniegšanā. Novērtējums tiks izmantots arī turpmākajās rīcībpolitikās, lai atbalstītu nulles piesārņojuma mērķi — līdz 2050. gadam samazināt piesārņojumu tā, lai tas vairs neapdraud cilvēka veselību un vidi. 

 

For information

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Tags

iegrāmatots zem:
iegrāmatots zem: zero pollution
Dokumentu darbības