nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Motorizēti transportlīdzekļi: vilciens, lidmašīna, auto vai kuģis – kurš ir zaļāks?

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 26.03.2021 Pēdējās izmaiņas 16.04.2021
3 min read
Photo: © Vidar Nordli-Mathisen on Unsplash
Saskaņā ar diviem Eiropas Vides aģentūras (EVA) šodien publicētajiem transporta un vides pētījumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā ceļošana ar vilcienu kopumā joprojām ir videi visdraudzīgākais pasažieru transporta veids salīdzinājumā ar ceļošanu, izmantojot automašīnu vai lidmašīnu.

Ceļot ar lidmašīnu, vilcienu vai automašīnu – videi vislabvēlīgākā izvēle ne vienmēr ir skaidra. Laikā, kad tiek ieviests Eiropas Savienības zaļais kurss, jaunākajā 2020. gada ziņojumā par transportu un vidi (TERM) ir aplūkots jautājums, kā novērtēt brauciena ar vilcienu un lidmašīnu vērtību. Eiropas zaļais kurss ietver mērķi līdz 2050. gadam samazināt transporta radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Pāreja uz ilgtspējīgāku transportu var dot nozīmīgu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā. Ziņojumā teikts, ka attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem būtiska nozīme var būt pārejai no gaisa transporta uz dzelzceļa transportu.

 

Vilcienu un lidmašīnu ietekme uz vidi

Transports 2018. gadā veidoja 25 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šīs nozares emisijas galvenokārt rodas no autotransporta (72 %), savukārt jūras transports un aviācija rada attiecīgi 14 % un 13 % emisiju, bet dzelzceļš – 0,4 % (tikai dīzeļvilcienu radītās emisijas). Papildus tiešai globālās sasilšanas un gaisa piesārņojuma izraisīšanai tiek ņemtas vērā arī emisijas, kas rodas vilcienos un gaisa kuģos izmantotās enerģijas ražošanas, pārvades un sadales laikā. Transports rada arī gaisa piesārņotāju emisijas, kas nav izplūdes emisijas, piemēram, bremžu, riteņu un riepu vai sliežu ceļu nodiluma dēļ.

 

Vilciens vai lidmašīna?

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta dzelzceļa un gaisa transporta ietekmei, kuri veido lielu daļu Eiropas pasažieru pārvadājumu nozares. Novērtējumā secināts, ka ceļošana pa dzelzceļu ir labākais un vispiemērotākais pārvietošanās veids pēc iešanas kājām vai riteņbraukšanas .  Aviācijas emisiju ietekme ir daudz lielāka pasažierkilometru griezumā. Tomēr ziņojumā arī norādīts, ka lidojums ne vienmēr ir visnelabvēlīgākā izvēle. Ceļošana ar automašīnu, ko darbina ar benzīnu vai dīzeļdegvielu, īpaši ceļojot vienatnē, var būt videi kaitīgāka.  

Novērtējumā secināts, ka ceļošana pa dzelzceļu ir labākais un vispiemērotākais pārvietošanās veids pēc iešanas kājām vai riteņbraukšanas.

Taču ziņojumā arī norādīts, ka garākos attālumos gaisa transporta radītās vides izmaksas pieaug lēnāk, jo ar nolaišanos un pacelšanos saistītās vides izmaksas nepalielinās līdz ar attālumu tiešā lidojumā.

Dzelzceļa nozarē ar troksni saistītajam piesārņojumam ir līdzīga nozīme kā trokšņa piesārņojumam, īpaši troksnim, ko rada ātrgaitas dzelzceļš. Novērtējuma pamatā ir braucienu salīdzinājums starp 20 pilsētu pāriem visā Eiropā.

Atsevišķā EVA brīfingā, kura pamatā ir arī šodien publicētais EVA pētījums, norādīts, ka gan dzelzceļš, gan kuģniecība ir vismazāk oglekļietilpīgākā izvēle attiecībā uz motorizēto transportu. Dzelzceļa un ūdens transportam ir viszemākās emisijas uz kilometru un pārvadāto vienību, savukārt aviācija un autotransports rada daudz vairāk emisiju.

Lai gan pētījuma piecu gadu periodā dzelzceļa un aviācijas efektivitāte ir ievērojami uzlabojusies, citu transporta veidu efektivitāte, šķiet, stagnē. Brīfingā teikts, ka jāveicina pāreja uz dzelzceļa un ūdens transportu, vienlaikus uzlabojot visu motorizēto transporta veidu efektivitāti attiecībā uz siltumnīcefekta gāzēm.

 

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage