nākamais
iepriekšējais
temati

Jaunumi

Labas ziņas atpūtniekiem – vairumā Eiropas peldvietu ūdens kvalitāte ir izcila

Mainīt valodu
Jaunumi Publicēts 29.05.2018 Pēdējās izmaiņas 13.01.2020
5 min read
Photo: © Peter Kristensen, EEA
Šodien publicētais ikgadējais ziņojums par peldūdeņu kvalitāti norāda, ka, neraugoties uz nelielu rezultātu lejupslīdi, 85 procenti visā Eiropā monitorēto peldvietu 2017. gadā atbilda visstingrākajiem “izcilas” kvalitātes standartiem — tas nozīmē, ka peldvietas lielākoties bija brīvas no piesārņotājiem. Šis novērtējums sniedz labas norādes par to, kur šovasar būs meklējamas labākās peldvietas ar augstāko ūdens kvalitāti.

Ūdens piesārņojuma samazināšana nāk par labu gan Eiropas iedzīvotāju labklājībai, gan dzīvniekiem un augiem. Taču mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Lai peldvietu ūdeni uzturētu tīru, nepieciešama neatlaidīga uzmanība no politikas veidotājiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri uzraudzīt un novērtēt peldvietu ūdens kvalitāti.

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss

Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Eiropas Komisijas ziņojums liecina, ka gandrīz visas pagājušajā gadā Eiropā monitorētās peldvietas (kopā 21 801), no kurām 21 509 peldvietas atrodas ES 28 dalībvalstīs (95,9 %), atbilda minimālajām kvalitātes prasībām saskaņā ar ES noteikumiem. Peldūdeņu kvalitāti uzraudzīja arī Albānija un Šveice, kuras ziņoja par ūdens kvalitāti to teritorijā esošajās 292 peldvietās.

Atsevišķi monitoringa rezultāti liecināja, ka ir nedaudz samazinājies to ES peldvietu skaits, kuras atbilst “izcilas” kvalitātes prasībām saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvu. Peldvietu ar “izcilu” ūdens kvalitāti skaits Eiropā saruka pavisam nedaudz – no 85,5 % 2016. gadā uz 85 % pagājušajā gadā. Līdzīga situācija vērojama arī skaitļos attiecībā uz “pietiekamu” kvalitāti – kritums no 96,3 % uz 96 %. Nelielā krituma iemesls galvenokārt bija saistīts ar vasaras lietus ietekmi uz testu rezultātiem, kā arī ar testēšanas metožu izmaiņām Rumānijā un Zviedrijā.

Kopējais “zemas” ūdens kvalitātes peldvietu skaits ES, Albānijā un Šveicē salīdzinājumā ar 2016. gadu lielos vilcienos palika nemainīgs – kritums no 1,5 % 2016. gadā uz 1,4 % 2017. gadā.

Eiropas vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Karmenu Vella šajā sakarā paziņoja:  “Eiropieši lepojas ar savu peldvietu ūdens kvalitāti. Šī kvalitāte ir labas sadarbības un nepārtrauktas modrības rezultāts. Mēs visi piedalāmies šajā procesā: rūpniecības nozare, vietējās iestādes un dienesti kopā ar iedzīvotājiem. Man ir prieks paziņot, ka Eiropas sadarbības gars peldvietu ūdens jomā nenorimst un ļauj nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvas peldvietas. Zinot, ka papildus šiem pasākumiem nesen ir ierosinātas darbības ar mērķi novērst plastmasas nonākšanu jūrā, varam apgalvot, ka šis gads ir bijis labvēlīgs Eiropas jūrām, ezeriem un pludmalēm.”

Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruininkss savukārt atzina: “Ūdens piesārņojuma samazināšana nāk par labu gan Eiropas iedzīvotāju labklājībai, gan dzīvniekiem un augiem. Taču mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Lai peldvietu ūdeni uzturētu tīru, nepieciešama neatlaidīga uzmanība no politikas veidotājiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri uzraudzīt un novērtēt peldvietu ūdens kvalitāti.”

Kopš ES Peldvietu ūdens direktīvas ieviešanas ir pagājuši vairāk kā 40 gadi, un šajā laikā Eiropas peldūdeņu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies. Saskaņā ar direktīvu ir ieviesta efektīva uzraudzība un pārvaldība, kas ir ļāvusi krasi samazināt neattīrītu vai daļēji attīrītu rūpniecības un sadzīves notekūdeņu novadīšanu peldūdeņos.  Rezultātā aizvien vairāk peldvietās ir panākta ne tikai atbilstība minimālajiem kvalitātes standartiem, bet ir arī uzlabota kvalitāte, nodrošinot, ka ūdens atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem. Papildus šā gada ziņojumam EVA ir arī publiskojusi atjauninātu interaktīvu karti, kurā var iepazīties ar katras peldvietas rādītājiem. Šeit ir pieejami arī atjaunināti ziņojumi par valstīm un papildinformācija par direktīvu.

Citi svarīgi konstatējumi

  • Piecās valstīs 95 % vai vairāk peldvietu tika atzītas par “izcilas” kvalitātes peldvietām: Luksemburgā (visas 12 paziņotās peldvietas), Maltā (98,9 % peldvietu), Kiprā (97,3 % peldvietu), Grieķijā (95,9 % peldvietu) un Austrijā (95,1 % peldvietu).
  • 2017. gadā visas paziņotās peldvietas Austrijā, Beļģijā, Grieķijā, Horvātijā, Kiprā, Latvijā, Luksemburgā, Maltā, Rumānijā, Slovēnijā un Šveicē sasniedza vismaz “pietiekamu” kvalitāti (saskaņā ar minimālajiem kvalitātes standartiem, kas noteikti ES Peldvietu ūdens direktīvā).
  • Trīs valstis, kurās ir visvairāk peldvietu ar “zemu” ūdens kvalitāti, ir Itālija (79 peldvietas jeb 1,4 %), Francija (80 peldvietas jeb 2,4 %) un Spānija (38 peldvietas jeb 1,7 %). ES dalībvalstu vidū “zemas” ūdens kvalitātes peldvietu lielākais īpatsvars ir konstatēts Igaunijā (četras peldvietas jeb 7,4 %), Īrijā (septiņas peldvietas jeb 4,9 %) un Apvienotajā Karalistē (21 peldvieta jeb 3,3 %). 

 

Priekšvēsture

Cilvēka veselību joprojām apdraud ūdens fekālais piesārņojums, it īpaši, ja tas tiek konstatēts peldvietās. Peldēšanās piesārņotās pludmalēs vai ezeros var izraisīt saslimšanu. Galvenie piesārņojuma avoti ir notekūdeņi un no fermām un lauksaimniecības zemes novadītie ūdeņi. Šāds piesārņojums pastiprinās lietusgāžu un plūdu periodos, kad iekārtas pārplūst un piesārņotais notekūdens tiek ieskalots upēs un jūrās. Visas Eiropas Savienības valstis, kā arī Albānija un Šveice, savās peldvietās veic monitoringu saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvas normām. Saskaņā ar ES Peldvietu ūdens direktīvas prasībām peldvietu ūdens kvalitāti vērtē, ņemot vērā divus mikrobioloģiskos parametrus: zarnu enterokokus unEscherichia coli. Šis tiesību akts norāda, vai peldūdeņu kvalitāti atkarībā no konstatētajiem fekālo baktēriju rādītājiem var kvalificēt par "izcilu", "labu", "pietiekamu" vai "zemu". Ja ūdens kvalitāte tiek kvalificēta kā “zema”, dalībvalstīm būtu jāveic noteikti pasākumi, piemēram, jāaizliedz peldēties vai jāizvieto paziņojumi, kas iesaka atturēties no peldēšanās, kā arī jāinformē sabiedrība un jāīsteno atbilstīgas novēršanas darbības.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage