nākamais
iepriekšējais
temati

Article

Veselīga vide — obligāts priekšnoteikums ilgtspējīgai ekonomikai un vienlīdzīgai sabiedrībai

Mainīt valodu
Article Publicēts 15.03.2019 Pēdējās izmaiņas 11.05.2021
6 min read
Photo: © Salvatore Petrantoni, WaterPIX /EEA
Mūsu planētas vide un klimats piedzīvo vēl nebijušus izaicinājumus, kas apdraud mūsu labklājību. Vēl nav par vēlu izlēmīgi rīkoties. Šis uzdevums var šķist biedējošs, tomēr mums joprojām ir iespēja vērst par labu dažas negatīvās tendences, pielāgoties, lai mazinātu kaitējumu, atjaunot būtiskās ekosistēmas un vēl aktīvāk aizsargāt to, kas mums vēl ir. Lai sasniegtu ilgtspēju ilgtermiņā, mums jāizturas pret vidi, klimatu, ekonomiku un sabiedrību kā pret vienotu kopumu.

Izmaiņas ir pastāvīga mūsu planētas iezīme. Planētas zemes masa, okeāni, atmosfēra, klimats un dzīvība uz zemes vienmēr ir mainījušies. Pašreizējās izmaiņas no iepriekšējām atšķiras to tempa un apjoma ziņā, kā arī atšķiras to veicinošie faktori un cēloņi. Ekstremāli notikumi, piemēram, vētras, kas tika pieredzētas reizi 100 gados, karstuma viļņi, plūdi un sausuma periodi, ir kļuvuši par mūsu jauno realitāti. Virsraksti visas pasaules presē liecina par klimata un ekoloģisku krīzi, kas ietekmē mūsu sugu nākotni. 

Pasaules klimats mainās, un šīs pārmaiņas izraisa cilvēks

Neatkarīgi no tā, kādu apzīmējumu mēs izvēlamies lietot — “mūsu jaunā realitāte” vai “daudzkārtējas krīzes” —, fakti ir skaidri. Pasaules klimats mainās, un šīs pārmaiņas izraisa cilvēks. Mūsu ekonomikas atkarība no fosilā kurināmā, zemes izmantošanas prakse un globālā atmežošana palielina siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas atmosfērā, kas, savukārt, maina pasaules klimatu. Ir arī skaidrs, ka klimata pārmaiņas skar ikvienu cilvēku un ikkatru mūsu planētas nostūri, ieskaitot Eiropu. Daži reģioni var piedzīvot pārmērīgus karstuma viļņus un sausuma periodus, savukārt citi var saskarties ar biežākām un spēcīgākām vētrām. Klimata pārmaiņas skar gan cilvēkus, gan dabu, gan ekonomiku.

Bioloģiskā daudzveidība zūd nepieredzētā ātrumā

Arī zinātne pārliecinoši norāda uz to, ka dzīvības daudzveidība uz zemes zūd nesamērīgā ātrumā. Katru gadu daudzas sugas tiek pasludinātas par izzudušām, jo to dzīvotnes tiek pastāvīgi iznīcinātas, sadrumstalotas vai piesārņotas. Dažu sugu — tostarp apputeksnētāju, piemēram, bišu un tauriņu, kas ir ļoti svarīgi mūsu labklājībai, — populācijas ir ievērojami samazinājušās plašās pesticīdu izmantošanas dēļ. Piesārņotāji, ko rada saimnieciskā darbība, uzkrājas vidē, samazinot ekosistēmu spēju atjaunoties un nodrošināt mums būtiskus pakalpojumus. Vides degradācija ietekmē ne tikai augus un dzīvniekus, bet arī cilvēkus.

Patēriņa un ražošanas sistēmas nav ilgtspējīgas

Raksturīga 21. gadsimta iezīme ir arī ekonomikas un finanšu krīzes. Pētījumi liecina, ka mūsu patēriņa un ražošanas sistēmas vienkārši nav ilgtspējīgas. Lineārais ekonomikas modelis, kurā izejvielas tiek pārstrādātas precēs, ko izmanto, patērē un tad izmet, palielina ne tikai piesārņojumu un atkritumu daudzumu, bet arī konkurenci pasaulē par dabas resursiem. Globālie tīkli var izplatīt ne tikai materiālus, preces un piesārņotājus — krīze, kas sākas finanšu sektorā vienā valstī, var izvērsties pa visu pasauli un izraisīt ekonomikas stagnāciju un recesiju, kas turpinās gadiem.

Ir arī skaidrs, ka ekonomikas izaugsmes sniegtie ieguvumi nav sadalīti vienmērīgi pa visu pasauli. Ienākumu līmenis būtiski atšķiras gan starp valstīm, reģioniem un pilsētām, gan to iekšienē. Pat Eiropā, kur dzīves līmenis ir krietni augstāks par pasaulē vidējo, ir iedzīvotāju kopienas un grupas, kuras iztiek ar ienākumiem, kas ir zemāki par nabadzības slieksni. Diemžēl dažas no šīm kopienām un cilvēku grupām ir arī mazāk aizsargātas no vides apdraudējumiem. Tās biežāk dzīvo teritorijās, kurās ir piesārņots gaiss un notiek plūdi, un mājokļos, kuru izolācija nenodrošina pietiekamu aizsardzību no pārmērīga aukstuma un karstuma. Iedzīvotāju grupas, kas bauda ekonomikas izaugsmes sniegtās priekšrocības, ne vienmēr ir tās, kuras sedz saistītās izmaksas.

Ja pašreizējās tendences turpināsies, turpmākajām paaudzēm neatkarīgi no valsts un no ienākumu līmeņa būs jāpiedzīvo arvien ekstremālākas temperatūras un laikapstākļi, kā arī samazināsies sugu skaits, pieaugs resursu nepietiekamība un palielināsies piesārņojums. Ar šādu nākotnes perspektīvu nav pārsteidzoši, ka tūkstošiem Eiropas jauniešu rīko demonstrācijas ielās, mudinot politikas veidotājus uz vērienīgāku un efektīvāku rīcību, lai mazinātu klimata pārmaiņas.

Ir iespējama citāda nākotne

Pēdējo 40 gadu laikā Eiropa ir īstenojusi politikas programmas, lai risinātu konkrētas problēmas, piemēram, gaisa un ūdens piesārņojuma problēmu. Dažām no šīm politikas programmām ir bijuši vērā ņemami rezultāti. Eiropas iedzīvotāji elpo tīrāku gaisu un peldas tīrākā ūdenī. Vairāk sadzīves atkritumu tiek otrreizēji pārstrādāti. Tiek aizsargāts arvien lielāks skaits zemes un jūras teritoriju. Eiropas Savienība ir samazinājusi savas siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. Miljardiem eiro ir ieguldīti, lai pilsētas padarītu dzīvei piemērotākas un lai palielinātu mobilitāti. Arvien palielinās no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas apjoms.

Pa šo laiku ir paplašinājušās arī mūsu zināšanas un izpratne par vidi, un arī tas apliecina faktu, ka gan cilvēki, gan vide, gan ekonomika ir daļa no vienas sistēmas. Eiropas Vides aģentūra 25 gados kopš tās nodibināšanas ir bijusi šo zināšanu jomu sasaistītāja un attīstītāja, lai veicinātu mūsu sistēmisko izpratni. Cilvēki nevar dzīvot labklājībā, ja vide un ekonomika nīkuļo. Nevienlīdzība attiecībā uz ieguvumu sadalījumu, piemēram, ekonomisko labklājību un tīrāku gaisu, kā arī izmaksām, tostarp piesārņojumu un sausuma izraisītiem ražas zudumiem, turpinās izraisīt sabiedrības neapmierinātību.

Šos faktus atzīt nav viegli. Tāpat nav viegli mainīt iedibinātās pārvaldības struktūras, patērētāju paradumus un izvēles. Neraugoties uz veicamā uzdevuma apjomu, aizvien ir iespējams veidot ilgtspējīgu nākotni. Tas nozīmē apturēt pašreizējo praksi, piemēram, samazināt videi kaitīgās subsīdijas un pakāpeniski atteikties no piesārņojošām tehnoloģijām un tās aizliegt, vienlaikus atbalstot ilgtspējīgas alternatīvas un izmaiņu skartās kopienas. Oglekļa emisiju neitrāla aprites ekonomika var samazināt pieprasījumu pēc mūsu dabas kapitāla un ierobežot temperatūras paaugstināšanos visā pasaulē. Lai mēs mainītu virzienu, mums būs jāmaina arī savi paradumi un uzvedība, piemēram, tas, kā mēs pārvietojamies un ko mēs ēdam. Zināšanas, kas vajadzīgas, lai koordinētu šo pāreju uz ilgtermiņa ilgtspēju, mums jau ir. Arī sabiedrības atbalsts rīcības izmaiņām palielinās. Tagad mums ir jāuzņemas atbildība un jāpaātrina šīs izmaiņas.

Hans Bruyninckx

EVA izpilddirektors

Redaktora sleja publicēta EVA biļetena 2019. gada marta numurā Nr.01/2019.

Permalinks

Geographic coverage

Temporal coverage

Topics

Tags

Dokumentu darbības