nākamais
iepriekšējais
temati
European Union flag
Home
Topics
Analysis and data
Countries
Newsroom
About us

Ūdens un jūras vide

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 23.11.2020
8 min read
Visa dzīvība uz mūsu planētas, tostarp ekosistēmas, sabiedrība un ekonomika, ir atkarīga no ūdens. Jūras un saldūdens ekosistēmām ir daudz svarīgu funkciju:
  • filtrēt, atšķaidīt un uzglabāt ūdeni,
  • novērst plūdus,
  • uzturēt klimata līdzsvaru vietējā un pasaules mērogā,
  • aizsargāt bioloģisko daudzveidību.

Abas ekosistēmas nodrošina plašu preču un pakalpojumu klāstu, kā arī dabas resursus, tirdzniecības un transporta līdzekļus un atpūtas iespējas. Lai aizsargātu šos ieguvumus, ir vajadzīgs tikpat plašs redzējums. Politikai ūdens un jūras vides jomā jābūt saistītai ar pielāgošanās politiku klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības politiku. Tai jābūt cieši saistītai arī ar politiku, kas attiecas uz daudzajām iesaistītajām nozarēm, piemēram, lauksaimniecības, tūrisma, enerģētikas un transporta nozari.

Eiropas saldūdens resursi ir pakļauti arvien lielākam apdraudējumam, bet piekrastes teritorijas un jūras gadsimtiem ilgas cilvēku darbības ietekmē ir ievērojami mainījušās. Tas ir izraisījis piekrastes un jūras ekosistēmu vides pārmaiņas, piemēram, ūdens piesārņojumu un eitrofikāciju (jeb bagātināšanos ar barības vielām), bioloģiskās daudzveidības zudumu, ainavas pasliktināšanos un krasta eroziju.

Slogs, ko rada zemes izmantošana, ūdens ieguve un klimata pārmaiņas, var mainīt ūdensobjektu dabīgos noteces režīmus. Turklāt dažos reģionos ūdens patēriņš bieži pārsniedz ūdens pieejamību, radot ūdens resursu noslodzi. Ja vēlamies arī turpmāk saņemt svarīgos pakalpojumus, ko nodrošina ūdens ekosistēmas, jāuzlabo jūras un saldūdens resursu izmantošana un pārvaldība.

ES vides politikas stūrakmens ir ūdens un jūras resursu aizsardzība un to ekoloģiskās kvalitātes nodrošināšana. Ūdens pamatdirektīva (WFD), kas tika pieņemta 2000. gadā, un 2008. gadā pieņemtā Jūras stratēģijas pamatdirektīva (MSFD) ir satvars visu ūdens ekosistēmu pārvaldībai. Tajās ir noteikts mērķis sasniegt visu saldūdens un jūras resursu labu vides stāvokli, izmantojot ekosistēmas jeb holistisku pieeju.

Eiropas ūdeņi ir daudz tīrāki nekā pirms 25 gadiem, pateicoties ieguldījumiem notekūdeņu attīrīšanas sistēmās ar mērķi mazināt piesārņojumu, ko rada pilsētu notekūdeņu attīrīšana. Tomēr Ūdens pamatdirektīvas mērķis 2015. gadam ir sasniegts tikai attiecībā uz 53 % virszemes ūdensobjektu Eiropā. Pārējo ekoloģiskais stāvoklis joprojām ir slikts (2012. gada ziņojums par upju baseinu apsaimniekošanu).

Neraugoties uz to, ka ievērojami ir uzlabojusies notekūdeņu attīrīšana, samazinājusies pārzveja un palielinājies aizsargājamu jūras teritoriju pārklājums, problemātiska joprojām šķiet arī iespēja sasniegt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas mērķus, proti, līdz 2020. gadam panākt labu piekrastes un jūras vides stāvokli.

 

ES politikas virzieni

Lai Eiropas kopīgo ūdens un jūras vidi, resursus un ekosistēmas aizsargātu pret piesārņojumu, pārmērīgu ūdens ieguvi un strukturālām pārmaiņām, ir vajadzīga koordinēta rīcība ES līmenī.

Ūdens pamatdirektīva nodrošina satvaru ūdens resursu aizsardzībai un pārvaldībai ES. ES dalībvalstis 2010. gadā publicēja 160 upju baseinu apsaimniekošanas plānus laikposmam no 2009. līdz 2015. gadam, kuru mērķis bija aizsargāt un uzlabot ūdens vidi. Otrā cikla upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde laikposmam no 2016. līdz 2021. gadam tika pabeigta 2016./2017. gadā.

Eiropas Komisija 2012. gadā publicēja Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālo plānu (COM(2012)673). Galvenā uzmanība tajā pievērsta politikas pasākumiem, kas uzlabos ūdens resursu jomā pašlaik spēkā esošo tiesību aktu praktisko piemērošanu, un ūdens resursu politikas mērķu integrēšanai citos politikas virzienos. Konceptuālā plāna pamatā ir politika ūdens resursu jomā, kas attiecas uz ūdens resursu efektivitāti un ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību, un tas aptver tādu pašu laikposmu (līdz 2050. gadam) kā stratēģija "Eiropa 2020".

Papildus Ūdens pamatdirektīvai un konceptuālajam plānam ir četras ūdens direktīvas, kuru mērķis ir nodrošināt Eiropas ūdeņu labu stāvokli:

Plūdu direktīva (2007/60/EK), kas rosina izstrādāt plūdu riska pārvaldības plānus, arī lielā mērā atbalsta Ūdens pamatdirektīvas mērķus.

Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ko atbalsta Ūdens pamatdirektīva un Biotopu un Putnu direktīva, ir integrēts, vienots tiesību akts, kura mērķis ir panākt labu vides stāvokli daudzos konkrētos ar vidi saistītos aspektos, izmantojot ekosistēmas pieeju.

Dalībvalstis 2012. gadā ir veikušas trīs svarīgus Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanas posmus: (1) dalībvalstis ir iesniegušas ziņojumus par savu jūras ūdeņu pašreizējā vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (MSFD 8. pants), (2) dalībvalstis ir noteikušas laba vides stāvokļa iezīmes attiecīgo jūras reģionu vai apakšreģionu jūras ūdeņos (MSFD 9. pants) un (3) dalībvalstis ir noteikušas vides mērķus un saistītos rādītājus, lai koordinētu darbu laba vides stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam (MSFD 10. pants).

Citi svarīgi ES politikas virzieni, kas demonstrē saskaņotu pieeju jūrlietu jautājumiem un uzlabotu koordināciju starp dažādām politikas jomām, ir integrētā jūrlietu politika, kompleksa piekrastes teritorijas pārvaldība, Jūras telpiskās plānošanas direktīva (2014/89/ES) un kopējā zivsaimniecības politika.

Eiropas ūdeņu aizsardzība nav vienīgi ES uzdevums. Jau gadu desmitiem turpinās cieša reģionāla un starptautiska sadarbība šādās organizācijās un konvencijās:

EVAEionetstruktūra arī nodrošina stabilu pamatu saskaņota politikas un īstenošanas satvara izveidei starp EVA dalībvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, un kaimiņvalstīm.

 

EVA darbības

EVA uzdevums ir sniegt laicīgu, mērķtiecīgu, atbilstošu un ticamu informāciju par ūdens un jūrlietu jautājumiem. To atbalsta Eiropas Iekšējo, piekrastes un jūras ūdeņu tematiskais centrs (ETC/ICM).

EVA atbalsta ES pašreizējās un turpmākās ūdens resursu un jūrlietu politikas īstenošanu un novērtēšanu. Aģentūra palīdz veidot plašu zināšanu bāzi par Eiropas ūdens un jūras ekosistēmu aizsardzību, izturētspēju un atjaunošanu. Tā nodrošina stabilu pamatu politikas veidošanai un ietver ziņojumus, datus, rādītājus un novērtējumus, kas ir pieejami EVA tīmekļa vietnē un tiešsaistes informācijas platformās (WISE Freshwater,WISE Marine).

Ūdens informācijas sistēma Eiropai (WISE) ir Eiropas Komisijas (ko pārstāv Vides ģenerāldirektorāts, Kopīgais pētniecības centrs un Eurostat) un EVA partnerība. WISE ir plašs portāls, kurā atrodama informācija par saldūdeni. Svarīga WISE daļa ir Ūdens datu centrs, kurā ieinteresētajām personām ir pieejami ES iestāžu savākti dati un cita informācija.WISE skatītāji un interaktīvās kartes ļauj piekļūt plašam informācijas klāstam, ko var aplūkot ģeogrāfiskā kontekstā.

WISE Marinetiek veidots kā tīmekļa portāls informācijas apmaiņai par jūras vidi ES līmenī. Pievēršoties jūras vides stāvoklim Eiropas mērogā, tas papildinās līdzīgu pārklājumu reģionālā un valstu līmenī, piemēram, reģionālās jūras konvencijas un dalībvalstu jūras informācijas sistēmas.WISE Marinenodrošinās datus un informāciju saskaņā ar kopīgiem standartiem un palīdzēs uzlabot lēmumu pieņemšanu par jūras vides aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu.

Papildus EVA ziņojumiem par vides stāvokli (SOER), kas tiek publicēti reizi piecos gados, aģentūra publicē arī ziņojumu sēriju, lai novērtētu Eiropas ūdens un jūras vides stāvokli, piemēram, ziņojumus par Eiropas jūru stāvokli (2015), Eiropas peldūdeņu kvalitāti (2016, 2017), jūras veltēm Eiropā (2016), upēm un ezeriem Eiropas pilsētās (2016), Eiropas ūdens resursu politiku un cilvēku veselību (2016), Arktikas vidi (2017) un brīfingu par ūdens cenām (2017).

EVA ziņojumos ir aplūkoti politikas veidošanas kontekstā svarīgi ūdens resursu aspekti, piemēram, resursu efektivitāte un ekonomika, ekoloģiskais un ķīmiskais stāvoklis, hidromorfoloģija (ūdensobjektu fiziskās īpašības), neaizsargātība un bioloģiskā daudzveidība.

ArīETC/ICMpublicē tehniskus ziņojumus, kas ir pieejami centra tīmekļa vietnē.

Perspektīvas

EVA turpinās nodrošināt informāciju un novērtējumus, pievēršot arvien lielāku uzmanību ekosistēmas pieejai, kā arī ilgtspējīgai ūdens resursu pārvaldībai un Eiropas jūru izmantošanai.WISEturpinās mitināt zināšanu bāzi, kas vajadzīga, lai uzraudzītu Eiropas progresu ceļā uz labu saldūdens un jūras vides stāvokli.

Saistītās saites

 

Saistītais saturs

Saistītie dati

Data
Archived
WISE WFD Database The WISE-WFD database contains data from River Basin Management Plans reported by EU Members States according to article 13 of the Water Framework Directive. The full database is quite complex and not yet made available for public download. However, a number of aggregation queries have been made, these aggregation queries extract data from the database and present it as data tables that can be downloaded in Excel format. Most of the reported data are considered final, however, in some cases they are considered provisional by Member States. The aggregation tables are updated when the underlying WFD Database is updated with new or corrected data. It is therefore important to associate the use of any information in the tables with the date in which data was retrieved. The tables are organised for an access at various levels of overviews versus details - aggregated at country, river basin district (RBD) or in some cases even RBD-subunit level.

Saistītās publikācijas

Publikācija The Arctic Environment This European Environment Agency (EEA) report contributes to the growing international discourse on the Arctic region. It is both timely and important, since it examines the increasingly rapid changes that are taking place in the Arctic from a European perspective. It considers the national, regional and global challenges and opportunities that are emerging as a result
Publikācija European bathing water quality in 2016 Every summer, European holiday resorts fill up with tourists eager to enjoy the warmer weather and the beautiful natural surroundings of this diverse continent. For many, the summer vacation is synonymous with swimming in the sea or in a lake, so it is natural that water quality is an important factor in choosing a destination. To help citizens make informed choices, the European Environment Agency (EEA) and the European Commission publish the annual European bathing water quality report. The information contained in this edition - which covers bathing water quality in 2016 in the EU Member States, Albania and Switzerland - indicates where good quality bathing water is likely to be found in 2017.
Publikācija European water policies and human health — Combining reported environmental information Society depends on the satisfactory and sustainable management of water. This report considers three pieces of EU water legislation targeted at particular sectors: the Bathing Water Directive, the Drinking Water Directive and the Urban Waste Water Treatment Directive, and looks at common issues in the context of the Water Framework Directive. A review of the implementation of each of the sectoral directives is provided.
Publikācija Rivers and lakes in European cities Most European cities have at least one river or lake crossing their urban landscape. Urbanisation has come at a cost to rivers and lakes, as they have been heavily degraded to enable development, carry waste, supply drinking water and facilitate transport and industry.
Publikācija Seafood in Europe — A food system approach for sustainability This report builds on a food system approach to explore the knowledge base, and the mesh of actors and activities that enable the EU to produce, trade and consume seafood. It then further assesses the implications of such a food system analysis for EU policy and knowledge development as a means to transform Europe's food system in line with sustainability goals. The report identifies three complementary pathways in the current EU food and seafood related policy framework, and the related knowledge base that can help support a more functional system.
Publikācija State of Europe's seas The main aim of this report is to assess whether Europe's seas can be considered healthy, clean and undisturbed, and productive. These are three core aspects of the EU's main marine policy instrument — the Marine Strategy Framework Directive — and relate to the condition of marine ecosystems and the human drivers of ecosystem change. This assessment also involves identifying the main sustainability challenges affecting our seas, and how the EU is responding to these challenges. Ultimately, the report argues that EU is not on the path to fulfil its ambition of achieving sustainable use of its seas; although it is fully empowered to do so through the current array of policies and knowledge. This report also discusses how a long-term transition to sustainability could then be secured using the available policies and knowledge.
Publikācija European waters - assessment of status and pressures This report's results present good and robust European overviews of the data reported by the first RBMPs, and of the ecological status and pressures affecting Europe's waters. Europe's waters are affected by several pressures, including water pollution, water scarcity and floods. Major modifications to water bodies also affect morphology and water flow. To maintain and improve the essential functions of our water ecosystems, we need to manage them well.

Skatiet arī

Lapa Marine pollution and ecosystems This section of the zero pollution monitoring assessment presents available knowledge and trends on marine pollution and associated impacts on ecosystems, and assesses progress towards achieving relevant zero pollution targets and policy objectives.
Mape Transports Transports izmanto aptuveni vienu trešdaļu no visa galīgā enerģijas patēriņa EVA dalībvalstīs un rada vairāk nekā vienu piektdaļu no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas arī rada lielu daļu no gaisa piesārņojuma un arī trokšņa traucējumiem pilsētās. Turklāt transports būtiski ietekmē ainavu, jo tas sadala dabas teritorijas nelielos zemes gabalos, kuros tas rada ievērojamas sekas attiecībā uz dzīvniekiem un augiem.
Mape Zemes izmantošana Eiropa ir viens no visintensīvāk izmantotajiem zemeslodes kontinentiem, kurā ir visaugstākais tādas zemes īpatsvars, ko izmanto dzīvošanai, ražošanas sistēmām (tostarp lauksaimniecībai un mežsaimniecībai) un infrastruktūrai. Zeme ir galīgs resurss — veids, kā tā tiek izmantota, ir viens no galvenajiem vides pārmaiņu iemesliem, kas būtiski ietekmē dzīves un ekosistēmu kvalitāti, kā arī infrastruktūras pārvaldību.
Mape Bioloģiskā daudzveidība – ekosistēmas Bioloģiskā daudzveidība ir termins, ar ko apzīmē ekosistēmu (dabas kapitāla), sugu un gēnu dažādību visā pasaulē vai noteiktā dzīvotnē. Tā ir būtiska cilvēka labklājībai, jo nodrošina pakalpojumus, kas dod ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska arī ekosistēmu pakalpojumiem — tie ir pakalpojumi, ko nodrošina daba, piemēram, apputeksnēšana, klimata regulēšana, aizsardzība pret plūdiem, zemes auglība un pārtikas, kurināmā, šķiedru un ārstniecības līdzekļu radīšana.
Mape
Archived
Lauksaimniecība Tā kā lauksaimnieki pārvalda gandrīz pusi no ES zemes platības, lauksaimniecības nozare ir galvenais Eiropas vides slodzes avots. Pēdējo piecu dekāžu laikā Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika (CAP), kas veido apmēram pusi no ES budžeta, ir veicinājusi šīs nozares arvien lielāku intensifikāciju tāpat, kā to darījusi pasaules ekonomikas pieaugošā globalizācija.
Mape Pielāgošanās klimata pārmaiņām Klimata pārmaiņas notiek jau šobrīd, un ir sagaidāms, ka tās turpināsies, jo paaugstinās temperatūra, mainās nokrišņu režīms, kūst ledus un sniegs, kā arī ceļas jūras līmenis. Ārkārtēji laika apstākļi un ar klimatu saistīti notikumi, kas izraisa apdraudējumus, piemēram, plūdus un sausumu, daudzos reģionos kļūs biežāki un intensīvāki. Ekosistēmu, ekonomikas nozaru un cilvēku veselības un labklājības ietekmējamība un neaizsargātība visā Eiropā ir atšķirīga. Pat tad, ja globālie centieni samazināt emisijas ir efektīvi, nav iespējams novērst atsevišķas klimata pārmaiņas , bet ir vajadzīga papildu rīcība, lai pielāgotos to radītajai ietekmei.
Mape Enerģija Enerģija, kas ir būtiska rūpnieciskās un komerciālās bagātības radīšanai un sabiedrības labklājībai, nodrošina arī komfortu un mobilitāti katram cilvēkam. Bet tās ražošana un patēriņš rada ievērojamu spiedienu uz vidi – notiek siltumnīcefekta gāžu un gaisa piesārņotāju emisija, samazinās izmantojamā zemes platība, rodas atkritumi un naftas noplūde. Šis spiediens pastiprina klimata pārmaiņas, kaitē dabiskajām ekosistēmām un cilvēku radītajai videi un negatīvi ietekmē cilvēku veselību.
Lapa
Archived
Europe's environment — An Assessment of Assessments In support of the 2011 'Environment for Europe' Ministerial Conference in Astana, EEA has prepared 'Europe's environment — An Assessment of Assessments' (EE-AoA). This report provides a comprehensive overview of available sources of environmental information across the region which directly relate to the themes in focus at the Conference, water and related ecosystems, and green economy.
Lapa
Archived
Оценка оценок — окружающей среды Европы В поддержку Конференции министров 2011 года ЕАОС подготовило доклад «Оценка оценок — окружающей среды Европы» (EE‑AoA). В центре внимания настоящей оценки оценок находятся две темы, обсуждаемые на Конференции в Астане: водные ресурсы и связанные с водой экосистемы и „зеленая“ экономика.
Lapa
Archived
Окружающая среда панъевропейского региона В целях содействия процессу Европейской экономической комиссии ООН «Окружающая среда для Европы» Европейское агентство по окружающей среде (ЕАОС) выпускает регулярные доклады о состоянии окружающей среды панъевропейского региона.
Lapa
Archived
The pan-European environment The EEA regularly reports on the state of the pan-European environment as a support to the UNECE 'Environment for Europe' process.

Permalinks

Geographic coverage

For references, please go to https://www.eea.europa.eu/lv/themes/water/intro or scan the QR code.

PDF generated on 19.04.2024 14:12

EEA Page URL QR

Topics

Dokumentu darbības
The EEA is an agency of the European Union

Engineered by: EVA tīmekļa komanda

Software updated on 26 September 2023 08:13 from version 23.8.18

Software version: EEA Plone KGS 23.9.14

Kods izstrādātājiem

Systems Status

Juridisks paziņojums

Creative commons license

CMS login