nākamais
iepriekšējais
temati

Par scenārijiem un nākotnes pētījumiem

Lapa Pēdējās izmaiņas 24.02.2017
This page was archived on 24.02.2017 with reason: Other (No more updates will be done. Content about the environmental scenarios can now be found under the topic "Sustainability transitions")
Tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana un dabas resursu izmantošana rada ilgstošas ietekmes, kas prasa ilgtermiņa politiskus risinājumus. Lai pieņemtu pamatotus stratēģiskus lēmumus, mums ir jācenšas paredzēt, kas mūs sagaida nākotnē un aptvert pašreizējos, topošos un apslēptos notikumus. Ja mēs vēlamies nopietni risināt Eiropas ilgtspējības jautājumu, mums ir jāskatās tālāk par diviem likumdošanas cikliem un vēl vairāk. Tomēr tālredzīgam skatījumam ir jābūt bez aizspriedumiem: galvenās problēmas, kas Eiropai ir jārisina, var nozīmīgi mainīties laika gaitā. Vides scenāriji, perspektīvas un citi nākotnes pētījumu veidi mums palīdz novērst saistības trūkumu un nākotnes notikumu neskaidrības un izveidot noturīgas politikas, kas spēj izturēt laika pārbaudi.

 

Uz nākotni vērstus pētījumus, piemēram, scenārijus un perspektīvas, pēdējās desmitgadēs plaši veic starptautiskās organizācijas, valdības, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas.

Ilglaicīgie emisiju scenāriji, kurus sagatavojusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), ir labi zināmi. Tie ir plaši izmantoti klimata parmaiņu, to ietekmes un mīkstināšanas iespēju analīzē, kā arī, lai atbalstītu starptautiskas sarunas par ilgtermiņa mērķu nospraušanu.

Cits izcils piemērs ir Tūkstošgades ekosistēmas novērtējums, kurā izstrādāti scenāriji, lai analizētu globālo ekosistēmas pakalpojumu perspektīvas dažādās nākotnes situācijās. Apvienoto Nāciju Vides programma (UNEP) izmanto Globālo vides perspektīvu scenārijus, lai pamatotu savas ilgtermiņa analīzes. Nozīmīgākās starptautiskās organizācijas piemēram,  Pasaules Banka Starptautiskā enerģētikas aģentūra un Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) arī bieži publicē ilgtermiņa projektus un analīzes.

Nākotnes analīzei nav standarta receptes. To var veikt tīri kvantitatīvā veidā, lietojot datus un (matemātiskus) modeļus, lai paredzētu nākotnes tendences un analizētu to nenoteiktību (ko sauc arī par perspektīvo analīzi); tā var apvienot kvantitatīvu analīzi ar kvalitatīvu analīzi stāstījumu, diagrammu un attēlu veidā; vai arī tā var balstīties tikai uz kvalitatīvu analīzi.

Domāšana par nākotni prasa domāšanu alternatīvās. Nākotne ir nenoteiktības pilna un daudz kas var notikt. Šajā ziņā scenāriji ir spēcīgi instrumenti, jo tiek palīdz domāt neikdienišķi. Scenāriji nav pareģojumi vai prognozes. Tie ir ticami apraksti par to, kas var notikt nākotnē ar mūsu organizācijām, mūsu problēmām, mūsu valstīm un pat mūsu pasauli, pamatojoties uz pieņēmumiem par to, kas notiks, ja... Tipisks vides scenārijs ietver sākotnējās situācijas attēlojumu un stāstījumu, kas apraksta galvenos virzītājspēkus un pārmaiņas, kas dod nākotnes ainu.

Piemēram, EVA PRELUDE scenāriji mums palīdz pārdomāt mūsu pašreizējās pieejas bioloģiskajai daudzveidībai un ainavas aizsardzībai. Tie izceļ vairākus faktorus, kas var apdraudēt šo pieeju efektivitāti un lietderību vidējā un ilgā laika posmā, piemēram, demogrāfiskās pārmaiņas un klimata pārmaiņas.

 

Permalinks

Dokumentu darbības