Par vidi un veselību

Eiropā galvenās ar vidi saistītās veselības problēmas attiecas uz āra un iekštelpu piesārņojumu, sliktu ūdens kvalitāti, neapmierinošiem sanitārajiem apstākļiem un bīstamām ķimikālijām. At to saistītās ietekmes uz veselību ietver elpceļu un sirds un asinsvadu slimības, vēzi, astmu un alerģijas, kā arī reproduktīvās sistēmas un nervu sistēmas attīstības traucējumus.

Sīkas cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā un zemes līmeņa ozons ir galvenie draudi cilvēka veselībai no gaisa piesārņojuma. ES programma Tīrs gaiss Eiropai (CAFE) vērtēja, ka sakarā ar PM_2.5 (sīku cietvielu vai šķidrumu daļiņu atmosfērā) iedarbību gadā kopā tiek izraisīti 348000 priekšlaicīgas nāves gadījumi. Ar šādu iedarbības līmeni vidējais mūža garums tiek saīsināts apmēram par vienu gadu.

ES Zaļā grāmata par trokšņa iedarbību norāda, ka aptuveni 20 % no ES iedzīvotājiem cieš no trokšņa, kura līmeni veselības speciālisti uzskata par nepieņemamu, t.i., tādu, kas var novest pie īgnuma, miega traucējumiem un nelabvēlīgas ietekmes uz veselību.

Transports, sevišķi pilsētas rajonos, ir viens no galvenajiem cēloņiem cilvēku pakļaušanai gaisa piesārņojumam un troksnim.

Daudz mazāk ir zināms par ķimikāliju ietekmi uz veselību. Pieaug bažas par ķimikāliju maisījuma zemu koncentrāciju ilglaicīgu ietekmi mūsu mūža garumā, īpaši agrā bērnībā un grūtniecības laikā.

Noturīgas ķimikālijas ar ilglaicīgu iedarbību, piemēram, polihlorbifenili (PCB) un hlorfluorogļūdeņraži (CFC), kā arī tie, kurus izmanto ilglaicīgās konstrukcijās — piemēram, celtniecības materiāli — var radīt risku pat pēc tam, kad to ražošana ir pakāpeniski izbeigta.

Daudzi piesārņotāji ar zināmu ietekmi uz cilvēku veselību pakāpeniski nonāk normatīvā kontrolē. Tomēr parādās problēmas, kuru izplatīšanās vidē un ietekme uz veselību pagaidām ir vāji izprasta. Piemēri ir elektromagnētiskie lauki (EMF), medikamenti vidē un dažas infekcijas slimības (kuru izplatīšanos var ietekmēt klimata pārmaiņas). Jāveicina "agrīnā brīdinājums" sistēmu izveidošana, lai saīsinātu laiku starp potenciālu draudu noteikšanu un stratēģisku rīcību vai iejaukšanos.

Cilvēka veselību ir vienmēr apdraudējušas dabas katastrofas, piemēram, vētras, plūdi, ugunsgrēki, zemes noslīdējumi un sausums. To sekas pasliktina nesagatavotība un cilvēku rīcība, piemēram, atmežošana, klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušana.