Par bioloģisko daudzveidību

Cilvēce pati ir daļa no bioloģiskās daudzveidības, un mūsu eksistence bez tās būtu neiespējama. Dzīves kvalitāte, ekonomiskā konkurētspēja, nodarbinātība un drošība, tās visas balstās uz šī dabas kapitāla. Bioloģiskā daudzveidība ir kritiska ekosistēmas "pakalpojumiem", t.i., pakalpojumiem, ko daba mums sniedz: klimata regulācijai, ūdenim un gaisam, augsnes auglībai un pārtikas, degvielas, škiedru un zāļu ražošanai. Tā ir būtiska lauksaimniecības un zivsaimniecības ilgstošas dzīvotspējas saglabāšanai un ir pamats daudziem rūpniecības procesiem un jaunu zāļu izstrādei.

Eiropā cilvēku darbība ir veidojusi bioloģisko daudzveidību jau kopš lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās vairāk nekā pirms 5000 gadiem. Lauksaimniecības un rūpnieciskā revolūcija izraisīja dramatiskas un arvien pieaugošas pārmaiņas zemes izmantošanā, lauksaimniecības intensifikācijā, urbanizācijā un zemes pamešanā novārtā. Tas, savukārt, ir novedis pie daudzu darbības metožu (piem., tradicionālo lauksaimniecības metožu) sabrukuma, kuri palīdzēja saglabāt ainavas ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību.

Eiropas augstais patēriņš un atkritumu ražošana uz vienu iedzīvotāju nozīmē, ka mūsu ietekme uz ekosistēmām sniedzas tālu ārpus mūsu kontinenta robežām. Eiropiešu dzīvesveids lielā mērā ir atkarīgs no resursu un preču importa no visas pasaules, kas bieži veicina neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu. Tas noved pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas, kas, savukārt, rada zaudējumus dabas kapitāla resursiem, uz kuriem balstīta sociālā un ekonomiskā attīstība.

Nevar būt vēl vairāk garu pacilājošāka mērķa, kā sākt atjaunošanas laikmetu, no jauna izaužot brīnumaino dzīvības daudzveidības audumu, kas mūs joprojām apņem.

Edward O. Wilson, "The Diversity of Life”, 1992.

Bioloģiskās daudzveidības izzušana ir nesaraujami saistīta ar degradāciju ekosistēmas pakalpojumos, kas uztur dzīvību uz Zemes. 2005. gada Tūkstošgades ekosistēmas novērtējums globāli izvērtēja 24 ekosistēmas pakalpojumus un konstatēja, ka 15 no tiem ir tikuši degradēti, ietekmējot zvejniecību, kokmateriālu ražošanu, ūdens apgādi, atkritumu apsaimniekošanu un detoksifikāciju, ūdens attīrīšanu, aizsardzību pret dabas katastrofām un gaisa kvalitātes regulēšanu. EVA ziņojums "Vide Eiropā 2005 - Stāvoklis un perspektīvas" un tās ceturtais Viseiropas novērtējums parāda, ka ES nav izteiktas virzības uz tās 2010. gada mērķi - apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu.