Par enerģiju

Šai mājas lapai ir ierobežota funkcionalitāte ar deaktivētu javascript. Lūdzu pārliecinieties, lai Javascript ir iespējots jūsu pārlūkprogrammā.

Lapa Pēdējās izmaiņas 10.08.2018

2 min read

Topics: Enerģija

This page was archived on 10.08.2018 with reason: Content is outdated

Enerģija cilvēkiem nodrošina personīgo komfortu un mobilitāti un ir būtiska rīpnieciskās, komerciālās un sabiedriskās bagātības radīšanai. No otras puses, enerģijas ražošana un patēriņš rada ievērojamu slodzi uz vidi (ieskaitot siltuma un elektroenerģijas ražošanu, naftas rafinēšanu un tās galīgo izmantošanu mājsaimniecībās, pakalpojumos, rūpniecībā un transportā). Šīs slodzes ietver siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju, zemes izmantošanu, atkritumu radīšanu un naftas noplūdes. Šī slodze ietekmē klimata pārmaiņas, kaitē dabas ekosistēmām un cilvēka radītai videi un nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību.

Enerģija

Menu

Ar fosilo degvielu sadedzināšanu cilvēku darbības rezultātā lielā mērā izskaidrojams ogļskābās gāzes (CO₂) koncentrācijas pieaugums atmosfērā un ar to saistītā globālās temperatūras paaugstināšanās un klimata pārmaiņas. Pieaugošais pieprasījums pēc enerģijas rada CO₂ uzkrāšanos, kas ir vissvarīgākā siltumnīcefekta gāze, jo tādā veidā enerģija tiek ražota. Vairums valstu balsta savu enerģijas patēriņa apmierināšanu uz fosilām degvielām (naftu, gāzi un akmeņoglēm). Šīs degvielas ir jāsadedzina, lai degšanas procesā atbrīvojušos siltumu varētu pārvērst enerģijā. Degvielā esošais ogleklis reaģē ar skābekli, veidojot CO₂, kas nokļūst atmosfērā. Gaisā nokļūst arī piesārņotāji (sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi un cietvielu vai šķidrumu daļiņas atmosfērā), kas ietekmē gaisa kvalitāti. Tomēr, pateicoties tehniskiem pasākumiem un uzlabojumiem elektrības un siltuma spēkstacijās, gaisa piesārņotāju emisijas pēdējās desmirgadēs ir samazinājušās.

Ekonomika turpina augt un tai līdzi - enerģijas patēriņš. Fosilās degvielas joprojām dominē degvielu klāstā — aptuveni 79 % no vidusmēra eiropieša enerģijas vajadzībām tiek apmierinātas ar akmeņoglēm, gāzi un naftu. Apmēram 13 % nāk no atomelektrostacijām un atlikušie 8 % nāk no ātri pieaugošiem atjaunojamās enerģijas avotiem (īpaši vēja un saules enerģijas).

Vidējais eiropietis patērē elektrībai, apkurei un transportam 3,7 tonnu naftas ekvivalentu. Tas atbilst 7,8 tonnām ar enerģijas ieguvi saistītas CO₂ emisijas. Starp valstīm ir liela atšķirība, kas ir daļēji atkarīga no atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanas. Transports kopš 1990. gada ir bijis visātrāk augošais enerģijas patērētājs un pašlaik ir vislielākais enerģijas patērētājs.