nākamais
iepriekšējais
temati

Klimata pārmaiņas politikas

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 23.11.2020
This page was archived on 13.12.2016 with reason: Other (included in the main page)
Klimata pārmaiņas draudus globāli risina ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Tās Kioto protokols nosaka saistošus emisijas mērķus tām attīstītajām valstīm, kas protokolu ratificējušas, piemēram, ES dalībvalstis. Tas ir tikai pirmais solis ceļā uz daudz būtiskākiem globālās emisijas samazinājumiem, kas būs nepieciešami.

Klimata pārmaiņas izaicinājums, un ko mēs ar to darīsim, noteiks mūs, mūsu ēru un, galu galā, mūsu globālo mantojumu.

ANO Ģenerālsekretārs Ban Ki-moon, 2007

Globālās politikas

UNFCCC ilgtermiņa mērķis ir 'stabilizēt atmosfēras siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā '. Kioto protokols ir pirmais solis, lai to sasniegtu. Tas nosaka emisijas samazināšanas mērķus daudzām rūpnieciski attīstītām valstīm, ieskaitot vairumu ES valstu, un ierobežo emisiju palielināšanos pārējām valstīm.

  • 15 vecākām ES dalībvalstīm ir kopējs emisijas samazināšanas mērķis līdz 2008.-2012. gadam - 8 % zem 1990. gada līmeņa (video). Ar iekšēju ES vienošanos dažām ES dalībvalstīm ir atļauta emisiju palielināšana, kamēr pārējām emisijas ir jāsamazina.
  • Vairumam jauno ES dalībvalstu mērķi ir par 6 - 8 % zemāki par pamatgadu (galvenokārt 1990. g.).

Amerikas Savienotās Valstis, kurām ir augstas siltumnīcefekta gāzu emisijas, nav ratificējušas šo protokolu.

Tiek sagaidīts, ka valstis sasniegs savu mērķi galvenokārt ar iekšējām politikām un pasākumiem. Tām ir atļauts sasniegt daļu no saviem emisiju samazināšanas mērķiem ar investīcijām emisiju samazināšanas projektos attīstības valstīs (Tīrās attīstības mehānisms, CDM) vai attīstītās valstīs (Kopējā īstenošana). Ir domāts arī, ka CDM atbalstīs ilgtspējīgu attīstību, piem., finansējot atjaunojamās enerģijas projektus.

IPCC paredz līdz 21. gadsimta vidum globālo emisiju samazināšanu par aptuveni 50 %. Tas nozīmē emisiju samazināšanu par 60–80 % attīstītās valstīs. Attīstības valstīm ar lielām emisijām, piemēram, Ķīnai, Indijai un Brazīlijai, būs jāsamazina emisiju pieaugums.

Notiek sarunas ar UNFCCC par starptautisku vienošanos uz laiku pēc 2012. gada. To mērķis ir panākt vienošanos klimata konferencē, kas plānota Kopenhāgenā 2009. gada decembrī.

Eiropas Savienības politikas

Daudzas Eiropas valstis ir pieņēmušas valstu programmas, kas vērstas uz emisiju samazināšanu. Arī ES līmenī ir pieņemtas dažādas politikas un pasākumi, pamatojoties uz Eiropas Klimata pārmaiņu programmu, piemēram:

  • palielināta atjaunojamās enerģijas (vēja, saules, biomasas) izmantošana un izveidotas apvienotās siltuma un elektroenerģijas iekārtas;
  • energoefektivitātes uzlabojumi, piem., ēkās, rūpniecībā, mājsaimniecības ierīcēs;
  • ogļskābās gāzes emisiju samazināšanā no jaunajiem pasažieru automobiļiem;
  • samazināšanas pasākumi ražojošā rūpniecībā;
  • pasākumi emisiju samazināšanā no pildizgāztuvēm.

 

ES ogļskābās gāzes Emisiju tirdzniecības shēma (video) ir stūrakmens ES centienos samazināt emisijas rentablā veidā. 2007. gada martā ES līderi apstiprināja plašu klimata pārmaiņas un enerģijas plānu, lai ierobežotu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 20 % līdz 2020. gadam (no 1990. gada līmeņa) un līdz 2020. gadam sasniegtu mērķi, kas paredz 20 % no visa ES primārā enerģijas patēriņa nodrošināt ar atjaunojamo enerģiju. 2008. gada janvārī Eiropas Komisija piedāvāja jaunu enerģijas un klimata paketi, lai sasniegtu emisijas samazināšanas mērķi (video). Dažādām nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai, transportam un celtniecībai, un visām dalībvalstīm būs sava loma un jāsniedz ieguldījums Eiropas mērķu sasniegšanā atbilstoši savām finanšu iespējām. Komisija piedāvā stiprināt ES Emisiju tirdzniecības shēmu, lai palīdzētu sasniegt 20 % mērķi enerģiju intensīvi patērējošām nozarēm, piemēram, tērauda un ķīmijas rūpniecībai. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana prasīs palielinātu atjaunojamo enerģiju lietošanu, kas nozīmē arī vairāk dažādotu enerģijas apgādi Eiropai.

Jaunas politikas nozares, kurām tiek izstrādāti papildu emisijas samazināšanas pasākumi, ietver aviāciju (video), CO2 un automobiļus  (video), un oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (video) .

Dažas EVA dalībvalstis ir sagatavojušas valstu pielāgošanās stratēģijas klimata pārmaiņām vai sākušas tādas gatavot. Eiropas Komisijas 2007. gada Zaļā grāmata "Adaptācija klimata pārmaiņām Eiropā. ES rīcības varianti"pašlaik nodota konsultācijām ieinteresētām pusēm.

Papildu informācija:

Permalinks

Geographic coverage

Dokumentu darbības