Pēc Parīzes: ekonomikas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni īstenošana

Pagājušā gada decembrī Parīzē pasaule noteica sev ambiciozu mērķi: ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem, vienlaikus plānojot ierobežot pieaugumu līdz 1,5 grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. G20 samitā, kas notika šī gada septembrī, Ķīna un Savienotās Valstis paziņoja par savu oficiālo apņemšanos pievienoties Parīzes klimata paktam. Šis ir būtisks solis uz priekšu saistībā ar starptautiskajiem centieniem samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un ierobežot globālo sasilšanu. Tomēr līdzšinējās apņemšanās, ko izteikušas klimata paktu parakstījušās valstis, nav pietiekamas, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi.

Lasīt vēl

Atjaunojamā enerģija — galvenais faktors ceļā uz zemu oglekļa emisiju nākotni Eiropā

Attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem, kuru nozīme aizvien pieaug, nākotne izskatās cerīga, jo Eiropa cenšas samazināt savu atkarību no fosiliem kurināmajiem. Mums bija saruna ar Eiropas Vides aģentūras ekspertu enerģētikas jomā Mihai Tomescu par iespējām un problēmām tīrās enerģijas jomā.

Lasīt vēl

Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz zaļo ekonomiku

Mūsu pašreizējā resursu izmantošana nav ilgtspējīga un pārmērīgi noslogo mūsu planētu. Mums ir jāveicina pāreja uz zaļo aprites ekonomiku, pievēršoties nevis atkritumu apsaimniekošanas politikām, bet gan ekodizainam, inovācijām un ieguldījumiem. Pētniecība var sekmēt inovācijas procesus ne tikai ražošanā, bet arī uzņēmējdarbības modeļos un finansēšanas mehānismos.

Lasīt vēl

Ceļā uz globālu ilgtspēju

Šā gada augustā vairāk nekā 190 valstis panāca konsensu par Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. Šā mēneša beigās valstu vadītāji Ņujorkā pieņems šo programmu un tajā paredzētos ilgtspējīgas attīstības mērķus un uzdevumus. Atšķirībā no saviem priekšgājējiem jaunie ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) attiecas gan uz jaunattīstības, gan attīstītajām valstīm un aptver plašāku ilgtspējīgas attīstības jautājumu spektru. Daudzos no 17 IAM ir iekļauti ar vidi, resursu izmantošanu un klimata pārmaiņām saistīti elementi.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un investīcijas

Bieži tiek uzskatīts, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās ekonomikai ir papildu slogs. Taču Eiropas valstis jau tērē publiskos un privātos līdzekļus pētījumiem, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, enerģētikai, transportam, pilsētvides attīstībai, sociālai aizsardzībai, veselībai un dabas aizsardzībai. Mēs varam garantēt, ka ar mūsu pašreizējiem izdevumiem šajās jomās tiek atbalstītas klimatam labvēlīgas un pastāvīgas izvēles iespējas, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas.

Lasīt vēl

Pamatjēdzieni ekonomikas un vides jomā

2014. gada martā Parīzē, Francijā, notika nopietns starpgadījums. Vairākas dienas bija ļoti ierobežota iespēja izmantot personīgās automašīnas. Tikmēr planētas otrā pusē kāds Ķīnas uzņēmums sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — apdrošināšanu pret smoga radītajām sekām vietējiem tūristiem, kuru uzturēšanās bija sabojāta sliktās gaisa kvalitātes dēļ. Cik vērts ir tīrs gaiss? Vai ekonomika var palīdzēt samazināt piesārņojumu? Turpmāk ir tuvāk apskatīti galvenie jēdzieni ekonomikas jomā.

Lasīt vēl

Jūru piesārņojošie atkritumi

Apmēram 70 % planētas virsmas klāj okeāni, un jūru piesārņojošie atkritumi ir atrodami gandrīz visur. Jūru piesārņojošie atkritumi, jo īpaši plastmasa, apdraud ne tikai jūras un piekrastes ekosistēmas, bet arī ekonomiku un sabiedrību. Lielāko daļu atkritumu rada sauszemes darbības. Kā ierobežot atkritumu nokļūšanu jūrā? Šī pasaules līmeņa problēma vispirms ir jārisina uz sauszemes.

Lasīt vēl

Kā izveidot videi draudzīgas pilsētas

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Vidi ietekmē tas, ko pilsētas iedzīvotāji saražo, pērk, ēd un izmet atkritumos, kā arī pārvietošanās veids un dzīvesvieta. Tajā pašā laikā iedzīvotāju dzīvi ietekmē arī veids, kādā būvēta pilsēta. Mēs uzrunājām Roland Zinkernagel no Malmes, pilsētas Zviedrijā, lai uzzinātu par konkrētiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai pilsēta būtu ilgtspējīga.

Lasīt vēl

Pāreja uz videi nekaitīgu ekonomiku

Vide būtiski ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti, veselību un darbu. Tomēr tas, kā un cik daudz pašlaik tiek izmantoti dabas resursi, var apdraudēt cilvēku labklājību un dabas spēju nodrošināt cilvēkiem vajadzīgos resursus. Ir pilnībā jāmaina ražošanas, patēriņa un dzīves paradumi. Ir jāveido videi nekaitīgāka ekonomika un jārīkojas nekavējoties.

Lasīt vēl

No ražošanas līdz atkritumiem - pārtikas sistēma

Mēs izmantojam arvien vairāk dabas resursu iedzīvotāju skaita pieauguma, dzīvesveida izmaiņu un augošā personīgā patēriņa dēļ. Lai nodrošinātu ilgtspējīgāku patēriņu, ir jāņem vērā visa resursu sistēma, tostarp ražošanas metodes, pieprasījuma modeļi un piegādes ķēdes. Šajā sadaļā tuvāk tiek aplūkots pārtikas jautājums.

Lasīt vēl

Resursu izmantošanas ziņā efektīva, videi nekaitīga un aprites ekonomika

Mūsu labklājība ir atkarīga no dabas resursu izmantošanas. Iegūtie resursi tiek izmantoti pārtikas ieguvē, celtniecībā, mēbeļu, elektronisko ierīču, apģērbu un citu preču ražošanā. Tomēr resursi tiek tērēti ātrāk, nekā tie spēj dabiski atjaunoties. Kā nodrošināt sabiedrības labklājību ilgtermiņā? Videi nekaitīgāka ekonomika noteikti var palīdzēt.

Lasīt vēl

Atkritumi - problēma vai resurss?

Atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums ekonomikai. Eiropas iedzīvotāji vidēji saražo 481 kg sadzīves atkritumu gadā. Arvien vairāk šo atkritumu pārstrādā vai kompostē un arvien mazāk nonāk atkritumu poligonos. Kā būtu iespējams mainīt ražošanu un patēriņu, lai atkritumu būtu arvien mazāk, bet esošie tiktu izmantoti kā resurss?

Lasīt vēl

Eiropas lauksaimniecība - kā nodrošināt cenu ziņā pieejamu, veselīgu un ekoloģisku pārtiku

Lai nodrošinātu pietiekamu pārtikas daudzumu, Eiropā izmanto intensīvo lauksaimniecību, kas ietekmē vidi un mūsu veselību. Vai Eiropa var atrast videi nekaitīgāku pārtikas ražošanas veidu? Mēs uzdevām šo jautājumu Ybele Hoogeveen — viņa vada Eiropas Vides aģentūras darba grupu, kas pēta resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību.

Lasīt vēl

Vienots skatījums uz vidi, veselību un ekonomiku

Eiropas ekonomikā joprojām ir jūtama 2008. gadā sākušās ekonomikas krīzes ietekme. Miljoniem cilvēku ir skāris bezdarbs un atalgojuma samazināšana. Ja jaunie absolventi nevar atrast darbu vienā no turīgākajām pasaules daļām, vai mums būtu jārunā par vidi? Tieši tā tiek darīts jaunajā Eiropas Savienības vides rīcības programmā, taču tas nav vienīgais. Jaunajā programmā vide ir atzīta arī par būtisku un nenodalāmu mūsu veselības un ekonomikas daļu.

Lasīt vēl

Pārmaiņas kā pāreja

Mēs dzīvojam pastāvīgi mainīgā pasaulē. Kā varam vadīt šīs pašreizējās pārmaiņas, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ilgtspēju pasaulē? Kā lai panāk līdzsvaru starp ekonomiku un vidi īstermiņā un ilgtermiņā? Viss ir atkarīgs no tā, kā pārvaldīsim pārejas procesu, neiestiegot sistēmās, kas nav ilgtspējīgas.

Lasīt vēl

Ūdens lauksaimniecībai

Mums ir vajadzīga pārtika un tīrs saldūdens, lai saražotu pārtiku. Pieaugot cilvēku darbību izraisītajam pieprasījumam, no vienas puses, un klimata pārmaiņām, no otras puses, daudzos reģionos, jo īpaši dienvidos, iedzīvotājiem ir lielas grūtības sagādāt pietiekami daudz saldūdens savu vajadzību apmierināšanai. Kā mēs varam turpināt pārtikas ražošanu, neļaujot dabai izslāpt pēc tīra ūdens? Noteikti palīdzētu ūdens efektīvāka izmantošana lauksaimniecībā.

Lasīt vēl

Atkritumi Grenlandē

Cilvēki saražo atkritumus gan blīvi apdzīvotās pilsētās, gan nomaļās apdzīvotās vietās. Pārtikas pārpalikumi, elektronisko ierīču atkritumi, baterijas, papīrs, plastmasas pudeles, apģērbs, vecas mēbeles — visi šie atkritumu veidi ir jāapsaimnieko. Daļa atkritumu tiek atkārtoti izmantota vai pārstrādāta, daļa tiek sadedzināta, lai saražotu enerģiju, vai nosūtīta uz poligoniem. Nav tāda atkritumu apsaimniekošanas veida, kas būtu iedarbīgs visur. Izvēloties atkritumu apsaimniekošanas veidu, ir jāņem vērā vietējā specifika. Galu galā atkritumu apsaimniekošana sākotnēji ir vietēja rakstura problēma. Turpmāk aprakstīts, kā Grenlandes valdība risina atkritumu problēmu savā valstī, kur problēmas rada nelielais iedzīvotāju skaits, lielais attālums starp apdzīvotajām vietām un ceļu trūkums.

Lasīt vēl

Pārtikas atkritumi

Pārtikas atkritumi

19.06.2012

Apmēram viena trešā daļa pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķiesta. Pasaulē vairāk nekā viens miljards cilvēku cieš badu, tāpēc nedrīkst nejautāt, ko var darīt lietas labā. Taču pārtikas atkritumi nav tikai neizmantota iespēja pabarot izsalkušos. Tie nozīmē, ka ir izšķiests ievērojams daudzums citu resursu, kas patērēti to ražošanā — zeme, ūdens, enerģija un darbs.

Lasīt vēl

Ilgtspējības ekonomiskais pamatojums

Gan mazi uzņēmumi, gan starptautiskas korporācijas meklē iespējas, kā saglabāt vai palielināt tirgus daļu. Sīvas globālas konkurences apstākļos centieni panākt ilgtspējību nozīmē vairāk nekā “zaļa” korporatīvā tēla radīšanu un ražošanas izmaksu samazināšanu. Tie var kļūt par jaunu uzņēmējdarbības virzienu.

Lasīt vēl

No raktuvēm līdz atkritumiem un tālāk

Gandrīz viss, ko ražojam un patērējam, ietekmē vidi. Ikdienā izvēloties, kuras preces vai pakalpojumus iegādāties, mēs bieži nepadomājam par to ietekmi uz vidi. To tirdzniecības cena gandrīz nekad neatspoguļo patiesās izmaksas. Taču mēs varam daudz ko darīt, lai patēriņš un ražošana kļūtu saudzīgāki pret vidi.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100