Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Pilsētas vide / Pilsētas vide

Pilsētas vide

Mainīt valodu
Eiropa ir valstu savienība, ko veido lielas un mazas pilsētas; ap 75 % no ES iedzīvotājiem ir apmetušies pilsētās. Tomēr urbanizācijas radītā ietekme izpaužas pāri pilsētu robežām. Eiropieši ir pieņēmuši pilsētām raksturīgu dzīvesveidu un izmanto pilsētās pieejamās ērtības kultūras, izglītības un veselības pakalpojumu jomās. Kaut arī pilsētas ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks un bagātības avots, tās ir ļoti atkarīgas no ārējo reģionu resursiem, lai apmierinātu vajadzības pēc enerģijas, ūdens un pārtikas krājumiem un atbrīvotos no atkritumiem un emisijas produktiem.

Urbanizācija Eiropā norit pastāvīgi, gan palielinoties pilsētu teritorijām, gan pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju daļai. Kaut arī pilsētu augšana Eiropā notiek dažādi, dalījums starp pilsētām un laukiem kļūst mazāk izteikts. Pašlaik piepilsētas teritorijas attīstās daudz straujāk nekā tradicionālās pilsētu centrālās daļas. Piepilsētu zemju izmantošanai veltītais projekts (PLUREL) bija veltīts jaunu stratēģiju un plānošanas un prognozēšanas metožu izstrādāšanai, kas ir būtiski ilgtspējīgu pilsētlauku attiecību veidošanai.

Vides problēmas un urbanizācijas radītās iespējas savā starpā ir cieši saistītas. Daudzas pilsētas ar grūtībām tiek galā ar sociālajām, ekonomikas un vides problēmām, ko izraisa pārapdzīvotība vai apdzīvotu vietu panīkšana, sociālā nevienlīdzība, piesārņojuma un transporta radītais spiediens. No otras puses, vienviet esošie cilvēki, uzņēmumi un pakalpojumi rada iespēju veidot resursu ziņā efektīvāku Eiropu. Jau tagad lielāks iedzīvotāju blīvums pilsētās saīsina ceļu, kas mērojams līdz darbam un pakalpojumu sniegšanas vietām, un ļauj vairāk pārvietoties kājām, ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, turklāt daudzdzīvokļu namos vai kvartālos viena dzīvokļa apkurei patērē mazāku siltuma daudzumu un aizņemtā zemes platība uz vienu iedzīvotāju ir mazāka. Tā rezultātā pilsētu iedzīvotāji patērē mazāk enerģijas un izmanto mazāku zemes platību uz iedzīvotāju nekā lauku iedzīvotāji.

Grūtākais uzdevums Eiropas pilsētu teritorijās ir atrast līdzsvaru starp blīvumu un koncentrāciju, no vienas puses, un dzīves kvalitāti veselīgā pilsētvidē, no otras puses.

ES politika

Pilsētas Eiropai ir svarīgas. Eiropas politikai jārada apstākļi, lai lielās un mazās pilsētas spētu ilgtspējīgi apsaimniekot savas teritorijas. Ilgtspējīgas pilsētas būs pamats resursu ziņā efektīvai Eiropai, kas ir svarīgs 2020. gada Eiropas stratēģijas mērķis.

Eiropas un vietējā līmenī piekoptās politikas integrācijai un jaunām pārvaldības formām ir būtiska nozīme urbanizācijas sniegto priekšrocību izmantošanā. Šo jauno politikas virzienu iezīmē Eiropas Komisijas iniciatīvas, tādas kā Eiropas videi draudzīgās galvaspilsētas balva un Pilsētu mēru pakts, kas paredz brīvprātīgu pilsētu sadarbību ar ES. Ar šīm iniciatīvām tiek īstenota Pilsētvides tematiskā stratēģija, un tās papildina tādus ES politikas virzienus, kas tieši (piemēram, direktīvas par gaisa kvalitāti, vides troksni un pilsētas notekūdeņiem) vai netieši (piemēram, direktīva par plūdiem) pievēršas pilsētām.

Šie politikas virzieni veido tā saukto Eiropas pilsētvides attīstības plānu, kurā ir iekļautas arī citas Eiropas pilsētpolitikas jomas, tādas kā Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām, kohēzijas politikas pilsētvides dimensija vai Rīcības plāns mobilitātei pilsētās.

Eiropas Vides aģentūras (EVA) veiktās darbības

EVA regulāri izvērtē Eiropas pilsētvidi – tendences zemes platības izmantošanā, patēriņu un vides kvalitāti, piemēram, pilsētvides tematiskajā novērtējumā 2010. gada Ziņojumā par vides stāvokli. EVA mērķis ir aplūkot pilsētvidi plašā kontekstā par dzīves kvalitātes nodrošināšanu Eiropas lielajās un mazajās pilsētās saistībā ar sociālekonomisko un kultūras dimensiju.

EVA izstrādā vai glabā Eiropas mēroga datu kopumus par pilsētvidi, tādus kā Urban Atlas, AirBase un Eiropas Trokšņa novērošanas un informācijas dienesta (NOISE) datus. Tie kopā ar citās Eiropas organizācijās esošajiem datu kopumiem ir uzskaitīti Eiropas integrētā pilsētvides monitoringa (IUME) tīmekļa platformā, ar kuras starpniecību EVA sadarbojas ar citām Eiropas ieinteresētajām pusēm, lai uzlabotu datu bāzi par pilsētvidi.

Perspektīvas

Veicot izvērtēšanu, EVA tagad no atsevišķu pilsētvides elementu (tādu kā pilsētu zemes izmantojums vai gaisa kvalitāte) vērtēšanas virzās uz plašāku jēdzienu – pilsētvides "metabolisms". Šis jēdziens ļauj raksturot pilsētvides zonas no funkcionālā viedokļa un izvērtēt pilsētvides modeļu un notiekošo urbanizācijas procesu ietekmi uz vidi. Šādi vērtējumi ir neaizstājami tiem politikas veidotājiem, kuri vēlas Eiropas labā likt lietā to pilsētvides potenciālu, kas saistīts ar resursu efektīvu izmantošanu.

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100