Politikas instrumenti

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 22.04.2016 11:08
Politikām ir galvenā loma, pieņemot lēmumus par mūsu vides stāvokļa uzlabošanu. Eiropas vides politikas ir ievērojami attīstījušās kopš br 1973. gada, kad tika pieņemta Pirmā vides rīcības programma. Kopš tā brīža vides jomā ir pieņemti vairāki simti tiesību aktu.

Sākumā izstrādājot Eiropas vides politikas, daudzi politikas instrumenti bija koncentrēti uz konkrētām vides problēmām. Tā kā viens politikas instruments nevar nodrošināt risinājumu visām problēmām, politiku spektrs pakāpeniski paplašinājās, lai risinātu arvien sarežģītākas ar vidi un veselību saistītas problēmas. Šodien daudzas vides politikas aptver:

  • tradicionālās regulējuma pieejas, ko dažreiz apzīmē kā "komandas un kontroles pasākumus" (piemēram, emisiju standarti, toksisko vielu aizliegumi, zemes plānošanas instrumenti);
  • uz tirgu pamatotus instrumentus (piemēram, vides nodokļi un siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecība);
  • informētības vairošanas kampaņas (tostarp, piemēram, energoefektivitātes marķēšana un saziņas kampaņas).

Jaunākajā ES vides rīcības programmā, 7VRP, ir apkopots šo politiku satvars. Tajā ir noteikts ilgtermiņa mērķis — "labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem".

Vides politiku novērtējums, lai zinātu, kas darbojas un kā tas darbojas

Mēs esam apmēram pusceļā starp Eiropas līmeņa vides politikas pirmssākumiem divdesmitā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā un 2050. gada mērķi sasniegt ilgtspējību, kā noteikts 7VRP. Eiropas vides politika tiek atzīta par vienu no spēcīgākajām pasaulē. Bez tās mūsu vide izskatītos pavisam citāda, liecina jaunākais Eiropas Vides aģentūras (EVA) novērtējums "Vide Eiropā – stāvoklis un perspektīvas 2015". Līdztekus šādiem novērtējumiem, lai uzlabotu vides politiku, tās īstenošanu un plānošanu, var vaicāt "kas darbojas?", "kā tas darbojas?", "kādas ir izmaksas?" un "kādi ir priekšnoteikumi, lai tas darbotos?”. Politikas novērtēšana palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem.

Novērtējumos parasti izmanto dažādus vērtēšanas kritērijus. Šie kritēriji bieži ir koncentrēti uz politiku atbilstību, to lietderīgumu un efektivitāti, saskaņotību, kā arī uz politiku pievienoto vērtību Eiropas, valsts vai vietējā līmenī. Pavisam nesen šo kritēriju būtiskumu atzina ES iniciatīvas par regulējuma uzlabošanu, kas zināmas arī kā "labāka regulējuma" iniciatīva. Lai novērtētu vides politikas pēc šiem kritērijiem, ir pieejams novērtējuma instrumentu un metožu klāsts, piemēram, Eiropas Komisijas tiešsaistē pieejamais interaktīvais resurss Evalsed sourcebook.

EVA devums vides politikas novērtējumā

EVA sniedz vides informāciju politikas veidotājiem un sabiedrībai un sekmē vides politikas novērtēšanu. Ja sākotnēji EVA darbs bija koncentrēts uz politiku iedarbīgumu (piemēram, projekts par ziņošanu par vides pasākumiem), tad tagad tās darbs ir attīstījies tik tālu, lai pievērstos arī:

  • novērtējuma metodoloģijām, lai turpinātu uzlabot mūsu izpratni par attiecību starp politikām un izmaiņām Eiropas vides stāvoklī;
  • politiku ietekmi uz konkrētām sistēmām, piemēram, mobilitāti, lai labāk saprastu un novērtētu to, kā politikas var sekmēt pāreju uz ilgtspējīgāku sabiedrību Eiropā;
  • vides politiku iekļaušanu citās politikas jomās (piemēram, kopējā zivsaimniecības politikā).

EVA publikācijas, kurās ietverta vides politikas novērtēšana, ir pieejamas šeit.

Saites

Geographic coverage

Austria, Belgium, Bulgaria, Croatia, Cyprus, Czech Republic, Denmark, Estonia, Finland, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Ireland, Italy, Latvia, Liechtenstein, Lithuania, Luxembourg, Malta, Netherlands, Norway, Poland, Portugal, Romania, Slovakia, Slovenia, Spain, Sweden, Switzerland, Turkey, United Kingdom
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100