Rūpniecība

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 18.05.2016 11:57
Eiropas rūpniecības ar vidi saistītie raksturlielumi pēdējos gadu desmitos ir uzlabojušies. Izmaiņas ir noteikuši vairāki apstākļi – stingrāki regulējošie akti vides jomā, energoefektivitātes pieaugums, Eiropas rūpniecības vispārējā tendence izvairīties no konkrētiem ražošanas veidiem, kuri rada lielu piesārņojumu, un uzņēmumu dalība brīvprātīgās programmās, kuru mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi. Neskatoties uz šādu stāvokļa uzlabošanos, rūpniecība vēl aizvien rada ievērojamu slogu videi, ņemot vērā nozares radīto piesārņojumu un atkritumus.

Eiropas rūpniecības nozares nodrošina daudzus svarīgus ekonomiskus un sociālus labumus; tajās tiek ražotas preces un produkti, nodrošinātas darba vietas un nodokļu ieņēmumi. Tomēr Eiropas lielākie rūpnieciskie objekti rada nozīmīgu daļu no galveno piesārņotāju un siltumnīcefekta gāžu (SEG) emisijas, kā arī ievērojamu cita veida ietekmi uz vidi, ieskaitot piesārņotāju izplūdi ūdeņos un augsnē, atkritumus un enerģijas patēriņu.

ES politikas

Rūpniecība ir galvenā Eiropas ekonomikas sastāvdaļa, bet tā ir arī piesārņojuma avots. Daudzus gadus ar vides regulu ir ierobežota šā piesārņojuma negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi. Pašreiz tiek izmantotās šādas ES politikas, rūpnieciskā piesārņojuma ierobežošanai:

  • Ar Rūpniecisko emisiju direktīvu (RED) noteikti pienākumi aptuveni 50 000 lielajām rūpnieciskajām iekārtām izvairīties no piesārņojošo vielu emisijām atmosfērā, ūdenī un augsnē, vai arī samazināt tās līdz minimumam. Ar RED arī pieprasīts šajās iekārtās samazināt atkritumu daudzumu. Attiecībā uz tādām sfērām kālielās sadedzināšanas iekārtas (LCP), atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, šķīdinātāju izmantošanas darbības un titāna dioksīda ražošana ar RED ir noteiktas atsevišķu piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības ES mērogā.
  • Ar Vidēju sadedzināšanas iekārtu (MCP) direktīvu no 2018. gada tiks regulētas sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOX) un putekļu emisijas no kurināmā sadedzināšanas iekārtās ar nominālo ieejas siltuma jaudu, kas vienlīdzīga ar vai pārsniedz 1 megavatu (MW), bet mazāka par 50 MW.
  • Ar Ekodizaina pamatdirektīvu nodrošināti produktu, piemēram, mājsaimniecības ierīču, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju vai inženierijas energoefektivitātes uzlabošanas noteikumi ES mērogā.
  • Ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) samazinātas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas no vairāk nekā 12 000 elektroenerģijas un ražošanas iekārtām 31 valstī, kā arī no aviācijas nozares. ETS aptver apmēram 45 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
  • Ar Ūdens pamatdirektīvu noteiktas prasības dalībvalstīm progresīvi samazināt ūdens piesārņojumu no piesārņojošo vielu grupas, kas definēta kā “prioritārās vielas”. Ar to arī pieprasīts, lai dalībvalstis pārtrauc vai izskauž vēl bīstamākas piesārņojošo vielu grupas, kas definētas kā “prioritārās bīstamās vielas”, emisijas, izplūdes un zudumus.
  • Ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu tiek aizsargāta vide no komunālo notekūdeņu izplūdes un dažu citu rūpniecības nozaru kaitīgās ietekmes.

 

Pēdējās desmitgadēs ir ievērojami uzlabojusies publiskā piekļuve informācijai par rūpniecisko piesārņojumu. Jo īpaši ar Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru (E-PRTR) nodrošināts visaptverošs piesārņojošo vielu emisiju un emisiju pārneses reģistrs par lielākajām rūpnieciskajām darbībām. Tajā ir iekļauta ikgadēja informācija par vairāk nekā 30 000 rūpniecisko iekārtu 33 Eiropas valstīs par piesārņojošo vielu izplūdes daudzumiem gaisā, ūdenī un zemē, kā arī atkritumu un piesārņojošo vielu pārnesēm notekūdeņos no teritorijām ārpus Eiropas..

 

Ilgtspējības iniciatīvas

Lai palīdzētu samazināt rūpniecības nozares ietekmi uz vidi, ir ieviesti arī ilgtspējības kritēriji. Šādu nozares iniciatīvu piemēri ir plaši pieņemtās vides pārvaldības prakses, piedaloties Eiropas Vides vadības un audita shēmā (EMAS) un ISO 14001 shēmā.

Ir ieviestas arī Brīvprātīgas korporatīvās sociālās atbildības (KSA) iniciatīvas, lai sasniegtu tos sociālos un vides mērķus, kas nav aptverti ar tiesisko regulējumu. Piemēri ir ķīmiskās rūpniecības iniciatīva par atbildīgu attieksmi, globālā e-ilgtspējas iniciatīva (GeSI),Starptautiskās Kalnrūpniecības un metāla padomes materiālu pārvaldības politika unCSR Europeuzņēmumu tīkls.

ES līmenī Komisija pieņēmusi stratēģiju par Korporatīvo sociālo atbildību, bet starptautiskā līmenī ar ISO 26000 standartu par sociālo atbildību sniegtas vadlīnijas, kā uzņēmumiem un organizācijām darboties sociāli atbildīgā veidā.

 

EVA darbības

Eiropas Vides aģentūra (EVA) atbalsta ES rūpnieciskā piesārņojuma politiku īstenošanu un novērtēšanu. Mēs atbalstām arī ilgtermiņa stratēģijas, lai ierobežotu nozares ietekmi uz vidi un veselību.

Rūpniecisko emisiju dati

EVA atbalsta ES ilgtermiņa stratēģiju izstrādē, lai samazinātu nozares radīto ietekmi uz vidi, nodrošinot politikas veidotājiem novērtējumu un informāciju. Mūsu galvenās darbības un produkti nodrošina Eiropas valstu iesniegto datu, kas ir daļa no valstu ziņošanas pienākumiem saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, pieejamību, tostarp:

 

Ziņošanas racionalizēšana

EVA atbalsta Eiropas Savienību iniciatīvu izstrādē, lai uzlabotu ziņošanas par rūpnieciskajām emisijām racionalizēšanu. Tas ietver iniciatīvas, lai dažādos tiesību aktos saskaņotu un vienkāršotu ES dalībvalstu un uzņēmumu rūpnieciskās informācijas ziņošanas prasības.

 

Novērtējumi un ziņojumi

EVA publicē dažādus novērtējuma ziņojumus, kuros apskatīta Eiropas rūpniecības nozares ietekme uz vidi. To skaitā EVA piecu gadu ziņojumu “Eiropas vide — stāvoklis un perspektīvas” (SOER), kā arī īpašus ziņojumus.

EVA savas darbības rūpnieciskā piesārņojuma jomā veic ciešā sadarbībā ar Eiropas Gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu mazināšanas tematisko centru (ETC/ACM) un ar EVA valstu tīklu (Eionet).

 

Perspektīvas

Turpmākajai pārejai uz zaļāku Eiropas rūpniecības nozari ir nepieciešama integrēta pieeja, kas pastiprina piesārņojuma kontroli jau avotā un nodrošina motivāciju mainīt līdzšinējās prakses un ieviest jaunas un inovatīvas tehnoloģijas.

Politikas veidotāji uzskata par prioritāti uzlabot Eiropas zināšanu bāzi par rūpniecisko piesārņojumu. Atbilstoši Orhūsas konvencijai Septītajā vides rīcības programmā ir iekļauts mērķis padarīt informāciju par piesārņojuma kontroles regulējumu vēl plašāk un efektīvāk pieejamu. Ar RED dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt uzlabotu konsolidētu informāciju par rūpnieciskajām iekārtām.

Pilnībā īstenots uzlabots regulējums palīdzēs labāk kontrolēt nozares emisijas.

  • Ar RED tiks nodrošināta stingrāka nozares darbības veida kontrole, nekā tas bija iespējams ar iepriekšējo Rūpnieciskā piesārņojuma novēršanas un kontroles (IPPC) direktīvu. Šīs kontroles būs pamatotas ar Labākā pieejamā tehniskā paņēmiena (LPTP) principu, aptverot plašāku rūpniecisko darbību diapazonu, nekā tas bijaIPPCdirektīvā, kā arī ar emisiju robežvērtībām (ELV)RED direktīvā, jo īpaši, tām, kas attiecas uz lielām sadedzināšanas iekārtām (LCP) un kas ir stingrākas par robežvērtībām, kuras noteiktasLCPdirektīvā (2001/80/EK).
  • Ar Vidēju sadedzināšanas iekārtu (MCP) direktīvu tiks nodrošināts ievērojams galveno gaisa piesārņotāju SO2, NOX un PM gada emisiju samazinājums.

Attiecībā uz SEG emisijām ES ETS bija plānota kā galvenais rīks zema oglekļa tehnoloģiju ieviešanas stimulēšanai rūpniecības nozarē. Emisijas no nozarēm, kuras aptver ES ETS, 2020. gadā būs par 21 % zemākas nekā 2005. gadā. Līdz 2030. gadam tās bus par 43 % zemākas saskaņā ar Eiropadomes 2014. gada secinājumiem.

Ilgākā termiņā Komisijas Ceļvedī par resursu efektīvāku izmantošanu Eiropā ir izklāstīts, kā panākt, lai Eiropas ekonomika līdz 2050. gadam kļūtu ilgtspējīga. Tajā ir ierosināti veidi, kā uzlabot resursu ražīgumu un divkāršot izaugsmi no resursu izmantošanas, tajā pat laikā izvairoties no “ieciklēšanās”uz kādām konkrētām tehnoloģijām un nodrošinot ceļu uz SEG emisiju samazinājumu līdz 2050. gadam par 80 % zem 20. gadsimta deviņdesmito gadu līmeņiem. Ar Aprites ekonomikas paketi, ko ierosināja 2015. gadā, tiek izveidota rīcības programma, kuras pasākumi aptver visu ciklu no ražošanas un patēriņa līdz atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu tirgum. Pasākumi ietver vadlīniju iekļaušanu par aprites ekonomiku un labākās prakses par ūdens atkārtotu izmantošanu attiecīgajos RED Labākā pieejamā tehniskā paņēmiena atsauces dokumentos (BREF).

Pašreiz Komisija veic E-PRTRregulas Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) novērtējumu, lai pārbaudītu, cik lielā mērā šis tiesību akts vēl ir derīgs šim nolūkam. Novērtējumu plānots publicēt līdz 2016. gada beigām. Papildus tam tiek veikta plaša Piemērotības pārbaude par vides tiesību aktu uzraudzību un ziņošanu, lai varētu noteikt konkrētas rīcības, kā panākt racionalizētu, atvieglotu un augsti efektīvu uzraudzību un ziņošanu vides tiesību aktu kontekstā. Rezultātus un iespējamos ierosinājumus turpmākām rīcībām plānots prezentēt līdz 2017. gada beigām.

 

Saistītās saites

Eiropas Piesārņojošo vielu un emisiju pārneses reģistrs (E-PRTR)

Lielo sadedzināšanas iekārtu dati

Eiropas Komisijas Vides ĢD — rūpnieciskās emisijas

Eiropas Komisijas Klimata politikas ĢD — stratēģijas

Eiropas Gaisa piesārņojuma un klimata pārmaiņu mazināšanas tematiskais centrs (ETC/ACM)


 

Saistītais saturs

Geographic coverage

Europe
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100