Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Tēmas / Piekraste un jūras / Piekraste un jūras

Piekraste un jūras

Mainīt valodu
Topics: , ,
Cilvēka darbība rada vēl nepieredzētas piekrastes un jūras ekosistēmu vides pārmaiņas. Zvejniecības radītais slogs, piesārņojums no avotiem, kas atrodas uz zemes un jūrā, urbanizācija, vērtīgu dzīvotņu zaudēšana un degradācija un svešas izcelsmes sugu invāzija pieaug visā pasaulē. Visticamāk, ka visas šīs ietekmes pastiprinās klimata pārmaiņu dēļ.

Eiropu ieskauj četru jūru – Vidusjūras, Melnās jūras,Baltijas jūras un Ziemeļatlantijas okeāna, kas ietver arī Ziemeļu jūru, – reģioni. Eiropa veic arī daudz ar jūrniecību saistītu darbību Arktikā.

Cilvēka darbības bieži ir koncentrētas piekrastes reģionos, kas ir mazāk spējīgi asimilēt šīs darbības un kur nelabvēlīgā ietekme ir visredzamākā. Galvenie draudi Eiropas piekrastes apgabaliem ir ūdens piesārņojums un eitrofikācija, bioloģiskās daudzveidības zudums, pilsētu attīstība, ainavas izpostīšana un krasta erozija.

Eiropas jūras un piekrastes – interesanti fakti

  • ES dalībvalstu jurisdikcijā esošā jūras teritorija ir lielāka nekā ES kopējā zemes platība.
  • ES krasta līnija ir 68 000 km gara – vairāk nekā trīs reizes garāka par Amerikas Savienoto Valstu krasta līniju un gandrīz divas reizes garāka par Krievijas krasta līniju; ja pieskaita EEZ dalībvalstis Islandi, Norvēģiju un Turciju, tad tās garums sasniedz 185 000 km.
  • Gandrīz puse no ES iedzīvotājiem dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no jūras; lielākā daļa koncentrējas pilsētu teritorijās gar piekrasti. 2001. gadā 70 miljoni cilvēku vai 14 % no visiem ES iedzīvotājiem dzīvoja līdz 500 metru attālumā no piekrastes.
  • Jūra ir Eiropas vispopulārākais brīvdienu galamērķis. 63 % Eiropas atpūtnieku par savu brīvdienu galamērķi izvēlas jūrmalu. Piemēram, aptuveni 8 līdz 10 miljoni makšķernieku makšķerē sporta vai izklaides dēļ, atbalstot Eiropas ražošanas nozari ar 8 līdz 10 miljardiem euro gadā.
  • Saimniecisko īpašumu, kas atrodas līdz 500 metru attālumā no jūras, aptuvenā vērtība ir 500 līdz 1000 miljardi euro.
  • Paredzams, ka laikposmā no 1990. līdz 2020. gadam ES kopējie izdevumi par krasta līnijas aizsardzību no erozijas un applūšanas riska sasniegs 5,4 miljardus euro gadā.

 

[EK, 2006: Jūrniecības fakti un skaitļi (kas bija pieejami 2010. gada 27. septembrī)]

Par piekrastēm un jūrām

Regional sea characteristics

Reģionālo jūru raksturojums

Eiropas jūras ir Baltijas jūra, Melnā jūra, Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa un Vidusjūra. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ietilpst Ziemeļjūra, Arktiskā jūra, Barenca jūra, Īrijas jūra, Ķeltu jūra, Biskajas līcis un Ibērijas piekrastes ūdeņi.

Baltijas jūra ir daļēji norobežota jūra ar mazu sāls daudzumu, jo ir ierobežota ūdens apmaiņa ar Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļu un tajā ietek daudz upju. Šie apstākļi padara jūru īpaši neaizsargātu pret piesārņojumu ar barības vielām.

Arī Melnā jūra ir daļēji norobežota; tas ir pasaulē lielākais iekšzemes baseins ar ierobežotu ūdens apmaiņu ar Vidusjūru. Tās ūdeņi dziļāk par 150 līdz 200 metriem ir anoksiski. Melnās jūras virsējā ūdens sāļums ir vidējs. Tiek uzskatīts, ka lielākajā daļā Melnās jūras atrodas naftas un gāzes rezerves, un tiek plānota naftas un gāzes ieguve.

Vidusjūra arī ir daļēji norobežota jūra ar lielu sāls daudzumu, pateicoties augstam ūdens iztvaikojuma līmenim un nedaudzajām ietekošajām upēm. Tai ir ierobežota ūdens apmaiņa ar Atlantijas okeānu un Melno jūru. Šajā jūrā ir vislielākā bioloģiskā daudzveidība Eiropā.

Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļa ietver virkni jūru un plašu klimata gradāciju. Tas ir ļoti produktīvs apgabals, kurā atrodas Eiropas visvērtīgākie zvejas apgabali un daudz unikālu dzīvotņu un ekosistēmu. Tājā atrodas arī Eiropas lielākās naftas un gāzes rezerves.

Piekraste ir zona, ko definē kā vietu, kur zeme savienojas ar jūru. 24 EEZ piekrastes valstīs ir 560 000 km2 piekrastes apgabalu, kas ir 13 % no šo valstu kopējās platības (pamatojoties uz 2000. gada Corine Land Cover datiem).

Dziļjūra un jūras dibens veido plašu un sarežģītu sistēmu, kas ir saistīta ar pārējo planētu, ar kuru notiek vielu, enerģijas un bioloģiskās daudzveidības mijiedarbība. Dziļjūras ekosistēmu funkcionēšana ir ļoti svarīga pasaules bioģeoķīmiskajiem cikliem, no kuriem ir atkarīga liela sauszemes dzīves un civilizācijas daļa. Tā atrodas gan Atlantijas okeāna Eiropas daļā, gan starptautiskajos ūdeņos un Ziemeļu Ledus okeānā. Par dziļjūru parasti uzskata tos ūdeņus, kuru dziļums pārsniedz 400 metrus.

Jūras un piekrastes ekosistēmu degradācija novērojama Baltijas jūrā, Melnajā jūrā, Vidusjūrā un Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, kā arī Arktikā. Darbības, kas ietekmē vidi, ir sekas mūsu neatliekamo cilvēcisko vajadzību apmierināšanai, bet tās ietekmē sugas un biotopus, kas attīstījušies tūkstošiem un miljoniem gadu, — reizēm ietekme ir neatgriezeniska.

Šīs darbības ir saistītas ar augstu un arvien pieaugošu iedzīvotāju blīvumu gar Eiropas piekrasti, zveju, lauksaimniecības piesārņojumu, rūpnieciskajām ķimikālijām, tūrisma attīstību, kuģniecību, atjaunojamās enerģijas infrastruktūrām un citām ar jūru saistītām darbībām.

Īpašas problēmas

  • Neskatoties uz ievērojami uzlaboto notekūdeņu apstrādi, difūzais piesārņojums ar barības vielām, kas rodas no lauksaimniecības, joprojām ir liela problēma piekrastes un jūras vidē; tas paātrina fitoplanktona attīstību un var novest pie skābekļa trūkuma plašā teritorijā.
  • Visās Eiropas jūrās atsevišķās vietās dažu smago metālu un noturīgu organisko piesārņotāju koncentrācija jūras biotopos pārsniedz barības vielu limitus. Lielo nejaušas naftas noplūdes gadījumu skaits ir samazinājies, bet naftas noplūdes, veicot regulāras darbības, piemēram, transportēšanu un pārstrādi, joprojām ir ievērojamas. Šīs vielas uzkrājas barības ķēdē.
  • Līdz ar kuģniecības un akvakultūras attīstību izplatās invazīvas sugas, kas var radīt postošas sekas ekosistēmām un sabiedrībai. Zaudējumi pasaules ekonomikai, kurus izraisa invazīvās sugas ūdenī, tiek lēsti vairāk par 100 miljardiem USD ik gadu.
  • Visās Eiropas jūrās notiek zvejniecība, kas nav ilgtspējīga un kas apdraud Eiropas zivju krājumu dzīvotspēju. Joprojām tiek izmantoti tādi destruktīvi zvejniecības paņēmieni kā grunts tralēšana. Zivis, putni, zīdītāji un bruņurupuči tiek nozvejoti netīši, un jūras dzīvotnes un ekosistēmas cieš no mehānismu ietekmes. Zvejniecība var izmainīt jūras ekosistēmu.
  • Lai gan jūras un piekrastes dzīvotņu un sugu aizsardzība uzlabojas, iekļaujot piekrastes un jūras apgabalus “Natura 2000” teritorijās, tas notiek lēni un sarežģīti. Dažu piekrastes un lielākās daļas jūras dzīvotņu stāvoklis joprojām nav novērtēts; 22 % jūras zīdītājdzīvnieku draud izmiršana.
  • Tūrisms, kam jāpateicas par pilsētu attīstību gar Vidusjūras piekrasti, tagad kļūst arī par attīstības virzītāju Melnās jūras piekrastē.
  • Klimata pārmaiņas izraisa jūras virsmas temperatūras un jūras līmeņa paaugstināšanos. Šo pārmaiņu rezultātā jūras un piekrastes sugas maina savu ģeogrāfisko atrašanās vietu un sezonālo izplatību; lai nodrošinātu vides ilgtspēju, zvejniekiem un dabiskajām dzīvotnēm ir arvien vairāk jāpielāgojas šīm pārmaiņām. Reaģējot uz arvien lielāku CO2 koncentrāciju atmosfērā, okeāna pH turpina samazināties; koraļļu rifus Eiropas aizjūras teritorijās, kas ir bioloģiskās daudzveidības centri, apdraud gan temperatūras paaugstināšanās, gan paskābināšanās.

Eiropas politika

Lai atrisinātu Eiropas piekrastes teritoriju un jūru vides problēmas, ir vajadzīga politiska iejaukšanās attiecībā uz visām nozarēm, kuras saistītas ar ūdeni, dabu, piesārņojumu, zvejniecību, klimata pārmaiņām un telpas plānošanu. Vēsturiski tās uzskatīja par atsevišķiem politikas virzieniem, bet līdz ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (MSFD) pieņemšanu 2008. gadā pieeja tiek saskaņota – pārvaldības pieejā tiek ņemta vērā visa ekosistēma un izvirzīts mērķis sasniegt labu vides stāvokli daudzos konkrētos ar vidi saistītos aspektos. Jūras stratēģijas pamatdirektīvu papildina Ūdens pamatdirektīva (WFD), kas regulē ekoloģisko stāvokli piekrastes un pārejas ūdeņos, aplūkojot barības vielu, ķīmisko vielu un hidromorfoloģisko spiedienu, kā arī Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva, kurās noteikts mērķis saglabāt atsevišķas jūras un piekrastes dzīvotnes un sugas.

Paredzams, ka jūrniecības, lauksaimniecības un tūrisma nozaru attīstība turpināsies; svarīgs Jūras stratēģijas pamatdirektīvas turpmākais mērķis būs nodrošināt, lai šī attīstība, izmantojot pārvaldības stratēģijas, būtu ilgtspējīga vides saglabāšanas ziņā. Šādas stratēģijas var tikt atbalstītas, īstenojot plānošanas principus atbilstīgi integrētai piekrastes zonu pārvaldībai (IPZP) un jūras teritoriālajai plānošanai (JTP).

Lai gan Jūras stratēģijas pamatdirektīva nosaka vides mērķi attiecībā uz zivju krājumu stāvokli, visus zvejniecības jautājumus regulē kopējā zivsaimniecības politika (KZP). Jaunu reforma tiks veikta 2012. gadā.

Saistītās saites

  • MSFD pieprasīts līdz 2020. gadam jūras ūdeņos nodrošināt atbilstošu vides stāvokli daudziem bioloģiskajiem vides elementiem, tostarp zivīm. Tājā paredzēts samazināt piesārņojuma apjomu un tā ietekmi uz jūras vidi.
  • IPZP ieteiktas attīstības stratēģijas, lai panāktu ilgtspējīgu piekrastes attīstību.
  • JTP ir rīks, kas atbalsta stratēģiju attīstību ilgtspējīgai jūras izmantošanai, savedot kopā daudzus jūras izmantotājus.
  • WFD pieprasīts līdz 2015. gadam visā ES sasniegt labu ekoloģisko stāvokli vai bioloģisko un ķīmisko elementu labu ekoloģisko potenciālu upju grīvās un krastos un paredzēts samazināt piesārņojuma apjomu un ietekmi uz upju grīvām un krastiem. Tājā paredzēts arī samazināt hidromorfoloģisko pārmaiņu radīto spiedienu.
  • Nitrātu direktīvā noteikts mērķis samazināt piesārņojumu ar nitrātiem no lauksaimniecības zemes.
  • Pilsētu notekūdeņu attīrīšanas direktīvā noteikts mērķis samazināt piesārņojumu, kas radies no notekūdeņu attīrīšanas darbiem un atsevišķām ražošanas nozarēm.
  • ES Dzīvotņu direktīva un Putnu direktīva (skatīt ES dabas tiesību akti) ir Eiropas dabas saglabāšanas politikas pamatakmeņi. Dzīvotņu direktīva ir veidota ap diviem pīlāriem – “Natura 2000” aizsargāto teritoriju tīklu un sugu stingru aizsardzības sistēmu.
  • Klimata pārmaiņu draudi globālā mērogā ir aplūkoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC). Tās Kioto protokolā noteikti saistoši emisiju mērķi tām attīstītajām valstīm, kas to ir ratificējušas, piemēram, ES dalībvalstīm. Vairāk informācijas par klimata pārmaiņu politiku.

Komentāri

Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100