Raksti

Mainīt valodu

Ilgtspējīga apsaimniekošana ir Eiropas mežu veselības vissvarīgākais priekšnoteikums

Meži Eiropā nodrošina būtiskus vides pakalpojumus: tīru gaisu, tīru ūdeni, dabiskus oglekļa krājumus, koksni, pārtiku un citus produktus. Tie nodrošina mājvietu daudzām sugām un dzīvotnēm. Mēs apspriedām mežu problēmas Eiropā ar Annemarie Bastrup-Birk, Eiropas Vides aģentūras mežu un vides speciālisti.

Lasīt vēl

Zaļā infrastruktūra – labāka dzīve ar dabīgiem risinājumiem

Zaļā infrastruktūra piedāvā pievilcīgus risinājumus vides, sociālajām un ekonomikas problēmām un tā ir pilnībā jāintegrē dažādās politikas jomās. Gatavojoties publicēt ziņojumu par zaļās infrastruktūras lomu ar laikapstākļiem un klimata pārmaiņām saistītu dabas apdraudējumu ietekmes mazināšanā, EVA sarunājās ar tās vadošo autoru, teritoriālās vides, politikas un ekonomiskās analīzes projektu vadītāju Gorm Dige.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku veselību

Klimata pārmaiņas Eiropā iedzīvotāju veselību ietekmē jau tagad un turpinās to ietekmēt arī nākotnē. Kā šīs pārmaiņas ietekmē eiropiešus šodien? Kas mūs sagaida nākotnē? Mēs uzdevām šos jautājumus Psaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģionālā biroja programmu vadītājai Bettina Menne.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz pilsētām

Lielākā daļa eiropiešu mūsdienās dzīvo pilsētās, tāpēc izvēlētās pārmaiņas pilsētu infrastruktūrā lielā mērā noteiks mūsu iespējas pārvarēt klimata pārmaiņu ietekmi. Biežākas lietusgāzes, plūdi un karstuma viļņi, iespējams, būs izaicinājumi, ar kuriem Eiropas pilsētām nāksies saskarties klimata pārmaiņu ietekmē. Mēs jautājām Starptautiskās vietējo vides iniciatīvu padomes (ICLEI) Reģionālās pārvaldes direktora vietniekam Holger Robrecht, kādus pasākumus pilsētas veic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz augsni

Augsne ir svarīgs un bieži vien aizmirsts klimata sistēmas elements. Tā ir otra lielākā oglekļa glabātava (vai krātuve) pēc okeāniem. Atkarībā no reģiona klimata pārmaiņu ietekmē notiekošās veģetācijas attīstības rezultātā ogleklis arvien vairāk uzkrājas augos un augsnē, vai arī ogleklis lielākos daudzumos tiek izmests atmosfērā. Galveno ekosistēmu atjaunošana uz zemes un ilgtspējīga zemes lietošana pilsētu un lauku teritorijās var palīdzēt mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties.

Lasīt vēl

Kā klimata pārmaiņas ietekmē jūras un okeānus

Klimata pārmaiņu ietekmē okeāni sasilst, izraisot jūras vides paskābināšanos un nokrišņu daudzuma izmaiņas. Šāda faktoru kombinācija bieži saasina cilvēku citāda veida iedarbību uz jūrām, novedot pie bioloģiskās daudzveidības izzušanas jūrās. Daudzu cilvēku iztika ir atkarīga no jūras vides bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmām, tāpēc steidzami jāveic pasākumi, lai ierobežotu okeānu sasilšanu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību

Lauksaimniecība gan veicina klimata pārmaiņas, gan arī to ietekmē klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un jāpielāgo sava pārtikas ražošanas sistēma, lai pārvarētu klimata pārmaiņu sekas. Tomēr klimata pārmaiņas ir tikai viens no daudzajiem lauksaimniecības apgrūtinājumiem. Saskaroties ar pieaugošo globālo pieprasījumu un cīņu par resursiem, pārtikas ražošana un patēriņš Eiropas Savienībā ir jāaplūko plašākā kontekstā, apvienojot lauksaimniecību, enerģētiku un pārtikas nodrošinājumu.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņas un investīcijas

Bieži tiek uzskatīts, ka pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomās ekonomikai ir papildu slogs. Taču Eiropas valstis jau tērē publiskos un privātos līdzekļus pētījumiem, infrastruktūrai, lauksaimniecībai, enerģētikai, transportam, pilsētvides attīstībai, sociālai aizsardzībai, veselībai un dabas aizsardzībai. Mēs varam garantēt, ka ar mūsu pašreizējiem izdevumiem šajās jomās tiek atbalstītas klimatam labvēlīgas un pastāvīgas izvēles iespējas, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas.

Lasīt vēl

Klimata pārmaiņu samazināšana

Meteoroloģisko pētījumu vēsturē 2014. gads bija karstākais gads. Tas bija arī vēl viens gads arvien siltāku desmitgažu sērijā. Lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 2 °C virs pirmsindustriālā laikmeta temperatūras un samazinātu klimata pārmaiņu sekas, ir ievērojami jāsamazina atmosfērā izmesto siltumnīcefekta gāzu daudzums. Valdības var uzstādīt mērķus, taču attiecīgie pasākumi ir jāveic uzņēmējdarbības subjektiem, uzņēmumiem, vietējām pašvaldībām un mājsaimniecībām. Šie pasākumi jāveic ar mērķi samazināt emisijas, stabilizēt atmosfērā siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju, apturēt gaisa temperatūras celšanos un ierobežot klimata pārmaiņas.

Lasīt vēl

Dzīve mainīga klimata apstākļos

Mūsu klimats mainās. Zinātniskie pierādījumi apstiprina, ka Zemes vidējā gaisa temperatūra paaugstinās un nokrišņu daudzums un biežums mainās. Tie arī liecina, ka ledāji, Ziemeļu Ledus okeāna un Grenlandes ledus kārta kūst. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes Piektā izvērtējuma ziņojumā ir norādīts, ka kopš divdesmitā gadsimta vidus globālās sasilšanas galvenais iemesls ir siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas palielināšanās, ko veicina cilvēku aktivitāšu rezultātā radušās emisijas. Lielā mērā šo pieaugumu veicina fosilā kurināmā dedzināšana un izmaiņas zemes lietošanā.

Lasīt vēl

Vai mēs esam gatavi klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņas dažādi ietekmē mūsu veselību, ekosistēmas un ekonomiku. Nākamajās desmitgadēs šī ietekme, iespējams, kļūs arvien nopietnāka. Ja netiks domāts, kā to novērst, cena par veselības pasliktināšanos, negatīvu ietekmi uz ekosistēmām, bojātu īpašumu un infrastruktūru var būt ļoti augsta. Lai sagatavotos klimata pārmaiņām, visā Eiropā jau tiek realizēti daudzi pielāgošanās projekti.

Lasīt vēl

Ar katru elpas vilcienu

Mēs elpojam no dzimšanas līdz pat nāves brīdim. Elpošana ir vitāli svarīga un pastāvīga vajadzība ne tikai mums, bet visai dzīvībai uz Zemes. Gaisa piesārņojums ietekmē mūs visus ― tas kaitē veselībai un apkārtējai videi, radot arī finansiālus zaudējumus. Bet no kā sastāv gaiss, ko elpojam, un no kurienes rodas gaisu piesārņojošās vielas?

Lasīt vēl

Veselība un klimata pārmaiņas

2007. gada augustā vietējās veselības aprūpes iestādes Itālijā, divos mazos ciematos vienas upes pretējos krastos Castiglione di Cervia un Castiglione di Ravenna, atklāja lielu skaitu saslimšanas gadījumu ar neparastu slimību. Saslima gandrīz 200 cilvēku, un kāds pavecāks vīrietis nomira (Angelini et al., 2007).

Lasīt vēl

Runa ir ne tikai par gaisa sasilšanu - Pasaules diplomātu centieni un Kioto protokola pēctecis

Ik ziemu, oficiāli atzīmējot garā Ziemassvētku perioda sākumu, Kopenhāgenā vārtus ver slavenie Tivoli dārzi — pilsētas centrā esošais vēsturiskais pasaules līmeņa atrakciju parks. Šā gada decembrī Tivoli spuldzīšu virteņu mirgošanu visdrīzāk pārspēs COP 15 — līdz šim nozīmīgākā vispasaules sanāksme par klimata pārmaiņām. Lai tajā piedalītos, Dānijas galvaspilsētā ieradīsies tūkstošiem diplomātu, politiķu, uzņēmēju un vides un klimata speciālistu no visas pasaules.

Lasīt vēl

Izmesti no laivas - Jūras ekosistēmu pārvaldība klimata pārmaiņu kontekstā

Zvejnieku stāsts. 1986. gada 6. oktobra vakarā omāru zvejnieki no mazas pilsētiņas Gillelejas, kas atrodas uz ziemeļiem no Kopenhāgenas, zvejoja Kategatā un tika pie pilniem tīkliem ar Norvēģijas omāriem. Daudzi omāri mira vai jau bija beigti un apmēram puse no tiem bija savādā krāsā.

Lasīt vēl

Ja bioenerģija rada neparedzētas sekas — Pāreja no naftas uz bioenerģiju nav bez riska

Bioenerģija nav nekas jauns. Gadu tūkstošiem cilvēki ir izmantojuši malkas sadegšanas enerģiju. Līdz ar XIX gadsimta vidū notikušo rūpniecības apvērsumu priekšplānā izvirzījās tā dēvētais „fosilais kurināmais”, galvenokārt akmeņogles un nafta. Tomēr atrast un iegūt fosilo kurināmo kļūst arvien grūtāk, tas kļūst dārgāks, un par to notiek asas politiskās diskusijas.

Lasīt vēl

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100