Bioloģiskā daudzveidība – ekosistēmas

Mainīt valodu
Lapa Pēdējās izmaiņas 03.02.2017 15:10
Bioloģiskā daudzveidība ir termins, ar ko apzīmē ekosistēmu (dabas kapitāla), sugu un gēnu dažādību visā pasaulē vai noteiktā dzīvotnē. Tā ir būtiska cilvēka labklājībai, jo nodrošina pakalpojumus, kas dod ieguldījumu ekonomikā un sabiedrībā. Bioloģiskā daudzveidība ir būtiska arī ekosistēmu pakalpojumiem — tie ir pakalpojumi, ko nodrošina daba, piemēram, apputeksnēšana, klimata regulēšana, aizsardzība pret plūdiem, zemes auglība un pārtikas, kurināmā, šķiedru un ārstniecības līdzekļu radīšana.

Eiropā cilvēka darbība ir ietekmējusi bioloģisko daudzveidību  jau kopš lauksaimniecības un lopkopības izplatīšanās vairāk nekā pirms 5000 gadu. Tomēr pēdējo 150 gadu laikā notikušās revolūcijas lauksaimniecībā un rūpniecībā ir radījušas dramatiskas un straujas pārmaiņas zemes izmantošanā, lauksaimniecības intensifikācijā, urbanizācijā un zemju pamešanā. Tā rezultātā, savukārt, vairs neizmanto daudzus darba paņēmienus (piemēram, tradicionālas lauksaimniecības metodes), kas palīdzēja saglabāt ainavas ar augstu bioloģisko daudzveidību.

Lielais patēriņš un saražoto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju Eiropā nozīmē, ka mūsu ietekme uz ekosistēmām būtiski pārsniedz mūsu kontinenta robežas. Dzīvesveids Eiropā ir lielā mērā atkarīgs no resursu un preču importa no visas pasaules, kas bieži veicina neilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu ārpus Eiropas.

Jaunie globālie un ES mērķi — apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un šajā ziņā uzlabot situāciju līdz 2020. gadam — ir vērienīgi, un to sasniegšanai ir nepieciešama labāka politikas īstenošana, koordinācija starp nozarēm, ekosistēmu pārvaldības pieejas un plašāka izpratne par bioloģiskās daudzveidības vērtību. 

ES politika šajā jautājumā

Lai gan dažādos līmeņos ir atzīts, ka mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu nav sasniegts, šāda mērķa noteikšana ir neapšaubāmi palielinājusi sabiedrības informētību. Kopš 2001. gada ir būtiski uzlabojusies politika, kas risina jautājumus par bioloģiskās daudzveidības zudumu un progresa novērtēšanas rādītājiem.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam palīdzēs integrēt bioloģiskās daudzveidības vajadzības nozaru politikās. Stratēģijā ir iekļauti seši uzdevumi, kas attiecas uz dabu (1. uzdevums), ekosistēmām un to atjaunošanu (2. uzdevums), Eiropas dabas, zemes un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aptverot lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozari (3. un 4. uzdevums), svešzemju sugu problēmu (5. uzdevums) un ES globālo ietekmi (6. uzdevums). Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam palīdz sasniegt Septītās vides rīcības programmas (7. VRP) dabas kapitāla mērķi “Labklājīga dzīve ar pieejamiem planētas resursiem”, kas stājās spēkā 2014. gada janvārī un nosaka Eiropas vides politiku līdz 2020. gadam. Abos dokumentos ietverts ilgtermiņa redzējums līdz 2050. gadam. 

Bioloģiskās daudzveidības stratēģija attiecībā uz redzējumu un pamatmērķi
Redzējums
Līdz 2050. gadam Eiropas Savienības bioloģiskā daudzveidība un tās nodrošinātie ekosistēmu pakalpojumi — tās dabas kapitāls — tiek saglabāti, novērtēti un pēc iespējas atjaunoti atbilstoši tiem piemītošai vērtībai un to spējai būtiski veicināt cilvēku labklājību un ekonomisko uzplaukumu, kā arī lai novērstu katastrofālās pārmaiņas, ko izraisījis bioloģiskās daudzveidības zudums.
Pamatmērķis
Līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju Eiropas Savienībā un, cik iespējams, atjaunot tos, vienlaikus palielinot ES ieguldījumu, lai novērstu bioloģiskās daudzveidības zudumu visā pasaulē. 

Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam turpina iesākto saskaņā ar 2006. gada ES bioloģiskās daudzveidības rīcības plānu, ņemot vērā šā plāna īstenošanā gūto pieredzi un nosakot vēl vērienīgākus mērķus. Turklāt šīs stratēģijas izstrādē liela nozīme ir bijusi ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kā arī minētā stratēģija ir pilnībā saskaņota ar šo vissvarīgāko globālās bioloģiskās daudzveidības politikas dokumentu, kas veltīts bioloģiskās daudzveidības zuduma un ar to saistītā ekosistēmu pakalpojumu zuduma apturēšanai līdz 2020. gadam. 

ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 193 dalībvalstis, tostarp, ES un visas tās dalībvalstis, tikās 2010. gada oktobrī Japānā. Šajā konvencijas dalībvalstu 10. sanāksmē tika pieņemti vairāki svarīgi lēmumi, tostarp, tā sauktie Aiči mērķi, kas nosaka valstu rīcības pamatstratēģiju,lai uzturētu, uzlabotu un atjaunotu bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un to pakalpojumus. 

ES kā šīs konvencijas dalībnieces uzdevums ir saskaņot savu bioloģiskās daudzveidības politiku ar šīm starptautiskajām saistībām. Tas ir atspoguļots 7. VRP, kā arī 2020. politikas mērķī un 2050. gada redzējumā. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos izklāstītajā 2030. gada redzējumā ir ietverti turpmāki uzlabojumi un atbalsts politikas procesam, jo īpaši attiecībā uz to integrāciju nozaru politikā. 

Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam Starpposma pārskatā 2015. gadā tika secināts, ka kopumā bioloģiskās daudzveidības zudums un ekosistēmu pakalpojumu degradācija ES ir pasliktinājusies salīdzinājumā arES 2010. gada bioloģiskās daudzveidības bāzes līniju. To apstiprina arī EVA ziņojums Vide Eiropā – stāvoklis un perspektīvas 2015. Šāda pasliktināšanās atbilst globālajām tendencēm, un tai ir būtiska ietekme uz bioloģiskās daudzveidības spēju nodrošināt cilvēka vajadzības nākotnē. Lai arī daudzi vietēja mēroga panākumi pierāda, ka rīcība uz vietas rada pozitīvu iznākumu, ir jāpaplašina to mērogs, lai panāktu izmērāmu ietekmi uz kopumā negatīvo tendenci. 

ES dabas aizsardzības politika pamatojas uz diviem būtiskiem tiesību aktiem: Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu. Abas direktīvas veido pamatu Natura 2000 tīklam, aizsargājamo teritoriju tīklam, kas izveidots, lai pasargātu sugas un dzīvotnes, par kurām Eiropā ir īpaša interese.

Uz iekšzemes un jūras ūdeņiem attiecas divas pamatdirektīvas — Ūdens pamatdirektīva un Jūras stratēģijas pamatdirektīva. Šajās direktīvās ir noteikti mērķi, paredzot, ka ekosistēmu biotiskie un abiotiskie elementi palīdz īstenot Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas līdz 2020. gadam un 7. VRP mērķus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ekosistēmām un to pakalpojumiem. 

EVA darbības

EVA aktīvi strādā, lai nodrošinātu politikas veidotājiem un Eiropas iedzīvotājiem jaunāko pieejamo informāciju par Eiropas bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām. Kopumā EVA darbs šajā jomā ir atbalstīt un informēt politikas izstrādātājus un īstenotājus, nodrošinot tos ar datiem, informāciju/rādītājiem un novērtējumiem, kuros datu analīze par sugām un dzīvotnēm integrēta plašākos ekosistēmu un to pakalpojumu novērtējumos. 

EVA atbalsta iepriekš minētās dabas direktīvas, sniedzot ziņojumus, izmantojot Reportnet un Bioloģiskās daudzveidības datu centru, kā arī cieši sadarbojas ar EVA Eiropas vides informācijas un novērojumu tīklu Eionet un Eiropas bioloģiskās daudzveidības tematisko centru. Svarīgākās darbības: 

  • Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēma (BISE);
  • Eiropas dabas informācijas sistēma (EUNIS);
  • Natura 2000;
  • Eiropas bioloģiskās daudzveidības rādītāju kopums (SEBI2020),
  • Zināšanu inovācijas projekts par dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu uzskaiti (KIP INCA);
  • Ekosistēmu un to sniegto pakalpojumu kartēšana un novērtēšana (MAES).

Perspektīva

Turpmākai EVA informācijas sistēmu attīstībai jānotiek saskaņā ar dabas direktīvām un ES bioloģiskās daudzveidības un globālās bioloģiskās daudzveidības stratēģijām. EVA jo īpaši turpinās attīstīt Eiropas bioloģiskās daudzveidības informācijas sistēmu, kas ir tīmekļa portāls, kurā vienkopus publicē informāciju par Eiropas bioloģisko daudzveidību (t. i., politiku, datus un novērtējumus). 

EVA turpinās darbu, lai izstrādātu rādītājus un novērtējumus, izmantojot pārbaudītu, savlaicīgu un politikai atbilstošu metodiku. Tajā tiks ietvertas vajadzības, kas izriet no politikas efektivitātes analīzes, konkrēti no Starpposma pārskata par Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2020. gadam un lielo pasaules reģionu/reģionālajiem ekosistēmu novērtējumiem, kā arī atbalsts politikas un zinātnes saskarnes platformām Eiropas un pasaules līmenī, piemēram, Starpvaldību zinātnes un politikas platformai bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES).

Saistītais saturs

Jaunumi un raksti

Saistītās publikācijas

Skatiet arī

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100