Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2011 / Raksti / Veselība un klimata pārmaiņas

Veselība un klimata pārmaiņas

Mainīt valodu
2007. gada augustā vietējās veselības aprūpes iestādes Itālijā, divos mazos ciematos vienas upes pretējos krastos Castiglione di Cervia un Castiglione di Ravenna, atklāja lielu skaitu saslimšanas gadījumu ar neparastu slimību. Saslima gandrīz 200 cilvēku, un kāds pavecāks vīrietis nomira (Angelini et al., 2007).

 Image © John McConnico

Pēc sīkas izmeklēšanas atklājās, ka tas ir Čikungunja vīruss, ko uz cilvēkiem pārnēsā Aedes odi jeb tīģerodi, kuri vairāk izplatīti Āfrikā un Āzijā. Kā infekcijas avots tika atrasts vīrietis, kas pavadīja atvaļinājumu šajā reģionā.

Tiek uzskatīts, ka slimais vīrietis inficēts pirms došanās uz Eiropu, bet Itālijā viņam iekoda tīģerods. Tīģerods ir slimības vai vīrusa pārnēsātājs, un domājams, ka šis insekts ir izplatījis vīrusu citam cilvēkam ciematā. Tā sākās ķēdes reakcija, kad tīģerodi sakoda inficētos cilvēkus un izplatīja vīrusu līdz miniepidēmijas līmenim.

Mijiedarbības tīkls

Čikungunja vīrusa uzliesmojums bija atkarīgs no sarežģīta mijiedarbības tīkla un apstākļiem, kas rada dažus riskus veselībai un problēmas, ar kurām mēs saskaramies globalizētā pasaulē. Šajā situācijā nozīme bija dažādiem faktoriem — tūrismam, klimata pārmaiņām, tirdzniecībai, sugu migrēšanai un sabiedrības veselībai.

Tiek uzskatīts, ka tīģerodi Eiropā tika ievesti ar virkni importētu preču — sākot no dekoratīvajiem augiem, piemēram, “veiksmes bambusa”, līdz lietotām riepām. Odu kūniņas ir atrastas daudzās Eiropas daļās, bet āra apstākļos tās izdzīvo tikai siltākās dienvidu valstīs vai tālāk uz ziemeļiem siltumnīcās — piemēram, Nīderlandē.

Eiropā tagad ir sastopams arī tropu drudzis un Rietumnīlas drudzis, kas arī izplatās no odu kodieniem. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (EDCD) Stokholmā, Zviedrijā, datiem kopš pirmā lielā uzliesmojuma 1996. gadā Rumānijā Rietumnīlas drudža infekcija ir atzīta par galveno iemeslu bažām par sabiedrības veselību Eiropā. Vakcīna pašlaik nav pieejama, un galveno profilakses pasākumu mērķis ir samazināt iespējamo saskarsmi ar odiem.

Intensīva pārtikas ražošana

Mēs varbūt radām vajadzīgos apstākļus infekcijas slimību izplatībai — apstākļus, kādi nepastāvēja pirms tam. Piemēram, pārtikas ražošanas industrializācija ir iemesls lielām bažām. Intensīvi audzējot viena veida dzīvniekus, mēs riskējam saražot “monokultūras” ar nelielu ģenētisko dažādību. Šie dzīvnieki ir ļoti uzņēmīgi pret slimībām, ko izraisa slikti higiēnas apstākļi vai infekcijas, kuras iegūtas no savvaļas dzīvniekiem, piemēram, putniem. Iekļuvušas monokultūrās, slimības var viegli izraisīt mutācijas un izplatīties pat uz cilvēkiem, kas strādā ar minētajiem dzīvniekiem. Pārmērīga antibiotiku lietošana ir kļuvusi par atzītu metodi, lai kompensētu dabīgās rezistences iztrūkumu — tā ir prakse, kuras dēļ varētu rasties citas problēmas.

“Mūsdienīga lauksaimniecība, kā arī sabiedrības veselības aizsardzība gaida, kad zinātne un medicīna apmierinās dažas no globalizētās pasaules prasībām. Lai gan mūsdienīga lauksaimniecība ir devusi labumu daudziem no mums, ļaujot sagādāt lētāku un bagātīgāku pārtiku, tā var arī izraisīt neprognozējamas grūtības un problēmas,” apgalvo Dr. Marks Sprengers (Marc Sprenger), EDCD direktors.

“Piemēram, plaši izmantojot antibiotikas lauksaimniecībā, to efektivitāte var samazināties, jo baktērijas kļūst izturīgākas, kas, iespējams, var ietekmēt arī cilvēkus,” saka Dr. Sprengers.

Inovācijas — vide un veselība

Centieni ierobežot klimata pārmaiņas uzlabos gaisa kvalitāti Eiropas Savienības Klimata un atjaunojamās enerģijas paketes (CARE) mērķi:

  • līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas;
  • līdz 2020. gadam par 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas daļu;
  • līdz 2020. gadam par 20 % uzlabot energoefektivitāti.

Centieni, kas nepieciešami, lai sasniegtu šos mērķus, samazinās arī gaisa piesārņojumu Eiropā. Piemēram, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana ļaus sadedzināt mazāk fosilā kurināmā, kas ir galvenais gaisa piesārņojuma avots. Šos pozitīvos blakusefektus sauc par klimata pārmaiņu politikas “papildu ieguvumiem”.

Ir aprēķināts, ka minētā pakete samazinās gada izmaksas ES gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanai par vairākiem miljardiem eiro. Ietaupījums Eiropas veselības aizsardzības dienestiem varētu būt pat sešas reizes lielāks.

Punktu savienošana Eiropā

Jaunas sugas un jaunas slimības, kas ierodas Eiropā, ir tikai daļa no klimata pārmaiņu ietekmēm uz veselību. Galu galā vēl daudz vairāk vides un sociālo faktoru var ietekmēt cilvēku veselību, kas var notikt, pateicoties kvalitatīvām un kvantitatīvām ūdens, gaisa un pārtikas izmaiņām un izmainītajiem laika apstākļiem, ekosistēmām, lauksaimniecībai un iztikas līdzekļiem.

Klimata pārmaiņas var arī saasināt tādas vides problēmas kā gaisa piesārņojums un traucēt ilgtspējīgu ūdens piegādi un sanitārijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Karstuma vilnis Eiropā 2003. gadā, kad nāves gadījumu skaits pārsniedza 70 000, uzmanības centrā izvirzīja nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām. Īpaša riska grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar konkrētām saslimšanām, un neaizsargātākas ir trūcīgo iedzīvotāju grupas. Pārapdzīvotos pilsētu rajonos, kur ir liels augsnes blīvums un siltumu absorbējošas virsmas, karstuma viļņu iedarbība var saasināties sakarā ar nepietiekamu atdzišanu naktīs un sliktu gaisa cirkulāciju.

Tiek lēsts, ka ES iedzīvotāju mirstība palielinās par 1–4 % līdz ar katru grādu, kad temperatūra paaugstinās virs kritiskā punkta (kas katrā vietā ir atšķirīgs). Divi tūkstoši divdesmitajos gados prognozēto klimata pārmaiņu izraisītā karstuma radītais mirstības pieaugums varētu pārsniegt 25 000 cilvēku gadā, galvenokārt, Centrāleiropas un Dienvideiropas reģionos.

“Diskusiju par veselības aizsardzību, zemes izmantošanu, lauksaimniecību, tūrismu, tirdzniecību un klimata pārmaiņām ir jāattīsta, iedarbinot iztēli. Mēs patlaban ne vienmēr varam atbilstīgi sasaistīt sabiedrības veselību ar klimata pārmaiņām,” saka Dr. Sprengers.

“Piemēram, es nesen apmeklēju Veselības ministriju un jautāju, kurš ir atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, un man atbildēja — neviens. Tas nav pārejošs spriedums par kādu konkrētu departamentu vai iestādi, bet tas apliecina, ka mums ir jāmaina veids, kā mēs domājam par šīm problēmām, jo tās visas ir savstarpēji saistītas,” apgalvo Dr. Sprengers.

“Sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām ir jāsāk pielāgoties un jābūt gatavām tam, ka, iespējams, radīsies jaunas slimības un izveidosies jauni klimatiskie apstākļi. Cilvēkiem var tikt uzstādīta nepareiza diagnoze, jo ārsts nepazīst jaunu vīrusu. Daudzi no tiem izpaužas un liek justies līdzīgi kā gripa. Lai risinātu jaunās problēmas, mums ir vajadzīgi jauni rīki, piemēram, apmācības, un telpām, piemēram, laboratorijām, ir jābūt dažādi izmantojamām un viegli pielāgojamām,” viņš piebilst.

Mosquito Invazīvas sugas

Āzijas tīģerods jeb Aedes albopictus ir viens no “invazīvo sugu” visizplatītākajiem piemēriem. Tā tradicionālā izplatības zona ir no Pakistānas līdz Ziemeļkorejai. Tagad tas ir atrasts visā pasaulē un aprakstīts kā “visinvazīvākais ods pasaulē”.

Odi ir tikai viens piemērs daudz plašākai Eiropas bioloģiskās daudzveidības tendencei, kad cilvēku darbības rezultātā visā kontinentā iemājo un izplatās svešzemju jeb ieceļotāju sugas. Svešzemju sugas atrodamas visās Eiropas ekosistēmās. Līdz ar globalizāciju, it īpaši pieaugošo tirdzniecības un tūrisma apjomu, tiek novērots Eiropā ieradušos svešzemju sugu skaita un veidu pieaugums.

Eiropā reģistrēti apmēram 10 000 svešzemju sugu. Dažas no tām, piemēram, kartupeļi un tomāti, tika ieviestas ar nolūku un līdz pat šai dienai ir ekonomiski nozīmīgas. Citas sugas, kas sauktas par “invazīvajām svešzemju sugām”, var radīt nopietnas problēmas dārzkopībā, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā kā slimību pārnēsātāji vai bojāt konstrukcijas, piemēram, ēkas un aizsprostus.

Invazīvās svešzemju sugas izmaina arī ekosistēmas, kurās tās dzīvo, un ietekmē citas sugas šajās ekosistēmās. ANO Konvencijā par bioloģisko daudzveidību invazīvās svešzemju sugas identificētas kā viens no apdraudējumiem bioloģiskajai daudzveidībai visā pasaulē.

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33187 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100