Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2011 / Raksti / Pilsētu pasaule

Pilsētu pasaule

Mainīt valodu
Topics: ,
Vai jūs zinājāt? Pilsēta ietekmē lielu platību ārpus tās robežām. Piemēram, tiek uzskatīts, ka tikai Londonai vien ir nepieciešana platība, kas gandrīz 300 reizes pārsniedz tās ģeogrāfiskos izmērus, lai tā varētu apmierināt savas prasības un atbrīvoties no saražotajiem atkritumiem un emisijām. (SOER 2010)

 Image © EEA/John McConnico

City dwellerIr septembra beigas, un pēdējie musonu lieti ir smagi skāruši Ņūdeli pilsētu. Indijas galvaspilsētā ir karsts, ap 30 °C, un mitrs. Lietus ir beidzies, bet ūdens ir visur. Tikko pilsētā ir apstiprināts odu izraisītā Denges drudža uzliesmojums.

Pazīstama kā “Yamuna Pushta” vai “Jamuna dambis”, nelegāla apmetne pilsētas ziemeļaustrumos parasti plešas jūdzēm tālu palieņu pļavās lielās upes abos krastos. Tagad pašas palienes ir pilnīgi applūdušas. Cilvēku jūra jau ir pārņēmusi automaģistrāli, jo desmitiem tūkstošu graustu iemītnieku pamet savas mājeles upes krastos un meklē patvērumu.

Kopienas veido apmetnes tieši uz automaģistrāles, izvietojot savu iedzīvi tikai soļa attālumā no citas spēcīgas Deli plūsmas — satiksmes. Sīks bērnelis, ietinies segā, guļ uz cieta betona, viena vai divu jardu attālumā no ceļa. Pusaugu meitene rūpīgi ķemmē savus garos, tumšos matus, sēžot zem plastmasas plēves, ar ko pārklāts viņas mājoklis. Cita raksta īsziņu savā mobilajā tālrunī, kamēr no ūdens cisternas piepildās kanna ar dzeramo ūdeni.

Globālās megatendences ceļa malā

Domājot par globalizāciju, mēs reti domājam par graustiem, bet ļaudis no Jamuna Puštas ir daļa no pasaules mēroga parādības. Miljardiem cilvēku pulcējas pilsētās un pilsētu teritorijās, pametot zemi un lauku vidi. Pirmoreiz vēsturē vairāk nekā 50 % pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Līdz 2050. gadam apmēram 70 % no mums, iespējams, būs pilsētu iedzīvotāji, salīdzinājumā ar mazāk nekā 30 % 1950. gadā (UNDESA, 2010).

Pilsētas arī sasniedz vēsturiski nepieredzētus apmērus. Arvien pieaugošais gigantpilsētu skaits visā pasaulē rada milzīgu spriedzi to dabas resursu atbalsta sistēmām. Vēl straujāka izaugsme mazās un vidēja lieluma pilsētās varētu būt vēl jo nozīmīgāka no vides aizsardzības viedokļa.

Pilsētas ir koncentrējušas uzmanību uz ieguldījumu un darba iespējām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un palielina produktivitāti. Tās nodrošina darbavietas ar augstākiem ienākumiem, kā arī labāku piekļuvi precēm, pakalpojumiem un iespējām, kā arī labāku veselības aizsardzību, izglītības līmeni un dzīves kvalitāti. Šīs iespējas rada kārdinājumu lauku iedzīvotājiem doties labākas dzīves un lielāku ienākumu meklējumos uz pilsētu teritorijām.

Tomēr bez spēcīgas pārvaldības strauja pilsētu izaugsme var izraisīt lielas vides problēmas, palielinot gan patēriņu, gan nabadzību pilsētu iedzīvotāju vidū.

ANO statistika par dzīvesvietām liecina, ka 1,1 miljards cilvēku visā pasaulē dzīvo pilsētu graustu rajonos. Iedzīvotāju skaitam turpinot palielināties, arvien vairāk un vairāk cilvēku visā pasaulē pārceļas uz pilsētu teritorijām, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk.

Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju, kas cieš no liela trūkuma, joprojām dzīvo lauku rajonos, to skaits ir liels un nemitīgi pieaug arī pilsētu teritorijās, lai gan domājams, ka oficiālajā statistikā viņu kopējais skaits ir novērtēts daudz par zemu. Svarīgi ir tas, ka nabadzīgo pilsētas iedzīvotāju īpatsvars daudzās jaunattīstības valstīs pieaug straujāk nekā kopējais pilsētu iedzīvotāju skaita rādītājs.

Iezīmējot nākotni

Pilsētas ir ekosistēmas: tās ir atvērtas un dinamiskas sistēmas, kas patērē, pārveido un atbrīvo materiālus un enerģiju; tās veido cilvēki un tās mijiedarbojas ar citām ekosistēmām. Tāpēc tās ir jāpārvalda tāpat kā cita veida ekosistēmas.

Ar pārdomātu pilsētu projektēšanu, arhitektūru, transporta sistēmu un plānošanu mēs varam daudz darīt, lai samazinātu klimata pārmaiņu ietekmi savās pilsētās un pilsētu ainavās (piemēram, izmantojot ilgtspējīgu transportu, tīru enerģiju un patērējot mazāk) un piemērotos tām (piemēram, veidojot peldošās mājas, vertikālos dārzus). Turklāt, uzlabojot pilsētu plānošanu, tiks uzlabota arī dzīves kvalitāte, izveidojot klusu, drošu, tīru un zaļu pilsētvidi. Tas radītu arī jaunas darba iespējas, atverot tirgu jaunām tehnoloģijām un zaļajai arhitektūrai.

Sakarā ar cilvēku un aktivitāšu koncentrāciju pilsētās, tās ir nozīmīgas Eiropā un pasaulē kopumā. To problēmas nevar atrisināt vietējā līmenī vien. Ir labāk jāīsteno politika, un ir vajadzīga jauna veida pārvaldība, organizējot ciešāku sadarbību un koordināciju vietējā, valstu un reģionu līmenī. Patiešām, šajā savstarpēji saistītajā pasaulē, kurā mēs dzīvojam, efektīva, savstarpēji saskaņota politika ir ļoti svarīga.

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100