Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2011 / Raksti / Piesārņojuma problēma

Piesārņojuma problēma

Mainīt valodu

 Image © Associated Press

“Dārzi un ielas bija klāti ar apmēram 15 cm biezu sarkanu dubļu kārtu. Cilvēki ar ziepēm un ūdeni mēģināja tos nomazgāt no savām mājām un mantām. Citi vienkārši vāca visu kopā. Es tovakar centos nomazgāt dubļus no saviem gumijas zābakiem, bet nevarēju to izdarīt. Sarkanā krāsa vienkārši nenāca nost, stāsta Gábor Figeczky, Pasaules dabas fonda rīkotājdirektors Ungārijā.

2010. gada 4. oktobrī Ungārijā, aptuveni 160 km uz dienvidrietumiem no Budapeštas, netālu no Ajkas pilsētas Vezpremas apgabalā notika viena no pēdējos gados traģiskākajām toksiskajām noplūdēm Eiropā. Alumīnija ražošanas rūpnīcā pārstājot darboties gala aizsprostam, ar sārmainiem dubļiem applūda plaša teritorija, tostarp trīs ciemati. Šī atgadījuma sekas ilgtermiņā vēl nav zināmas (EVA, 2010).

Tas ir tikai viens piemērs par problēmām, kas mūs skar saistībā ar rūpnieciskās darbības rezultātā radīto piesārņojumu. Naftas noplūde Meksikas līcī, kas sākās 2010. gada aprīlī, ir vēl viena tajā pašā gadā sīki dokumentēta piesārņošanas epizode. Tie ir dramatiski piemēri, taču vairums no mums nonāk saskarē ar dažāda veida piesārņojumu mūsu ikdienas dzīvē.

Street flowerKā mainās Zeme un tās mehānismi

Cilvēka ietekme uz vidi ir palielinājusies pakāpeniski. Agrāk mūsu ietekmi galvenokārt varēja just vietējā mērogā. Taču dažās pēdējās desmitgadēs esam pieredzējuši, ka ietekme izplatās visos reģionos — atcerieties skābos lietus. Un tagad, piemēram, klimata pārmaiņas ietekmē visu pasauli.

Mūsu ēras raksturošanai tiek izmantots termins “antropocēns”, kas radies no grieķu vārda “anthropos” ar nozīmi “cilvēciska būtne”. Tāpēc cilvēkresursu izmantošana un līdz ar to radītais sarežģītais piesārņojumu kokteilis ir kļuvis par galveno spēku, kas maina Zemi un tās regulēšanas mehānismus.

Tāpat kā mēs, mūsu vide ir neaizsargāta pret piesārņojumu. Ilgu laiku tā var absorbēt mūsu darbību nevēlamos rezultātus — piesārņojumu un atkritumus —, ar laiku padarot tos nekaitīgus. Patiesi, šī spēja absorbēt un transformēt piesārņotājus ir viens no svarīgākajiem pakalpojumiem, ko veselīgas ekosistēmas veic mūsu labā. Taču ekosistēmām šajā ziņā ir ierobežotas iespējas. Ja mēs tās pārslogojam, tad riskējam kaitēt tām un arī tajās dzīvojošajām sugām, mūs pašus ieskaitot.

Apskatīsim tuvāk trīs piesārņojuma veidus

Ja mēs koncentrēsim uzmanību tikai uz trīs piesārņojuma veidiem — cietajām daļiņām, slāpekli un piezemes ozonu — mums radīsies priekšstats par to izraisīto nopietno ietekmi uz mūsu planētu. Tiem būtu jāvelta īpaša uzmanība to sarežģītās un iespējamās tālejošās ietekmes uz ekosistēmas funkcionēšanu, klimata regulēšanu un cilvēku veselību dēļ. Un tiem ir vieni un tie paši avoti, piemēram, industrializācija, globalizācija un patēriņa pieaugums.

Daudzu gaisa piesārņotāju radītās emisijas pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir ievērojami samazinājušās, un gaisa piesārņojuma mazināšanas politika ir viens no lielākajiem ES vides centienu ietvaros sasniegtajiem panākumiem. Politika jo īpaši ir samazinājusi sēra, “skābā lietus” galvenās sastāvdaļas, emisijas.

Tomēr mēs turpinām noslogot vidi ar aizvien lielāku daudzumu dažādu piesārņojošu vielu, kuru iespējamā ietekme uz sabiedrības veselību nav pietiekami izprasta. Tirdzniecībā jau ir aptuveni 70 000 līdz 100 000 ķīmisko vielu, un šis skaits strauji palielinās. Gandrīz 5 000 no šīm vielām ražo lielos daudzumos — vairāk nekā vienu miljonu tonnu gadā.

  • Cietās daļiņas ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu dažādas daļiņas no tādiem avotiem kā transportlīdzekļu izplūdes gāzes un māju krāsnis, kuras nelabvēlīgi ietekmē plaušas. To ilglaicīga un lielas koncentrācijas iedarbība var izraisīt dažāda veida ietekmi uz veselību, sākot no neliela elpošanas sistēmas kairinājuma, līdz priekšlaicīgai nāvei.
  • Slāpekļa piesārņojums ietekmē pazemes ūdeņu kvalitāti un izraisa eitrofikāciju saldūdens un jūras ekosistēmās. Izmantojot kūtsmēslus un minerālmēslus uz lauksaimniecības zemes, atlikušās barības vielas var tikt emitētas gaisā vai nitrātu veidā noplūst pazemes ūdeņos, vai nokļūt virszemes ūdeņos. Šis saldūdens piesārņojums galu galā nokļūs līdz piekrastes ūdeņiem, kur tas var izraisīt nopietnas sekas.
  • Lai gan ozons (O3) darbojas kā aizsargājošs slānis augstu virs zemes, tas var būt arī kaitīgs. “Piezemes ozons” attiecas uz ozonu gaisā tuvu pie zemes virsmas. Tas netiek emitēts tieši gaisā, bet veidojas no citu vielu sajaukuma. Piezemes ozona iedarbībai var būt smagas sekas uz cilvēkiem, un var tikt samazināta kultūraugu raža. Radot risku bioloģiskajai daudzveidībai, var mainīties ražīgums un dabisko dzīvotņu sugu sastāvs.

Inovācija — piemērs par enerģiju

“Tas ir tāpat kā atrast adatu siena kaudzē,” tā “Ocean Nutrition Canada” apraksta uzņēmuma atklājumu par mikroaļģēm, kas spēj saražot triacilglicerola eļļu — pamatizejvielu biodegvielas radīšanai — 60 reizes ātrāk nekā citas iepriekš izmantotās aļģu sugas.

Pārvēršot oglekļa dioksīdu un saules gaismu lipīdos (taukskābēs) un eļļās, dažu veidu aļģes var saražot līdz pat 20 reizes vairāk degvielas nekā tradicionālās kultūras.

Šis projekts ir tikai viens piemērs pētniecībai, kas tiek veikta, meklējot jaunas degvielas iegūšanas iespējas visā pasaulē. Vienšūnas mikroaļģe satur eļļas, kas līdzinās tām eļļām, kuras jau veiksmīgi izmanto kā biodegvielu. Un šī aļģu eļļa var būt zaļākais pieejamais risinājums, lai samazinātu oglekļa izmešus katru reizi, kad vadām automašīnu, iegādājamies no tālienes vestus augļus vai izmantojam gaisa transportu.

Atšķirībā no fosilās degvielas, kas atbrīvo oglekli, mikroaļģes pieaugot patērē oglekļa dioksīdu (CO2) atmosfērā. Līdz ar to degviela no aļģēm nepalielinātu oglekļa emisiju kopējo daudzumu.

Atšķirībā no citiem biodegvielas avotiem, piemēram, kukurūzas, mikroaļģēm nav nepieciešama lauksaimniecības zemes novirzīšana no pārtikas ražošanas. Patiešām, saskaņā ar Kanādas Nacionālās pētniecības padomes — šīs pētniecības jomas līdera — sniegto informāciju, ideāls scenārijs būtu audzēt mikroaļģes pilsētu notekūdeņos, kas ir bagāti ar mēslojumu, piemēram, amonjaku un fosfātiem. Oglekļa dioksīdu oglekļa avota nodrošināšanai varētu novirzīt no rūpnīcu skursteņiem. Nevienu citu biodegvielas izejvielu šādi audzēt nevar.

Patiesībā “Ocean Nutrition Canada” ir pārtikas piedevu ražošanas uzņēmums, un šo atklājumu izdarīja, meklējot sastāvdaļas saviem produktiem. Šī realitāte ideāli parāda gan iespējas, gan konfliktus, kas mūs sagaida nākotnē. Vai mums vajadzētu izmantot labību/resursus, lai pabarotu sevi vai radītu degvielu? Vai mēs varam rast novatoriskus risinājumus mūsu turpmākajā virzībā uz priekšu?

Kā neizlaist no redzesloka Zemi

Saistībā ar šo arvien sarežģītāko piesārņojuma problēmu zinātniskiem un politikas izstrādes mērķiem ir būtiski iegūt informāciju. Taču EVA ir apņēmusies arī sabiedrībai nodrošināt piekļuvi atbilstīgai, savlaicīgai un saprotamai informācijai par vidi. Vienkārši runājot, mēs vēlamies iesaistīt cilvēkus dialogā un dot viņiem iespēju.

Vairumam lietotāju, protams, izejas dati var būt vairāk vai mazāk nesaprotami. Galvenais ir padarīt tos pieejamus saprotamos un atbilstīgos formātos. Sadarbojoties ar “Microsoft”, EVA īsteno šīs idejas realitātē. Jaunas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozīmē, ka mēs varam vienuviet savākt, organizēt un piekļūt dažāda veida datiem no iespējami milzīga skaita avotiem.

Jaunā platforma “Eye on Earth”, pamatojoties uz reāllaika datiem no monitoringa stacijām un izmantojot datormodelēšanu, nodrošina informāciju par vietējo peldvietu ūdens un gaisa kvalitāti. Tā 25 valodās pārtulko diezgan “sausos”, sarežģītos zinātniskos datus formātā, kas ir piemērots un saprotams vairāk nekā 500 miljoniem ES iedzīvotāju.

Piemēram, sadaļā “Water Watch” (ūdens uzraudzība) lietotājiem tiek nodrošināta viegla piekļuve informācijai par ūdens kvalitātes rādītājiem no 21 000 monitoringa punktu 27 Eiropas valstu peldvietās. Izmantojot mākoņdatošanas (cloud computing) tehnoloģiju, vietnes apmeklētāji var atrast izvēlēto apgabalu Eiropas tiešsaistes kartē vai arī meklētāja lodziņā ierakstīt pludmales nosaukumu.

“Eye on Earth” arī dod sabiedrībai iespēju izpaust savu viedokli par pludmali, ūdens un gaisa kvalitāti, papildinot un apstiprinot (vai arī noliedzot) oficiālo informāciju. Šī divvirzienu saziņa ir galvenais solis ceļā uz plašu sabiedrības iesaistīšanu un iespēju došanu.

Turpmākajos gados mēs ceram pilnveidot šo pakalpojumu ar jauna veida informāciju, kas iegūta no monitoringa zinātniskiem nolūkiem un citiem avotiem, iekļaujot arī vietējās perspektīvas.

Eiropa rod novatoriskus risinājumus

Visās pasaules daļās ir ļoti svarīgi nodrošināt piekļuvi dabas resursiem. Tas ir jo īpaši svarīgi, reaģējot uz pieprasījumu pēc enerģijas pasaulē, kad fosilā kurināmā trūkums, kas kļūst arvien lielāks, var veicināt pāreju uz tādiem enerģijas avotiem, kuri pieejami uz vietas.

Pāreja uz jauniem enerģijas avotiem var ietekmēt Eiropas vidi. Iespējamā ietekme ietver biodegvielu izejmateriālu ražošanai nepieciešamās zemes apjoma palielināšanos, traucētas ekosistēmas sakarā ar jaunu hidroenerģijas jaudu, troksni un vizuālo piesārņojumu no vēja turbīnām, kā arī piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas no degslānekļa izmantošanas. Kodolenerģijas jaudas palielināšana izraisīs sabiedrības debates par atkritumu uzglabāšanu un risku drošībai.

Izstrādājot jaunas tehnoloģijas un rodot risinājumus, Eiropā jāturpina jauninājumu ieviešana un jāatrod tirgus nišas, kas samazinātu mūsu kopējo pieprasījumu pēc derīgajiem izrakteņiem, metāliem un enerģijas.

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Reģistrējies tulīt!
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Pašlaik mums ir 33086 abonenti. Biežums : 3-4 e-pasti mēnesī.
Paziņojumu arhīvs
Seko mums
 
 
 
 
 
Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100