Personīgie rīki

Paziņojumi
Saņemt paziņojumus par jauniem ziņojumiem un produktiem. Biežums: 3 līdz 4 e-pasta sūtījumi / mēnesī.
Abonementi
Reģistrēties, lai saņemtu mūsu pārskatus (drukātā un/vai elektroniskā formātā) un ceturkšņa e-ziņojumus
Seko mums
Twitter ikona Twitter
Facebook ikona Facebook
YouTube ikona YouTube kanāls
RSS logo RSS barotnes
Vēl

Write to us Write to us

For the public:


For media and journalists:

Contact EEA staff
Contact the web team
FAQ

Call us Call us

Reception:

Phone: (+45) 33 36 71 00
Fax: (+45) 33 36 71 99


nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Ar katru elpas vilcienu / Signāli 2011 / Raksti / Patēriņš, kas nav ilgtspējīgs

Patēriņš, kas nav ilgtspējīgs

Mainīt valodu
Galvenais vēstījums. Galvenais iemesls, kāpēc patēriņš negatīvi iespaido vidi un izraisa pārmērīgu resursu izmantošanu, ir tas, ka izmaksas, kas rodas sabiedrībai saistībā ar vides un resursu degradāciju, netiek pilnībā atspoguļotas preču un pakalpojumu cenās. Daudzas preces ir lētas, lai gan tās nodara kaitējumu videi, ekosistēmām vai cilvēku veselībai. (SOER 2010)

 Image © EEA/John McConnico

“Kādā vēlā vakarā pāri saimniecībai sāka pacelties dūmi. Tas nebija patīkami. Pelni bira kā sniegs,” stāsta Guðni Þorvaldsson, kam pieder ģimenes saimniecība Dienvidīslandē, tikai 8 km attālumā no Eijafjadlajokula vulkāna. “Mums bija jāpārdzen aitas, jēri un daži zirgi uz iekštelpām. Aitas bija jāapskata reizi trijās stundās, jo bija jēru dzimšanas laiks. Viss bija pelēks. Lielākie pelnu gabali bija 3 cm. Tajos palika pēdu nospiedumi kā sniegā.”

Guðni Þorvaldsson un pārējie Īslandes iedzīvotāji bija ļoti labi sagatavoti Eijafjadlajokula vulkāna lielajam izvirdumam 2010. gada martā. Sarežģīta monitoringa sistēma, izmantojot globālo satelīta pozicionēšanas tehnoloģiju, nepārtraukti mēra Īslandes vulkānu aktivitāti. Rādītāji liecināja, ka pieaug vulkāna augstums — tā ir droša zīme, ka kalna iekšienē norisinās vulkāniskās aktivitātes. Citas uzraudzības darbības apstiprināja šo faktu. Apvienojumā ar efektīvu sabiedrības informēšanas sistēmu tas tikai pierāda, cik var būt noderīga informācija par vidi.

Pārējā pasaule, iespējams, nebija tik labi sagatavota. Dažu dienu laikā ietekme kļuva globāla, lielākoties sakarā ar lielu pelnu mākoni, kas izveidojās, un tā radīto ietekmi uz gaisa satiksmi. Pelni pārvietojās 20 000 līdz 36 000 pēdu augstumā — tikpat augstu, cik lido lidmašīnas. Gaisa telpa tika slēgta visā Eiropā, kas savukārt ietekmēja lidojumus ārpus Eiropas robežām pat tik tālu kā līdz Sidnejai. Starptautiskā Gaisa transporta asociācija ir aprēķinājusi, ka aviokompāniju zaudējumi bija 200 miljoni ASV dolāru dienā.

Tika ietekmēta gandrīz katra nozare, kas ir atkarīga no gaisa transporta. Kenijā augi, ziedi un dārzeņi, ko audzē Eiropas tirgum, sabojājās karstajā saulē, radot miljoniem eiro lielus zaudējumus. Aplēses liecina, ka dažās pirmajās dienās pēc izvirduma tika izsviesti desmit miljoni ziedu — galvenokārt rozes. Dārzeņus, piemēram, sparģeļus, brokoļus un zaļās pupiņas, izbaroja lopiem tā vietā, lai tie nokļūtu uz eiropiešu pusdienu galdiem. Eiropā sāka beigties svaigas tunzivs krājumi no Vjetnamas un Filipīnām.

Drīz vien klusās debesis virs Eiropas 2010. gada aprīlī kalpoja kā atgādinājums par to, cik aktīva gaisa satiksme parasti te ir. Stāsti par zaudētajiem ziediem un dārzeņiem Kenijā atgādina, no kurienes nāk daļa mūsu ziedu un dārzeņu. Patiešām, izvirdums skaidri parādīja savstarpējo saikni starp dažām svarīgākajām sistēmām — cilvēku radīto un dabisko — kas ir mūsu globalizētās sabiedrības pamatā.

Mūsu lielā pēda

Ekoloģiskā pēda ir viens no vairākiem mērījumiem, ko izmanto, lai attēlotu cilvēces pieprasījuma skartās vietas uz planētas. Pēdas nospiedumam ir nepilnības, bet to ir arī salīdzinoši viegli saprast — tas parāda sauszemes un jūras platību, kāda vajadzīga, lai nodrošinātu mūsu izmantoto resursu daudzumu un absorbētu mūsu radītos atkritumus.

2003. gadā Eiropas Savienības ekoloģiskā pēda bija 2,26 miljardi globālo hektāru vai 4,7 globālie hektāri uz vienu cilvēku. Turpretī Eiropas kopējā produktīvā platība bija 1,06 miljardi globālo hektāru vai 2,2 globālie hektāri uz cilvēku (WWF, 2007).

Ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu kā eiropieši, tad cilvēcei vajadzētu vairāk nekā divarpus planētas, lai nodrošinātu resursus, ko mēs patērējam, absorbētu mūsu atkritumus un atstātu kādu iespēju arī savvaļas sugu izdzīvošanai (WWF, 2007).

Zemes pārpatēriņa diena

Zemes pārpatēriņa diena iezīmē dienu kalendārā, kad cilvēces ekoloģisko resursu patēriņš konkrētajā gadā ir vienāds ar to, ko 12 mēnešu laikā var saražot daba. Tā ir diena, kad mūsu kolektīvā maksāšanas pakete izbeidzas un mēs sākam aizņemties no mūsu planētas.

2010. gadā “Global Footprint Network” aprēķināja, ka līdz 21. augustam cilvēce bija izmantojusi visus ekoloģiskos pakalpojumus — sākot no CO2 filtrēšanas līdz izejmateriālu saražošanai pārtikas vajadzībām — kurus daba varētu bez zaudējumiem nodrošināt visā šajā gadā. No 21. augusta līdz gada beigām mūsu ar ekoloģiju saistītās prasības tika apmierinātas, tērējot resursu krājumus un uzkrājot siltumnīcefekta gāzes atmosfērā.

Vai jūs zinājāt? Vidējais Eiropas iedzīvotājs izmanto apmēram četras reizes vairāk resursu nekā Āfrikas iedzīvotājs un trīs reizes vairāk resursu nekā vidējais iedzīvotājs Āzijā, taču pusi no tiem resursiem, kas tiek izmantoti Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā vai Austrālijā.

SOER 2010

Pakļauties mūsu ieradumiem

Gan ekoloģiskā pēda, gan Pasaules pārpatēriņa diena ir tikai aptuvenas aplēses. Taču mēs droši zinām, ka mūsu pieprasījums pēc dabas resursiem pēdējo desmitgažu laikā ir ievērojami palielinājies. Galvenie iemesli ir iedzīvotāju skaita, labklājības un patēriņa pieaugums. Lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums ir vērojams jaunattīstības valstīs, bet visaugstākais labklājības un patēriņa līmenis — attīstītajās valstīs.

Eiropā saglabājas ekoloģiskais deficīts — starpība starp mūsu ekoloģisko pēdu un bioloģisko kapacitāti —, importējot preces un pakalpojumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES. Mēs arī eksportējam daļu no saviem atkritumiem. Būtībā mēs kļūstam arvien nepašpietiekamāki.

Pasaules mēroga tirdzniecības apjomu pieauguma rezultātā arvien pieaugošā ietekme uz vidi un ietekme, ko rada patēriņš ES valstīs, ir jūtama visur. Lai gan dažas no šīm apmaiņām notiek starp ES valstīm, liela daļa ir ārpus ES un uz tām neattiecas ES pašreiz spēkā esošā ar ražošanu saistītā politika. Tas nozīmē, ka mēs eksportējam mūsu patēriņa ietekmi uz valstīm, kur vides politika bieži ir vāji attīstīta, faktiski radot milzīgu slodzi uz vietējiem iedzīvotājiem un vidi.

Globālais patēriņš ļoti lielā mērā un neatgriezeniski ietekmē pasaules ekosistēmas — katru gadu tiek izcirsti 130 000 km2 tropisko lietusmežu. Turklāt kopš 1960. gada viena trešā daļa no pasaules lauksaimniecības zemes ir pamesta vai noplicināta pārmērīgas izmantošanas un augsnes degradācijas rezultātā.*

Kā izkļūt no šī apļa

Mums ir jāiegūst labāks līdzsvars starp nepieciešamību saglabāt dabas kapitālu un izmantot to ekonomikas darbināšanai. Šajā gadījumā galvenais ir palielināt resursu izmantošanas efektivitāti. Atzīstot, ka mūsu pieprasījums pēc dabas sistēmām pašreiz nav ilgstoši nodrošināms, mums būtībā ir jādara vairāk, izmantojot mazāk resursu.

Iepriecina tas, ka šī ir joma, kurā vides un tirdzniecības nozaru intereses var būt saskaņotas: uzņēmumi attīstās vai to nedara atkarībā no spējas iegūt maksimālu labumu no ieguldījumiem, tāpat kā dabiskās vides saglabāšana un cilvēku labklājība ir atkarīga no tā, vai mēs varam padarīt vairāk, izmantojot ierobežotu resursu plūsmu.

Efektīva resursu izmantošana pašreiz ir galvenā ES iniciatīva — tas ir būtisks faktors, lai līdz 2020. gadam īstenotu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģiju. Efektīva resursu izmantošana ietver labas uzņēmējdarbības principu apvienošanu ar labu praksi vides jomā, saražojot vairāk un vienlaikus samazinot atkritumus. Tas ir tāpat kā apvienot veselīgāku diētu ar vingrošanu — pēc kāda laika jūs saprotat, ka varat izdarīt vairāk, pieliekot mazāk pūļu.

* Vairāk informācijas meklējiet SOER tematiskajos novērtējumos: Patēriņš un vide: www.eea.europa.eu/soer/europe/consumption-and-environment

Pirktspēja

Mūsu patēriņa ieradumi saistībā ar pārtiku, pārvietošanos vai mūsu mājokļu apsildi rada tiešu slodzi uz vidi. Tomēr daudz ievērojamāka ir netieša slodze, kas rodas preču ražošanas ķēdē un no patērētajiem pakalpojumiem. Tā var būt ietekme no kalnrūpniecības vai ražas novākšanas, ūdens izmantošanas graudaugu audzēšanai vai kaitējums vietējai bioloģiskajai daudzveidībai no intensīvas lauksaimniecības vai piesārņojuma.

Tomēr kā patērētāji mēs varam samazināt mūsu ietekmi uz vidi, piemēram, iegādājoties ar ilgstspējīgām metodēm ražotu pārtiku un šķiedras.

Pasaules mērogā bioloģiskā ražošana un “saglabājoša lauksaimniecība” gūst arvien lielāku popularitāti un panākumus. Kokvilnas saglabāšanas iniciatīva ir tikai viens ilgtspējīgas pieejas ražošanai piemērs, kas samazina ietekmi uz vietējo vidi.

CottonInovācija — apģērbs

Kokvilnas saglabāšanas iniciatīva

Kokvilnas saglabāšanas iniciatīvu Ugandā (CCIU) radīja apģērbu ražošanas uzņēmums ar augstiem ētikas principiem “EDUN”, sabiedrības “Wildlife Conservation Society” un “Invisible Children”, lai Ugandā izveidotu ilgtspējīgas lauksaimniecības kopienas.

“CCIU tiek īstenota vienā no Ugandas nabadzīgākajiem apgabaliem — Gulu rajonā — tas ir apgabals, kas atgūstas no pilsoņu kara, kura rezultātā miljoniem cilvēku tika pārvietoti. CCIU programma palīdz lauksaimniekiem, kas atgriežas savā zemē, nodrošinot finansējumu, darbarīkus un apmācību, lai attīstītu ilgtspējīgu kokvilnas audzēšanu,” stāsta Bridget Russo, “EDUN” starptautiskās tirdzniecības direktore.

Lauksaimniekus apmāca paplašināt savus laukus un ievērot augu seku, audzējot pārtikā izmantojamas kultūras, lai apmierinātu viņu ģimeņu pamatvajadzības, un kokvilnu — kultūru, par kuru maksā naudu un pēc kuras ir pieprasījums pasaulē. Pašreiz 3500 lauksaimnieku gūst labumu no CCIU programmas, un nākamo trīs gadu laikā tiek plānots šo skaitli palielināt līdz 8 000.

Šīs sadarbības mērķis ir uzlabot dzīves apstākļus Āfrikas kopienās, atbalstot lauksaimniekus ar ilgtspējīgām metodēm audzēt kokvilnu.

Geographical coverage

[+] Show Map

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100