Personīgie rīki

nākamais
iepriekšējais
temati

Uz saturu | Pāriet uz navigāciju

Sound and independent information
on the environment

Jūs atrodaties šeit: Sākums / Signāli - Labklājība un vides aizsardzība / Signāli 2011 / Raksti / Dzīve savstarpēji saistītā pasaulē

Dzīve savstarpēji saistītā pasaulē

Mainīt valodu
“…500 miljonu Eiropas iedzīvotāju dažādo vēlmju un dzīvesveida kopējā ietekme vienkārši ir pārāk liela. Nemaz nerunājot par daudzu citu miljardu likumīgajām vēlmēm uz mūsu planētas ievērot savu dzīvesveidu… Mums būs jāizmaina Eiropas patērētāju izturēšanās. Jāmaina cilvēku izpratne un jāietekmē viņu paradumi.” Janez Potočnik, Eiropas Savienības Vides komisārs (2010. gada martā).

 Image © EEA/John McConnico

Pirms pieciem gadiem Bizija bija džungļi. Atrazdamies Austrumkongo, Valikales teritorijā, tas tagad ir pārapdzīvots ciemats, kas izveidojies pēc tam, kad tika atrasts kasiterīts, alvu saturošs minerāls, kas ir daudzu mūsdienu elektronisko ierīču būtiska sastāvdaļa. Tas atrodams, piemēram, mobilajā tālrunī, klēpjdatorā, digitālajās kamerās un spēļu ierīcēs.

Kasiterīts ir plaši pieprasīts un ļoti vērtīgs. Patiešām, mūsu pieprasījums pēc plaša patēriņa elektroniskām ierīcēm ir radījusi alvas cenu kāpumu. Saskaņā ar “Financial Times” datiem cenas Londonas Metālu biržā ir pieaugušas no apmēram 5000 ASV dolāru par tonnu 2003. gadā līdz vairāk nekā 26 000 ASV dolāru par tonnu 2010. gada beigās.

Šobrīd pēc Kongo mežu un džungļu dabas resursiem ir liels pieprasījums. Par spīti tam Kongo joprojām valda liela nabadzība. Pēdējo 15 gadu laikā vairāk nekā 5 miljoni cilvēku Austrumkongo ir gājuši bojā karā starp vairākiem bruņotiem grupējumiem. Tiek lēsts, ka ne mazāk par 300 000 sieviešu ir izvarotas.

Kongo, kuru mazliet vairāk nekā pirms 100 gadiem kolonizēja Beļģijas karalis Leopolds II, tas ir noticis arī iepriekš. Pārdodot Kongo iegūto kaučuku, viņš kļuva par vienu no bagātākajiem vīriem pasaulē. Tas bija industrializācijas laiks, un plaukstošā automobiļu rūpniecība bija atkarīga no kaučuka.

Arvien pieaug mūsu pastāvīgais pieprasījums pēc dabas resursiem, lai sevi pabarotu, apģērbtu, nodrošinātu ar mājokli, transportu un izklaidēm, bet dažu resursu krājumi ir sasnieguši kritiski zemu līmeni.

Dabas sistēmas ir pakļautas arī jaunām prasībām, piemēram, saistībā ar ķīmiskajām vielām, kas izgatavotas uz augu bāzes, vai biomasu fosilā kurināmā aizstāšanai. Kopumā ņemot, šīs pieaugošās prasības un resursu bāzes samazināšanās norāda uz nopietnu risku Eiropas attīstībai.

“Kā pasaules pilsoņi mēs visi esam saistīti ar Kongo notiekošo vardarbību. Konfliktu izraisījusī derīgo izrakteņu ieguve, kas šo konfliktu uztur spēkā, sasaista mūs visus.”

Margot Wallström, ANO Ģenerālsekretāra īpašā sūtne, kuras uzdevums ir apkarot seksuālu vardarbību bruņotu konfliktu laikā.

Attīstība ikvienam

“Tūkstošgades deklarācija 2000. gadā bija pagrieziena punkts uz starptautisko sadarbību, iedvesmojot attīstības centienus kas ir uzlabojuši dzīvi simtiem miljonu cilvēku visā pasaulē. Astoņi Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) nodrošina sadarbības struktūru visai starptautiskajai sabiedrībai līdz kopīgo mērķu sasniegšanai.”

Mērķi ir sasniedzami, bet uzlabojumi nabadzīgo iedzīvotāju dzīvē notiek nepiedodami lēni, un dažus ar lielām pūlēm sasniegtos rezultātus vājina klimata, pārtikas un ekonomikas krīzes.

Pasaulē ir tik daudz līdzekļu un zināšanu, lai nodrošinātu, ka pat visnabadzīgākās valstis un citi, kurus aizkavē slimības, ģeogrāfiskā izolācija vai civilie konflikti, var būt tiesīgi sasniegt TAM. Mērķu sasniegšana attiecas uz ikvienu. To nesasniegšana varētu pavairot briesmas mūsu pasaulē — sākot no nestabilitātes līdz slimību epidēmijām un vides degradācijai. Bet, sasniedzot mērķus, mēs ātri iegūsim stabilāku, pareizāku un drošāku pasauli.

Miljardiem cilvēku gaida, kad starptautiskā sabiedrība īstenos Tūkstošgades deklarācijā iekļauto vīziju. Turēsim šo solījumu!”

Ban Ki-moon, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs, “2010. gada ziņojums par Tūkstošgades attīstības mērķiem” (ANO, 2010)

Eiropa un jaunais varas līdzsvars

21. gadsimtam turpinoties, mēs redzam, ka arvien vairāk un vairāk pasaules mēroga aktivitāšu noris ārpus Eiropas ietekmes un kontroles. Tas ietekmē piekļuvi resursiem. Pasaules mērogā mēs varam novērot acīmredzamu nenoteiktību attiecībā uz piedāvājumu un piekļuvi virknei ļoti svarīgu dabas resursu: pārtikai, ūdenim un degvielai. Eiropas pieprasījumam pēc resursiem nākošajās desmitgadēs varētu pievienoties Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un citu valstu pieprasījums, radot arvien lielāku slodzi uz vidi.

Pasaules mērogā mēs varam novērot acīmredzamu nenoteiktību attiecībā uz piedāvājumu un piekļuvi virknei ļoti svarīgu dabas resursu: pārtikai, ūdenim un degvielai. Eiropas pieprasījumam pēc resursiem nākošajās desmitgadēs varētu pievienoties Ķīnas, Indijas, Brazīlijas un citu valstu pieprasījums, radot arvien lielāku slodzi uz vidi.

Cilvēku skaits pieaug, tehnoloģijas attīstās un privāto nevalstisko dalībnieku, piemēram, starptautisko uzņēmumu, pilnvaras paplašinās. Apvienojumā ar vājiem starptautiskās pārvaldības mehānismiem šie spēki dabas resursu nodrošināšanā un piekļuvē apdraud globālo principu “bez maksas visiem”.

Globalizācija — pamats sabiedrības attīstībai

Globalizācija pēc savas būtības arī nodrošina iespējas un struktūras atšķirīga rezultāta sasniegšanai. Pastāv iespējas efektīvai un godīgai globālai pārvaldībai jautājumos, kas ir ļoti svarīgi mums visiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķi ir tikai viens globālās politikas procesa piemērs, kas veltīts taisnīgai un ilgtspējīgai sabiedrības attīstībai. Starptautiskās sarunas par klimatu pagājušajā gadā ir pavirzījušās uz priekšu. Kankūnas nolīgumā, kas parakstīts 2010. gada decembrī, pirmo reizi Apvienoto Nāciju Organizācijas dokumentā atzīts, ka globālā sasilšana nav pieļaujama par vairāk nekā 2 °C, salīdzinot ar pirmsindustriālā laikmeta temperatūru.

Nolīgums apstiprina, ka attīstītās valstis — kuru rūpnieciskā darbība un emisijas uzsāka cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas — līdz 2020. gadam ik gadu piesaistīs $ 100 miljardus jaunattīstības valstīm klimatam atvēlētam finansējumam. Ar to izveidots arī Zaļais klimata fonds, caur kuru tiks novirzīta liela daļa finansējuma.

Tādi jauninājumi kā tā dēvētais “REDD+” (mežu degradācijas un izciršanas radītās emisijas samazināšana) mehānisms veicina pasākumus, lai jaunattīstības valstīs samazinātu mežu degradācijas un izciršanas radīto emisiju. Neviens no šiem pasākumiem nebūtu iespējams bez globālas pārvaldības struktūras un sadarbības gara.

Eiropas Savienība sadarbības ceļā cenšas rast risinājumus kopīgajām problēmām un sasniegt kopīgos mērķus. “ES 2020” vīzijā noteikta stratēģija izaugsmei, kuras priekšnoteikums ir gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomika.

Nevalstisko dalībnieku pieaugošā nozīme

Pasaules politiskajiem procesiem arī ir liela loma, nodrošinot, lai ekonomikas izaugsme neiznīcinātu dabas pamatsistēmas. Taču vēl viens globalizācijas definēšanas raksturlielums ir nevalstisko dalībnieku nozīmes palielināšanās.

Ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā būtiska loma ir arī tādiem starptautiskiem uzņēmumiem kā mobilo tālruņu un IT kompānijām. Pirmais uzņēmums, kas apliecinās, ka tā ražojumos nav izmantoti pretrunas izraisījušie izrakteņi, pozitīvi ietekmēs daudzu cilvēku dzīves un tam pavērsies lielas tirdzniecības iespējas.

Mums no vadošajiem uzņēmumiem ir jāpārņem novatorisku pētījumu un attīstības piemēri, un tie jāpiemēro tām problēmām, ar kurām saskaramies. Mums ir jāmobilizē pieejamās visa veida problēmu risināšanas iespējas, lai nodrošinātu nepārtrauktu, ilgtspējīgu attīstību.

Kā pilsoņi — katrs individuāli un nevalstisko organizāciju sastāvā — arī mēs mobilizējamies. Daži no mums iziet ielās, lai protestētu. Daži iegulda savu laiku un enerģiju, lai no jauna atklātu pārtiku vai kopienas aktivitātes. Daudzi koriģē savu patēriņu, lai samazinātu ietekmi uz vidi un nodrošinātu taisnīgu peļņu ražotājiem jaunattīstības valstīs. Galvenais ir tas, ka globalizācija skar mūs visus, un mēs esam sākuši aptvert to, ka mēs neesam bezspēcīgi — mēs varam kaut ko mainīt.

Attīstīties, veidot, strādāt un izglītoties

Mums ir jāturpina attīstīties, veidot, strādāt un izglītoties, un mums ir jākļūst gudrākiem, izmantojot dabas resursus. Piemēram, Tūkstošgades attīstības mērķu pirmais būtiskais uzdevums ir neapdraudēt to dabisko vidi, no kuras visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem ir atkarīgas viņu ikdienas izdzīvošanas iespējas.

Tas nozīmē pārvaldīt dabas resursus tā, lai ļautu vietējām kopienām izdzīvot, tad gūt labumu no tiem un pēc tam attīstīties. Kā mēs varēsim lasīt nākamajā nodaļā par resursiem un mežos dzīvojošiem cilvēkiem Indijā, tā ir viena no lielākajām problēmām, ar kādām esam saskārušies pasaules mērogā.

Tas ir izaicinājums, kurā Eiropas iedzīvotājiem ir liela loma. Pasaules resursu ilgtspējīga pārvaldība būs atslēga uz taisnīgu ekonomikas izaugsmi, labāku sociālo kohēziju un veselīgāku vidi.

Hands Inovācijas — minerāli

Pirkstu nospiedumi

Dabas resursu un ģeoloģijas zinātņu federālajā institūtā Hannoverē, Vācijā Dr. Franks Melčers (Frank Melcher) vada komandu, kas izstrādā veidu, kā sertificēt elektronikā izmantojamus minerālus — tāpat kā tiek sertificēti dimanti. Katram attiecīgajam minerālam ir izteikti “pirkstu nospiedumi”, kas saistīti ar tā izcelsmes vietu.

“Lai atrastu “pirkstu nospiedumus” tādos minerālos kā koltans un kasiterīts, mēs paraugā izurbjam mazu caurumiņu,” skaidro Dr. Melčers.

“Tad mēs skenējam paraugu apmēram divas līdz trīs stundas. Pēc tam analizējam tā sastāvu. Tas ir “pirkstu nospiedums”. Un tas ir ļoti tipisks Bizijai.

“No katras šeit izanalizētās kripatiņas mēs uzzinām veidošanās vecumu — ģeoloģisko vecumu — un varam teikt: šim materiālam jābūt no Kongo Demokrātiskās Republikas vai Mozambikas, jo precīzi zinām, cik vecām šīm kripatiņām jābūt.”

“Tātad ir tehniski iespējams izsekot neapstrādātajiem minerāliem, bet tiem ir jāizseko līdzi, pirms tie tiek iekausēti metālos,” viņš stāsta.

Dr. Melčera darbs notiek Vācijas un Kongo valdību noslēgto sadarbības nolīgumu par projektu “KDR dabas resursu nozares pārskatāmības un kontroles nostiprināšana” ietvaros. Ar šo 2009. gadā uzsākto darbu tiek atbalstīta KDR Kalnrūpniecības ministrija, kura ievieš minerālu sertifikācijas sistēmu alvai, volframam, tantalītam un zeltam.

Geographic coverage

Arroyo Bisie

Komentāri

Eiropas Vides aģentūra (EVA)
Kongens Nytorv 6
1050 Kopenhāgena K
Dānija
Tālrunis: +45 3336 7100